Rezerfordijs

Rezerfordijs
104	2; 10; 32; 32; 18; 8; 2
	Rf; [265] g/mol
	[Rn]5f146d27s2
Oksidēšanas pakāpes	+4
Blīvums	23 000 kg/m3
Kušanas temperatūra	2400 K (2100 °C)

Rezerfordijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Rf un atomskaitli 104, nosaukts jaunzēlandiešu fiziķa Ernesta Rezerforda vārdā. Rezerfordijs nav sastopams dabā, to iegūst tikai laboratorijās. Tas ir ļoti radioaktīvs metāls. Rezerfordijam ir zināmi 16 izotopi un 5 kodolu izomēri. Stabilākā izotopa rezerfordija-267 pussabrukšanas periods ir apmēram 1,3 stundas.^[1]

Bijušajā Padomju Savienībā 104. elementu sauca par kurčatoviju (simbols Ku) par godu atomfiziķim Igoram Kurčatovam (arī šajā laikā latviski izdotajās grāmatās lietots šis nosaukums). 1997. gadā Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) oficiāli pieņēma nosaukumu “rezerfordijs”, līdz tam oficiālais nosaukums bija “unnilkvadijs” (Unq).

Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā rezerfordijs ir d bloka elements un otrais no ceturtās rindas pārejas metāliem. Tas ir 7. perioda un 4. grupas ķīmiskais elements. Rezerfordijs vairs nepieder pie aktinīdiem, kā iepriekšējie elementi, bet ir hafnija analogs. Par rezerfordiju ir zināms ļoti maz, jo tas nekad nav iegūts lielos daudzumos. Rezerfordija ķīmiskās īpašības ir noskaidrotas tikai daļēji.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezerfordija atomus var iegūt, bombardējot plutoniju ar neona kodoliem vai kaliforniju ar oglekļa kodoliem:

²⁴²₉₄Pu + ²²₁₀Ne → ²⁶⁰₁₀₄Rf + 4⁰n.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rezerfordijam nav stabilu vai dabā sastopamu izotopu. Laboratorijas apstākļos ir iegūti 16 izotopi, kuru masas skaitlis ir no 253 līdz 270, izņemot 264 un 269. Stabilākā izotopa rezerfordija-267 pussabrukšanas periods ir apmēram 1,3 stundas.^[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ ^1,0 ^1,1 Sonzogni, Alejandro. «Interactive Chart of Nuclides». National Nuclear Data Center : Brookhaven National Laboratory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-12-20. Skatīts: 2008-06-06.