Darmštatijs

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Darmštatijs
110
2
16
32
32
18
8
2
Ds

[281] g/mol

[Rn]5f146d87s2
Ds-TableImage.svg
Blīvums (prognozēts) 34 800 kg/m3

Darmštatijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Ds un atomskaitli 110. Tas ir ļoti radioaktīvs. Smagākais zināmais darmštatija izotops (darmštatijs-281) ir arī pats stabilākais un tā pussabrukšanas periods ir apmēram 20 sekundes.[1] Pirmo reizi 110. elements sintezēts 1994. gadā Darmštates Smago jonu pētījumu centrā un 2003. gadā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) lēmumu oficiāli nosaukts par godu Darmštatei. Pirms tam šis ķīmiskais elements bija zināms kā ununnilijs (Uun).

Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā darmštatijs ir d-bloka pārejas metāls. Tas ir 7. perioda un 10. grupas ķīmiskais elements, lai gan pašlaik nav pierādīts, ka ķīmiskās īpašības ir līdzīgas citiem 10. grupas ķīmiskajiem elementiem, piemēram, platīnam.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar sākotnējo Mendeļejeva tabulas nomenklatūru nenosauktiem un neatklātiem elementiem, 110. ķīmiskā elementa nosaukums bija ekaplatīns. 1979. gadā šī nomenklatūra tika mainīta un paredzamajam ķīmiskajam elementam tika piešķirts nosaukums ‘ununnilijs’ (Uun). Darmštatiju pirmo reizi ieguva 1994. gada 9. novembrī, un 2003. gada 16. augustā ar Starptautiskās teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienības (IUPAC) lēmumu oficiāli nosaukts par godu Vācijas pilsētai Darmštatei, kur atrodas Darmštates Smago jonu pētījumu centrs — vieta, kur pirmo reizi darmštatijs tika sintezēts. Vēl bez nosaukuma ‘darmštatijs’ tika ieteikts ķīmisko elementu nosaukt par bekereliju (par godu Anrī Bekerelam) vai hāniju (par godu Oto Hānam). Tika piedāvāts arī amizants nosaukums ‘policijs’, jo Vācijā ārkārtas zvanu telefonu numurs ir 110, kas ir šī elementa atomskaitlis.

Darmštatiju var iegūt svina un niķeļa vai plutonija un sēra kodolreakcijās:

,
,
.

Darmštatijs veidojas arī kopernikija izotopu 283Cn un 285Cn alfa sabrukšanas procesā.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā darmštatijs nav sastopams. Tas ir mākslīgs ķīmiskais elements. Laboratorijas apstākļos ir iegūti darmštatija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 267 līdz 281.[1] Darmštatijs-281 ir visstabilākais, tā pussabrukšanas periods ir aptuveni 20 sekundes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Isotopes of the Element Darmstadtium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2019. gada 23. janvārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]