Prazeodīms
Vikipēdijas lapa
| Prazeodīms | |||||||
|---|---|---|---|---|---|---|---|
|
|||||||
  Prazeodīma paraugi argona aizsargatmosfērā |
|||||||
| Oksidēšanas pakāpes | +4, +3, +2 | ||||||
| Elektronegativitāte | 1,13 | ||||||
| Blīvums | 6773 kg/m3 | ||||||
| Kušanas temperatūra | 1208 K (935 °C) | ||||||
| Viršanas temperatūra | 3793 K (3520 °C) | ||||||
Prazeodīms ir ķīmiskais elements ar simbolu Pr un atomskaitli 59. Tas ir mīksts, sudrabbalts metāls. Prazeodīmu lieto dažiem magnija sakausējumiem un prazeodīma savienojumus lieto par keramikas krāsām. Savienojumos prazeodīmam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3 un +4.
Prazeodīma jonus pielieto KMR metodē kā nobīdes reaģentu.
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Prazeodīms |
 |
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
| H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
| Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
| Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
| K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
| Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
| Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
| Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Uut | Fl | Uup | Lv | Uus | Uuo |
| Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|
