Skandijs
| Skandijs | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
  Skandija gabaliņš, kubs no skandija un sublimēti skandija kristāli (dendrīti) | |||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +3 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,36 | ||||||
| Blīvums | 2990 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1814 K (1541 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 3109 K (2836 °C) | ||||||
| Īpatnējā pretestība | 5,62×10-7 Ω·m | ||||||
| Van der Vālsa rādiuss | 0,211 nm | ||||||
Skandijs ir ķīmiskais elements ar simbolu Sc un atomskaitli 21. Tas ir ļoti reti sastopams, izkliedēts pārejas metāls un nelielos daudzumos ir sastopams dažādos minerālos. Skandijs ir pirmais d elements periodiskajā sistēmā — tā atomā elektroni sāk aizpildīt d līmeni trešajā čaulā. Skandiju iegūst metalotermiski vai elektrolizējot skandija hlorīda kausējumu. Savienojumos skandijs lielākoties ir trīsvērtīgs, ar oksidēšanas pakāpi +3.
Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Dabā ir sastopams tikai viens stabils skandija izotops — skandijs-45.[1] Ir zināmi vēl seši nestabili izotopi, kuri ir iegūti tikai laboratorijās.
Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ik gadu kopējā iegūtā skandija masa ir ap 50 kilogramiem.[2] Nav zināms, cik potenciāli ir iespējams iegūt pavisam kopā. Tīrā veidā skandiju dabā atrast nevar. Tas ir sastopams aptuveni 800 minerālos.[3] No tiem nozīmīgākais ir tortveitīts ((Sc,Y)2Si2O7). Otrs nozīmīgākais skandija iegūšanas avots ir urāna rūdās.
Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Skandijs ir reti sastopams metāls, bet tomēr mājas apstākļos to var atrast krāsu televizoros, fluorescējošajās spuldzēs un ekonomiskajās spuldzēs.[2] Skandiju lieto galvenokārt sakausējumiem ar alumīniju un dzīvsudraba spuldzēs, kā piedevu pie luminofora, lai uzlabotu gaismas spektrālo sastāvu. Skandijam nav bioloģiska loma dzīvības procesos uz Zemes.[2]
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ķīmisko elementu skandiju 1879. gadā atklāja zviedru ķīmiķis Larss Fredriks Nilsons. Viņa vadītā zinātnieku grupa šo elementu atklāja euksenīta un gadolinīta minerālos, kas ir sastopami tikai Skandināvijā. Tādēļ elementa nosaukums ir radies no latīņu vārda Scandia, kas nozīmē "Skandināvija".[3] Tomēr tikai 1960. gadā tika iegūts skandijs, kura tīrība bija 99%.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: skandijs |
- ↑ «Isotopes of the Element Scandium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2012-11-01.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Scandium» (angliski). Lenntech. Skatīts: 2012-11-01.
- ↑ 3,0 3,1 «Scandium» (angliski). Los Alamos National Laboratory. Skatīts: 2012-11-01.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Skandijs.
- Latvijas Nacionālās enciklopēdijas šķirklis
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
 | Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|