Prazeodīms

Prazeodīms
59	; 2; 8; 21; 18; 8; 2
	Pr; 140,90765 g/mol
	[Xe]4f36s2
	; Prazeodīma paraugi argona aizsargatmosfērā
Oksidēšanas pakāpes	+4, +3, +2
Elektronegativitāte	1,13
Blīvums	6773 kg/m3
Kušanas temperatūra	1208 K (935 °C)
Viršanas temperatūra	3403 K (3130 °C)
Īpatnējā pretestība	7,00×10-7 Ω·m

Prazeodīms ir ķīmiskais elements ar simbolu Pr un atomskaitli 59. Tas ir trešais elements lantanīdu grupā, un tradicionāli tiek uzskatīts par vienu no retzemju metāliem. Prazeodīms ir mīksts, sudrabbalts, kaļams un elastīgs metāls ar nozīmīgām magnētiskām, elektriskām, ķīmiskām un optiskām īpašībām.

Dabā prazeodīms vienmēr atrodams kopā ar citiem retzemju metāliem. Tas ir ceturtais visbiežāk sastopamais retzemju metāls. Zemes garozā ir aptuveni 9,1 daļiņa no miljons daļiņām. Prazeodīmu lieto dažiem magnija sakausējumiem un prazeodīma savienojumus lieto par keramikas krāsām. Savienojumos prazeodīmam var būt oksidēšanas pakāpes +2, +3 un +4.

Izotopi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dabā ir sastopams tikai viens stabils prazeodīma izotops, tas ir, prazeodīms-141. Laboratorijas apstākļos mākslīgi ir iegūti prazodīma izotopi, kuru masas skaitlis ir no 121 līdz 159.^[1] Stabilākais no tiem ir prazeodīms-143, kura pussabrukšanas periods ir 13,57 dienas.

Izmantošana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prazeodīma jonus pielieto kodolu magnētiskās rezonanses (KMR) metodē kā nobīdes reaģentu. Prazeodīms ir būtisks metāls piroforā sakausējumā veidošanā, ko izmanto šķiltavās. Prazeodīma oksīds piešķir stiklam iedzeltenu krāsu; šāds stikls aiztur infrasarkano starojumu, tāpēc stikls tiek izmantot metinātāju aizsargbriļļu gatavošanā. Prazeodīms padara stiklu arī dzidrāku. Prazeodīma sāļus izmanto emaljas un stikla krāsošanā. Lidmašīnu dzinējos tiek izmantoti augstas stiprības materiāli, kuru veido prazeodīma un magnija sakausējumi.

Iegūšana[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prezeodīmu galvenokārt iegūst no divu veidu minerāliem — monazīta un bastnazīta. Gadā vidēji iegūst 2500 tonnas prazeodīmu. Visvairāk tas tiek iegūts Ķīnā, Amerikas Savienotajās Valstīs, Brazīlijā, Indijā, Šrilankā un Austrālijā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1841. gadā zviedru ķīmiķis Karls Gustafs Mosanders (Carl Gustaf Mosander) no retzemju metāliem ieguva vielu, ko nosauca par didīmu. 1885. gadā austriešu ķīmiķis Karls Auers fon Velzbahs (Carl Auer von Welsbach) šo vielu sadalīja un ieguva divus ķīmiskos elementus — prazeodīmu un neodīmu. Vārds ‘prazeodīms’ ir cēlies no grieķu vārdiem πράσινος (prásinos — ‘zaļš’) un δίδυμος (didymos — ‘dvīnis’).