Kuldīgas vēsture

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kuldīgas vēsture aptver laika periodu kopš Kuldīgas pils uzcelšanas senajā kuršu Bandavas zemē līdz mūsdienām.

Aizvēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka jau pirms 2. gadu tūkstoša p.m.ē. Kuldīgas apvidu dzīvojušas mednieku un zvejnieku ciltis. Senākos laikos Kuldīgas atrašanās vietu darīja nozīmīgu Ventas ūdensceļš, kur pie rumbas izveidojās upju osta satiksmei starp iekšzemi un jūru. Lejpus Ventas rumbas ap mūsu ēras 1. gadu tūkstoša beigām ticis izveidots Veckuldīgas pilskalns. Iespējams, ka jau 10. gadsimta sākumā vikingu Hadinga sāgā minētā kuršu pilsēta ir bijusi tagadējā Kuldīga.

Livonijas periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Galvenie raksti: Kuldīgas komturi un Kuldīgas pils

1230. gadā Romas pāvesta sūtnis Alnas Balduīns noslēdza ar kuršu ķēniņu Lamekinu (Lammechinus rex) līgumu par suverēnas Kursas bīskapa valsts dibināšanu Romas pāvesta pakļautībā. Pēc viena uzskata Bandavas, Piemares un Ventavas zemju ķēniņš Lamekins valdījis Veckuldīgas pilī.

Rakstiskajos avotos Kuldīga pirmo reizi minēta 1242. gadā, kas tiek uzskatīta par pilsētas dibināšanas dienu. 1242.—1244. gadā pēc karagājiena uz Kursu Livonijas ordenis uzcēla ordeņa Kuldīgas komtura mūra pili pie Ventas rumbas, kas sākumā tika saukta par Jesusburg, bet vēlāk par Goldingen. Ordeņa pils tika uzcelta senajā Bandavas zemē 3 km no Veckuldīgas pilskalna. 1252. gadā pirmo reizi pieminēta Svētās Katrīnas koka baznīca. 1290. gadā Kuldīgas komturs kļuva par ordeņa meistara vietnieku Kursā. 1355. gada rakstos Kuldīga tiek dēvēta par pilsētu, viens tās iecirknis tika saukts par "kuršu pilsētu". 1368. gadā Kuldīga minēta Hanzas savienības dokumentos. 1378. gadā Kuldīgai tika piešķirtas Rīgas pilsētas tiesības (ius Rigense).

Kurzemes hercogistes periods[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuldīgas pils ap 1680. gadu.

Pēc Livonijas konfederācijas sabrukuma Kuldīgas pils kļuva par vienu no Kurzemes hercogu rezidencēm. 1567. gadā uzsāka Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīcas ēkas celtniecību, kuru pēc ugunsgrēka 1672. gadā atjauno uz vecajiem pamatiem. 1587. – 1617.gadā pēc pirmā hercoga testamenta Kurzemes un Zemgales hercogiste tika sadalīta starp viņa dēliem. Kuldīga bija hercoga Vilhelma Ketlera pārvaldītās Kurzemes hercogistes galvaspilsēta (1596—1616). 1618. gadā izveidota Kuldīgas virspilskundzība. Kuldīgas rāte šajā laikā sastāvējusi no birģermeistara, tiesas fogta un 5 rātskungiem. 1640. gadā sākta būvēt Kuldīgas Sv. Trīsvienības katoļu baznīca. 1642. – 1682. gadā hercoga Jēkaba valdīšanas laikā Kurzemes hercogiste un Kuldīga piedzīvoja saimniecisko uzplaukumu, tika uzbūvēta kuģu būvētava, salpetra fabrika, ķieģeļu cepļi. Kuldīgai bija tirdzniecības sakari ar daudzām valstīm. Hercogs Jēkabs veco ordeņa pili modernizēja atbilstoši tā laika prasībām. Plaukstošā pilsēta smagi cieta Otrajā Ziemeļu karā un vēl smagāk Lielajā Ziemeļu karā (1700–1721) un tam sekojošajā mēra epidēmijā. 1709. gadā Kuldīgas pils tika pamesta, tās drupas izmantoja pilsētas celtniecībā.

Krievijas impērijas sastāvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kuldīgas jaunais rātsnams.

1795. gadā Kuldīga līdz ar pārējo Kurzemi teik pievienota Krievijai. 19. gadsimtā pilsētā sāka strauji pieaugt ebreju skaits. 1835. gadā 57% pilsētas iedzīvotāju bija ebreji, bet otra lielākā iedzīvotāju grupa bija vācieši. 1860. gadā uzcelts jaunais rātsnams. 1860.-1885. gadā pilsētā notika strauja ekonomiskā attīstība, tika dibināta adatu fabrika "Meteors" (1860), ādu fabrika (1875), sērkociņu fabrika ”Vulkāns” (1878), vilnas kāršanas fabrika (1885). 1866. gadā tiek atjaunota Kuldīgas Sv. Katrīnas evaņģēliski luteriskā baznīca ar 45 m augsto torni (arhitekts Oto Dīce). 1871. gadā celta Kuldīgas Pētera un Pāvila pareizticīgo baznīca (arhitekts Bulanovs). 1874. gadā pāri Ventas upei uzbūvēja vienu no garākajiem ķieģeļu tiltiem Eiropā (arhitekts Oto Dīce). 1875. gadā uzcelta Kuldīgas sinagoga. 1882. gadā atklāta Kuldīgas Sadraudzīgā biedrība, kas vēlāk izveidoja bibliotēku, kori un teātri. 1886. gadā no Rīgas uz Kuldīgu pārcēla Baltijas Skolotāju semināru (dibināts 1870. gadā Rīgā). 1899. – 1904. gadā latviešu draudzes vajadzībām tiek uzcelta Sv. Annas baznīca (arh. V.Neimanis). 1905. gadā rātslaukumā notika revolucionāras manifestācijas.

20. gadsimta pārmaiņu laikā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1915. – 1918. gadā pilsētu okupēja Vācijas Impērijas karaspēks. Pirms tam liela daļa iedzīvotāju (tajā skaitā praktiski visi pilsētas ebreji) bija spiesti doties bēgļu gaitās. Formāli tika atjaunota Kurzemes hercogiste Prūsijas pakļautībā, kuru plānoja kolonizēt ar ieceļotājiem no Vācijas. 1919. gadā Kuldīga pārmaiņus atradās lielinieku, landesvēra un Bermonta armijas rokās, kā rezultātā tika noslepkavoti vairāki simti pilsētas un tās apkārtnes iedzīvotāju. 1919. gada 21. novembrī pilsētu atbrīvoja Latvijas Republikas armija. 1926. gadā tika sākta Kuldīgas—Skrundas šosejas būve. 1935. gadā tika atklāta šaursliežu dzelzceļa līnija Kuldīga—Liepāja. 1935. gadā dibināts Kuldīgas pilsētas muzejs. 1939. gadā pilsētu atstāja vācbaltiešu minoritāte (13% no iedzīvotājiem). 1940. gadā Kuldīgu līdz ar pārējo Latviju okupēja PSRS. 1941. – 1945. gadā pilsētu okupēja nacistiskās Vācijas karaspēks. 1944. – 1945. gadā netālu no Kuldīgas Pelču muižas kungu mājā atradās Kurzemes cietoksnī esošās vācu armijas grupējuma Kurland štābs. 1945. gada 10. maijā tikai pēc Vācijas kapitulācijas pilsētā ienāca padomju armija. 1945. – 1991. gadā Kuldīga bija rajona centrs, kurā kopš 1960. gadiem tika attīstīta vietējā rūpniecība (kokapstrādes kombināts, dzelzsbetona rūpnīca, trikotāžas fabrika).

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]