Sākotnēji šo elementu nosauca par ekaosmiju un par unniloktiju. 1994. gadā elementu nosauca par otohāniju (par godu Oto Hānam), bet jau tajā pašā gadā elements pēc tradīcijas saukt tikai pēc uzvārda tika pārsaukts par hāniju. Tomēr 1997. gadā IUPAC apstiprināja oficiālo nosaukumu "hasijs" par godu Vācijas federālajai zemei Hesenei (latīņu: Hassia), kurā atrodas Darmštate.
Hasijs ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements. Tas nav sastopams dabā. Ir iegūti hasija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 263 līdz 277.[1] Pirmais sintezētais izotops 1984. gadā bija hasijs-265. Tā stabilākais izotops ir hasijs-270, kam pussabrukšanas periods ir apmēram 22 sekundes.[1]
Hasijs ir radioaktīvs ķīmiskais elements, kas nozīmē, ka tā kodols sadalās un tā rezultātā izdalās arī enerģija. Potenciāli to varētu izmantot kodolenerģijas iegūšanā, bet tā kā paša elementa iegūšana ir sarežģīts process, tad tas nav izdevīgi. Pašlaik hasiju galvenokārt izmanto tikai zinātniskos pētījumos.[3] Hasijam ir ļoti specīga ietekme uz dzīviem organismiem, bojājot to šūnas.
↑«Facts About Hassium» (angļu). Live Science. 2013. gada 28. oktobris. Skatīts: 2019. gada 6. oktobrī.
↑«Hassium Facts - Hs or Element 108» (angļu). ThoughtCo.com is the World's Largest Education Resource. 2019. gada 19. maijs. Skatīts: 2019. gada 6. oktobrī.