Baldones vēsture

Baldones vēsture aptver laika periodu kopš Baldones miesta izveides līdz mūsdienām.

Senākā vēsture

Dzelzs laikmetā Baldones novadu šķērsoja nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Mežotnes uz Daugmales pili.^[1] Līdz 13. gadsimtam tas atradās Upmales zemē, kuru 1254. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, vācu mestrs Eberhards sadalīja trīs daļās. 15. gadsimtā vēstures avotos pirmoreiz minēts Baldones dziednieciskais avots. 1477. vai 1478. gadā te ārstējās arī Rīgas birģermeistars Soltrumps.

Baldones miests

17. gadsimtā Baldones draudzes novadā izveidojās Baldones (vācu: Baldohn) miests. 1648. gadā sēravota tuvumā uzcēla muižas ēkas un ierīkoja pirmo Kurzemes hercogistes dzelzs cepli. Vēlāk Baldonē ierīkoja arī enkuru un naglu kaltuvi, lielgabalu lietuvi, stikla kausētavu, mucinieku darbnīcu, vadmalas un linu austuves.^[2] Kurzemes un Zemgales hercogistes Bauskas pilskunga iecirkņa Baldones draudzes novadā bija četri pagasti, kas saucās muižu vārdā — Baldones kroņa pagasts, Mercendorfas dzimtas pagasts, Mācītāja dzimtas pagasts un Mežkunga kroņa pagasts. Baldones muižai bija arī trīs pusmuižas — Ibenetes, Lapteines un Šarlotes.

Pēc 1750. gada Baldones kroņa muižu 520 ha platībā ķīlas īpašumā ieguva Līves muižas (Dünhof, tagad Daugmale) īpašnieks Matiass Eberhards fon Līvens. Viņa dēls Līves un Mercendarbes muižnieks Frīdrihs Georgs fon Līvens (1748—1800) labiekārtoja Baldones sēravota apkārtni un 1784. gadā uzaicināja Jelgavas Pētera akadēmijas profesoru Ferberu izpētīt avota ūdens īpašības.^[3] Pēc Kurzemes un Zemgales hercogistes inkorporācijas Krievijas impērijas sastāvā 1796. gadā sākās Baldones kūrorta plānošanas darbi, bet sēravotu nodeva ”privātā pieskatīšanā Baldones muižas nomniekam fon Līvenam, kurš to ir apbūvējis saglabāšanai”.^[4] Līdztekus F. G. Līvens pārraudzīja Pēterburgas galmadāmai Šarlotei fon Līvenai dāvātās Mežotnes pils (1797—1802) būvniecību. 1797. gada 5. septembrī Krievijas ķeizars Pāvils I parakstīja pavēli par Baldones kūrorta dibināšanu. Pēc Frīdriha Georga Līvena nāves 1805. gadā Baldones muižu iznomāja Korfu dzimtai, kas te iekārtoja peldu iestādi. Baldones kūrorta pārvaldnieks bija ārsts Kārlis Bursi (1826—1840). Kūrorta nozīme mazinājās pēc Ķemeru kūrorta atklāšanas 1838. gadā. Pirmā Pasaules kara laikā vācu karavīri no Vecumnieku stacijas cauri Baldonei un Mercendarbei līdz savām pozīcijām Daugavas kreisajā krastā ierīkoja šaursliežu dzelzceļu.

Latvijas Republikas laikā no 1918. līdz 1923. gadam bijuši divi pagasti — Baldones un Mercendorfas, līdz 1923. gadā tos apvienoja. 1922. gadā pa šaursliežu dzelzceļu no Baldones līdz Daugavas kreisajam krastam iepretī Ikšķiles dzelzceļa stacijai izveidoja zirgu tramvaju, iesaukts par "trulīti".^[5] 1923. — 1949. gadā Baldones miests bija Rīgas apriņķa Baldones pagasta centrs.

Ciems un pilsētciemats

1945. gada 19. decembrī Baldonei piešķīra ciema statusu, no 1947. līdz 1950. gadam Baldones pagasts ietilpa Ogres apriņķī, no 1950. līdz 1960. gadam — Baldones rajonā, vēlāk Rīgas rajonā.^[1] Padomju Latvijas laikos Baldones kūrorts bija ļoti populāra atpūtas un ārstniecības vieta visā Padomju Savienībā, Baldonei piešķīra strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1959. gadam Baldone bija Baldones rajona centrs. 1954. gadā Baldones pagastam pievienoja Mīlupes ciemu, 1963. gadā — daļu Ķekavas ciema kolhozu Mežvidi un Sarkanais daugavietis teritorijas, un 1977. gadā — daļu Baldones pilsētciemata teritorijas.

Pilsēta

1990. gadā Baldones ciemu reorganizēja par pagastu, bet 1991. gadā to likvidēja, pievienojot jaundibinātajai Baldones pilsētai kā lauku teritoriju. 2008. gadā Baldones pilsētu ar lauku teritoriju reorganizēja par Baldones novadu.^[1]

2016. gadā Baldonē iekļāva vairākus apkārtējos ciemus (Avoti, Laiņi, Mežvidi),^[6] tādējādi ievērojami palielinot pilsētas teritoriju (līdz 9,51 km²).

Kopš 2021. gada tā ir Ķekavas novada pilsēta.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 ^1,2 «Baldones novads». www.aprinkis.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-03. Skatīts: 2018-05-20. Arhivēts 2018-02-03 Wayback Machine vietnē.
↑ Baldones vēsture Arhivēts 2012. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē., baldone.lv
↑ «Baldones Svētavots». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijā.
↑ Baldones tūrisma attīstības biedrība 2017. gada 6. jūnijā
↑ «Zirgu tramvajs TRULĪTIS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. februārī. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijā.
↑ «Par adrešu maiņu Baldones pilsētai pievienotajā teritorijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 19. februārī. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijā. Arhivēts 2018. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē.

[:0-1] 1,0 ^1,1 ^1,2 «Baldones novads». www.aprinkis.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-03. Skatīts: 2018-05-20. Arhivēts 2018-02-03 Wayback Machine vietnē.

[2] Baldones vēsture Arhivēts 2012. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē., baldone.lv

[3] «Baldones Svētavots». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. jūlijā. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijā.

[4] Baldones tūrisma attīstības biedrība 2017. gada 6. jūnijā

[5] «Zirgu tramvajs TRULĪTIS». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 1. februārī. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijā.

[6] «Par adrešu maiņu Baldones pilsētai pievienotajā teritorijā». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 19. februārī. Skatīts: 2019. gada 12. jūlijā. Arhivēts 2018. gada 19. februārī, Wayback Machine vietnē.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]