Baldones vēsture

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Baldones kūrorts 18. gadsimtā (no Broces kolekcijas, 1795).
Baldones zirgu tramvaja vagoniņi (pirms 1940. gada).

Baldones vēsture aptver laika periodu kopš Baldones miesta izveides līdz mūsdienām.

Dzelzs laikmetā Baldones novadu šķērsoja nozīmīgs tirdzniecības ceļš no Mežotnes uz Daugmales pili.[1] Līdz 13. gadsimtam tas atradās Upmales zemē, kuru 1254. gadā Rīgas arhibīskaps Alberts II un Vācu ordeņa virsmestra vietnieks Livonijā, vācu mestrs Eberhards sadalīja trīs daļās. 15. gadsimtā vēstures avotos pirmoreiz minēts Baldones dziednieciskais avots. 1477. vai 1478. gadā te ārstējās arī Rīgas birģermeistars Soltrumps.

17. gadsimtā Baldonē (vācu: Baldohn) izveidojas miests. 1648. gadā sēravota tuvumā tika uzcelta muiža un ierīkots pirmais Kurzemes hercogistes dzelzs ceplis. Vēlāk Baldonē ierīkoja arī enkuru un naglu kaltuvi, lielgabalu lietuvi, stikla kausētavu, mucinieku darbnīcu, vadmalas un linu austuves.[2] Kurzemes un Zemgales hercogistes Bauskas pilskunga iecirkņa Baldones draudzes novadā bija četri pagasti, kas saucās muižu vārdā – Baldones kroņa pagasts, Mercendorfas dzimtas pagasts, Mācītāja dzimtas pagasts un Mežkunga kroņa pagasts. Baldones muižai bija arī trīs pusmuižas – Ibenetes, Lapteines un Šarlotes. No 18. gs. Baldones muižu 520 ha platībā rentēja Korfu dzimta, kas te iekārtoja peldu iestādi. 1784. gadā avota ūdens īpašības pētīja Jelgavas Pētera akadēmijas profesors Ferbers.[3]

No 1795. gada Baldone bija Kurzemes guberņas Bauskas apriņķī. Kopš 18. gadsimta beigām Baldone pazīstama kā kūrorts. 1796. gadā Baldonē ierīkoja sēravota dziednīcu. Kūrorta nozīme gan mazinājās pēc Ķemeru kūrorta atklāšanas 1838. gadā. Pirmā Pasaules kara laikā vācu karavīri no Vecumnieku stacijas cauri Baldonei un Mercendarbei līdz savām pozīcijām Daugavas kreisajā krastā ierīkoja šaursliežu dzelzceļu.

Latvijas Republikas laikā no 1918. līdz 1923.gadam bijuši divi pagasti – Baldones un Mercendorfas, līdz 1923.gadā tos apvienoja. 1922. gadā pa šaursliežu dzelzceļu no Baldones līdz Daugavas kreisajam krastam iepretī Ikšķiles dzelzceļa stacijai izveidoja zirgu tramvaju, iesaukts par "trulīti".[4] 1923. – 1949. gadā Baldones miests bija Rīgas apriņķa Baldones pagasta centrs, 1945. gada 19. decembrī Baldonei piešķīra ciema statusu, no 1947. līdz 1950. gadam Baldones pagasts ietilpa Ogres apriņķī, no 1950. līdz 1960. gadam – Baldones rajonā, vēlāk Rīgas rajonā.[1] Padomju Latvijas laikos Baldones kūrorts bija ļoti populāra atpūtas un ārstniecības vieta visā Padomju Savienībā, Baldonei piešķīra strādnieku ciemata (vēlāk pilsētciemata) statusu. No 1949. līdz 1959. gadam Baldone bija Baldones rajona centrs. 1954. gadā Baldones pagastam pievienoja Mīlupes ciemu, 1963. gadā – daļu Ķekavas ciema kolhozu Mežvidi un Sarkanais daugavietis teritorijas, un 1977. gadā – daļu Baldones pilsētciemata teritorijas.


1990.gadā Baldones ciemu reorganizēja par pagastu, bet 1991. gadā to likvidēja, pievienojot jaundibinātajai Baldones pilsētai kā lauku teritoriju. 2008. gadā Baldones pilsēta ar lauku teritoriju tika reorganizēta par Baldones novadu.[1]

2016. gadā Baldonē tika iekļauti vairāki apkārtējie ciemi (Avoti, Laiņi, Mežvidi),[5] tādējādi ievērojami palielināta pilsētas teritorija (līdz 9,51 km2).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 «Baldones novads». www.aprinkis.lv (lv-lv). Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-02-03. Skatīts: 2018-05-20.
  2. Baldones vēsture Archived 2012. gada 29. janvārī, Wayback Machine vietnē., baldone.lv
  3. Baldones Svētavots
  4. Zirgu tramvajs TRULĪTIS
  5. Par adrešu maiņu Baldones pilsētai pievienotajā teritorijā