Borijs

Borijs
107	2; 13; 32; 32; 18; 8; 2
	Bh; [270] g/mol
	[Rn]5f146d57s2
Oksidēšanas pakāpes	+7, (+3), (+4), (+5)
Blīvums	37 100 (paredzēts) kg/m3

Borijs ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simbolu Bh un atomskaitli 107. Tas nosaukts dāņu fiziķa Nilsa Bora vārdā. Dabā borijs nav sastopams. Visi borija izotopi ir ļoti radioaktīvi, stabilākā izotopa ²⁷⁰Bh pussabrukšanas periods ir 61 sekunde.

Periodiskajā tabulā borijs atrodas pie pārējas metāliem (d blokā). Tas ir 7. perioda un 7. grupas ķīmiskais elements. Ķīmijas eksperimenti norāda, ka tā īpašības ir līdzīgas citam 7. grupas ķīmiskajam elementam rēnijam. Borija ķīmiskās īpašības ir tikai daļēji noskaidrotas.

Izotopi

Borija izotopu saraksts
Izotops	Pussabrukšanas periods^[1]^[2]	Sabrukšanas veids^[1]^[2]	Atklāšanas gads	Reakcija
²⁶⁰Bh	00000035 35 ms	α	2007	²⁰⁹Bi(⁵²Cr,n)^[3]
²⁶¹Bh	000000118 11,8 ms	α	1986	²⁰⁹Bi(⁵⁴Cr,2n)^[4]
²⁶²Bh	00000084 84 ms	α	1981	²⁰⁹Bi(⁵⁴Cr,n)^[5]
^262mBh	000000096 9,6 ms	α	1981	²⁰⁹Bi(⁵⁴Cr,n)^[5]
²⁶⁴Bh	000097 0,97 s	α	1994	²⁷²Rg(—,2α)^[6]
²⁶⁵Bh	00009 0,9 s	α	2004	²⁴³Am(²⁶Mg,4n)^[7]
²⁶⁶Bh	00009 0,9 s	α	2000	²⁴⁹Bk(²²Ne,5n)^[8]
²⁶⁷Bh	0017 17 s	α	2000	²⁴⁹Bk(²²Ne,4n)^[8]
²⁷⁰Bh	0061 61 s	α	2006	²⁸²Nh(—,3α)^[9]
²⁷¹Bh	00012 1,2 s	α	2003	²⁸⁷Mc(—,4α)^[9]
²⁷²Bh	00098 9,8 s	α	2005	²⁸⁸Mc(—,4α)^[9]
²⁷⁴Bh	00040 40 s	α	2009	²⁹⁴Ts(—,5α)^[10]
²⁷⁸Bh	0690 11,5 min?	SF	1998?	²⁹⁰Fl(e⁻,ν_e3α)?

Mākslīgi ir iegūti borija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 260 līdz 275.^[11] Stabilākais izotops ir ²⁷⁰Bh, kura pussabrukšanas periods ir 61 sekunde, lai gan pēc neapstiprinātas informācijas izotopa ²⁷⁸Bh pussabrukšanas periods varētu būt lielāks.

Vēsture

Par 107. elementa iegūšanu pirmo reizi ziņoja Dubnas Apvienotā kodolpētījumu centra fiziķi 1976. gadā, tomēr vairāki viņu secinājumi izrādījās kļūdaini. Starptautiskā teorētiskās un praktiskās ķīmijas savienība (IUPAC) atzina par ticamiem 1981. gadā Vācijas Smago jonu institūta veiktos pētījumus. Vācu zinātnieki pētīja to pašu bismuta-209 un hroma-54 kodolu saplūšanas reakciju, ko padomju fiziķi, un reģistrēja piecus 107. elementa atomus.

209
83Bi + 54
24Cr → 262
107Bh + 1
0n

1992. gada septembrī vācu zinātnieki ierosināja ķīmisko elementu nosaukt par nīlsboriju (simbols: Ns). Krievu zinātnieki piedāvāja šo nosaukumu piešķirt 105. elementam (mūsdienās zināms kā dubnijs). Starptautiskā ķīmijas savienība (IUPAC) 107. elementu sauca par unnilseptiju (simbols: Uns). 1994. gadā IUPAC ieteica elementu saukt par boriju, nevis par nīlsboriju, jo līdz tam netika piekopta prakse ķīmiskos elementus nosaukt pilnos zinātnieku vārdos. Nosaukums borijs galīgi tika apstiprināts 1997. gadā.

Atsauces

↑ ^1,0 ^1,1 Sonzogni, Alejandro. «Interactive Chart of Nuclides». National Nuclear Data Center : Brookhaven National Laboratory. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018-06-12. Skatīts: 2008-06-06. Arhivēts 2018-06-12 Wayback Machine vietnē.
↑ ^2,0 ^2,1 Gray, Theodore. «The Photographic Periodic Table of the Elements». periodictable.com, 2002–2010. Skatīts: 2012. gada 16. novembris.
↑ Nelson, S.; Gregorich, K.; Dragojević, I.; Garcia, M.; Gates, J.; Sudowe, R.; Nitsche, H. (2008). "Lightest Isotope of Bh Produced via the Bi209(Cr52,n)Bh260 Reaction". Physical Review Letters 100 (2): 022501. Bibcode 2008PhRvL.100b2501N. doi:10.1103/PhysRevLett.100.022501. PMID 18232860.
↑ Münzenberg, G.; Armbruster, P.; Hofmann, S.; Heßberger, F. P.; Folger, H.; Keller, J. G.; Ninov, V.; Poppensieker, K. et al. (1989). "Element 107". Zeitschrift für Physik A 333 (2): 163. Bibcode 1989ZPhyA.333..163M. doi:10.1007/BF01565147.
↑ ^5,0 ^5,1 Münzenberg, G.; Hofmann, S.; Heßberger, F. P.; Reisdorf, W.; Schmidt, K. H.; Schneider, J. H. R.; Armbruster, P.; Sahm, C. C. et al. (1981). "Identification of element 107 by α correlation chains". Zeitschrift für Physik A 300 (1): 107–8. Bibcode 1981ZPhyA.300..107M. doi:10.1007/BF01412623.
↑ Hofmann, S.; Ninov, V.; Heßberger, F. P.; Armbruster, P.; Folger, H.; Münzenberg, G.; Schött, H. J.; Popeko, A. G. et al. (1995). "The new element 111". Zeitschrift für Physik A 350 (4): 281. Bibcode 1995ZPhyA.350..281H. doi:10.1007/BF01291182.
↑ Gan, Z.G.; Guo, J. S.; Wu, X. L.; Qin, Z.; Fan, H. M.; Lei, X. G.; Liu, H. Y.; Guo, B. et al. (2004). "New isotope ²⁶⁵Bh". The European Physical Journal A 20 (3): 385. Bibcode 2004EPJA...20..385G. doi:10.1140/epja/i2004-10020-2.
↑ ^8,0 ^8,1 Wilk, P. A.; Gregorich, K. E.; Turler, A.; Laue, C. A.; Eichler, R.; Ninov V, V.; Adams, J. L.; Kirbach, U. W. et al. (2000). "Evidence for New Isotopes of Element 107: ²⁶⁶Bh and ²⁶⁷Bh". Physical Review Letters 85 (13): 2697–700. Bibcode 2000PhRvL..85.2697W. doi:10.1103/PhysRevLett.85.2697. PMID 10991211.
↑ ^9,0 ^9,1 ^9,2 Yu. Ts. Oganessian. «Heaviest Nuclei Produced in 48Ca-induced Reactions (Synthesis and Decay Properties)». In Yu. E. Penionzhkevich, E. A. Cherepanov. AIP Conference Proceedings: International Symposium on Exotic Nuclei 912, 2007. 235. lpp. ISBN 978-0-7354-0420-5. doi:10.1063/1.2746600.
↑ Oganessian, Yuri Ts.; Abdullin, F. Sh.; Bailey, P. D. et al. (2010-04-09). "Synthesis of a New Element with Atomic Number Z=117". Physical Review Letters (American Physical Society) 104 (142502). Bibcode 2010PhRvL.104n2502O. doi:10.1103/PhysRevLett.104.142502. PMID 20481935. (gives life-time of 1.3 min based on a single event; conversion to half-life is done by multiplying with ln(2).)
↑ «Isotopes of the Element Bohrium» (angļu). Jefferson Lab. Skatīts: 2018. gada 5. augustā.