Prazeodīms ir ķīmiskais elements ar simboluPr un atomskaitli 59. Tas ir trešais elements lantanīdu grupā, un tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no retzemju metāliem. Prazeodīms ir mīksts, sudrabbalts, kaļams un elastīgs metāls ar nozīmīgām magnētiskām, elektriskām, ķīmiskām un optiskām īpašībām.
Dabā prazeodīms vienmēr atrodms kopā ar citiem retzemju metāliem. Tas ir ceturtais visbiežāk sastopamais retzemju metāls. Zemes garozā ir aptuveni 9,1 daļiņa no miljons daļiņām. Prazeodīmu lieto dažiem magnijasakausējumiem un prazeodīma savienojumus lieto par keramikas krāsām. Savienojumos prazeodīmam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3 un +4.
Dabā ir sastopams tikai viens stabils prazeodīma izotops, tas ir, prazeodīms-141. Laboratorijas apstākļos mākslīgi ir iegūti prazodīma izotopi, kuru masas skaitlis ir no 121 līdz 159.[1] Stabilākais no tiem ir prazeodīms-143, kura pussabrukšanas periods ir 13,57 dienas.
1841. gadā zviedru ķīmiķis Karls Gustafs Mosanders (Carl Gustaf Mosander) no retzemju metāliem ieguva vielu, ko nosauca par didīmu. 1885. gadā austriešu ķīmiķis Karls Auers fon Velzbahs (Carl Auer von Welsbach) šo vielu sadalīja un ieguva divus ķīmiskos elementus — prazeodīmu un neodīmu. Vārds ‘prazeodīms’ ir cēlies no grieķu vārdiemπράσινος (prásinos — ‘zaļš’) un δίδυμος (didymos — ‘dvīnis’).
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: prazeodīms.
