Daugmales pilskalns

Daugmales pilskalns ar senpilsētu
Daugmales pilskalns ar senpilsētu
	Daugmales pilskalns izrakumu laikā 1936. gadā
	Daugmales pilskalns ar senpilsētu
Atrašanās vieta	Daugmales pagasts, Ķekavas novads, Latvija
Koordinātas	56°49′53″N 24°22′54″E / 56.83139°N 24.38167°EKoordinātas: 56°49′53″N 24°22′54″E / 56.83139°N 24.38167°E
Veids	Pilskalns, senpilsēta un senkapi
	Valsts aizsargājamais kultūras piemineklis
	Oficiālais nosaukums: Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapi
Aizsardzības numurs	2090
Vērtības grupa	Valsts nozīmes
Tipoloģiskā grupa	Arheoloģija
Iekļaušana aizsardzībā	1998. gada 18. decembris

Daugmales pilskalns bija sens tirdzniecības un amatniecības centrs Daugavas kreisajā krastā pie Tīču un Pukstiņu mājām. Atsevišķi autori uzskata, ka pilskalna pakājē pie Varžupītes ietekas Daugavā bijusi vēstures dokumentos minētā Portus Semigalliae (Zemgales osta).^[1] Arheologi konstatējuši, ka savā pastāvēšanas laikā pilskalns vismaz 14 reizes nodedzis. Pirmie cilvēki uz dzīvi te apmetušies 2. g.t.pr.Kr. beigās. Daugmales uzplaukuma laiks ir no 10. līdz 12. gadsimtam, kad tā bijusi galvenā Daugavas lejteces osta ūdensceļā no varjagiem uz grieķiem, ko apdzīvoja gan zemgaļi, gan līvi, latgaļi, kriviči un varjagi.

Senvietas apraksts

Daugmales pilskalns ar senpilsētu, ostas vietu un kapulauku ir viens no ievērojamākajiem un pazīstamākajiem Latvijas arheoloģijas pieminekļiem. Daugmales senvietu kompleksu veido 3800 m² liels pilskalns un ap 2 ha liela senpilsēta. Lielākā senpilsētas daļa atrodas uz austrumiem aiz vaļņa. Otra, mazākā senpilsētas daļa, izvietojusies starp pilskalna rietumu nogāzi un Varžupīti.

Hroniku liecības

Hronikā "Dāņu darbi" noprotams, ka 9. gadsimtā teiksmainais vikingu ķēniņš Hadings (Hadingus) noslēdza asinsbrālību ar vikingu Lizeru (Liserus) un devās sirojumā uz Kursu. Kuršu vadonis Lokers (Lokero, Curetum tyranno) saņēma viņu gūstā. Izbēdzis no gūsta, Hadings uzbruka "Hellesponta" ķēniņam Andvanam (Handwanus), ar kara viltību ieņēma Daugavas pilsētu (Dunam urbem), sagūstīja ķēniņu Andvanu un prasīja no viņa atlīdzību zeltā. Iespējams, ka "Hellesponts" ir sagrozīts Zemgales ķēniņvalsts (citos vikingu avotos Simkala) nosaukums, bet "Dunas pilsēta" ir Daugmales pilskalna senākais nosaukums.^[2]

Arheoloģiskie atradumi

Arheoloģiskie izrakumi pilskalnā veikti Valdemāra Ģintera (1933, 1935—1937), Vladislava Urtāna (1966—1970), Arņa Radiņa un Gunta Zemīša vadībā (1986—1992). Te atsegtas dzīvojamās un saimniecības ēkas ar akmens un māla krāsnīm, maltuve, podniecības ceplis, rotkaļu darbnīcas, dzelzs ieguves krāsns, aka, nocietinājumu paliekas, senpilsētas vārti, izrakumos pilskalnā un senpilsēta iegūts ap 20 000 senlietu. Atrasto bezripas un ripas keramikas māla trauku lausku skaits pārsniedz 200 000.

Pilskalns bija apdzīvots no apmēram 2000. gada p.m.ē. Zemgaļi tajā mituši līdz 10. gadsimtam, bet no 10. līdz 13. gadsimtam lībieši un latgaļi. Atradumi pilskalnā liecina par tirdzniecības sakariem ar Krievzemi, Skandināviju, Rietumeiropu, Bizantiju, Ungāriju un arābu zemēm. Pilskalnam bija aizsargvalnis, kura tuvumā atradās senpilsēta un kapulauks. Par Zemgales ostu šī vieta acīmredzot nosaukta tāpēc, ka atradās svarīgā no ievērojamā Zemgales centra Mežotnes pils nākošā sauszemes ceļa galā iepretī Salaspilij.

1937. gadā arheologs Valdemārs Ģinters pilskalna izrakumos atrada unikālu senlietu — pusi no akmens vāles galvas ar skandināvu rūnu rakstu. Priekšmets izgatavots no kaļķakmens, kurš, kā rāda analīzes, ņemts tepat Daugavas krastos. Šis apstāklis varētu liecināt, ka tas darināts uz vietas Daugmales pilskalnā 11. gadsimtā. Uzraksts senskandināvu valodā lasāms šādi — runarpesar O, bet tulkojums skan — "rūnas šīs veidojis O". Pie Daugmales pilskalna uzieta šī laika visbagātākā importa priekšmetu kolekcija Austrumbaltijā (Мугуревич 1965, 103). Atradumi liecina par tirdzniecības sakariem ar vāciešiem 12. gadsimta otrajā pusē (piemēram, kāds apaļš kaula piekariņš ar briedīša attēlu — līdzīgs iegūts izrakumos Magdeburgā).