Dabā cērijs ir sastopams polimetālisko rūdu sastāvā, tas ir izplatītākais retzemju elements Zemes garozā. Atrodams monacīta un bastnezīta grupu minerālos. Cēriju viegli iegūt no šiem minerāliem. Cērija oksīdu lieto par abrazīvu stikla pulēšanai. Dažus cērija sakausējumus (mišmetālu) lieto par šķiltavu krama materiālu, jo tie berzes iedarbībā ļoti viegli veido dzirksteles. Cērija(III) sāļi parasti ir balti vai caurspīdīgi, taču cērija(IV) sāļi ir sarkanīgi oranži vai dzelteni.
Dabā ir sastopami četri cērija izotopi, no kuriem tikai 140Ce ir stabils. Tas veido 88,450% no visa dabā sastopamā cērija.[1] Pārējie trīs izotopi ir radioaktīvi. Cērija-142 procentuālais daudzums dabā ir 11,114%, un tā pussabrukšanas periods ir mazliet lielāks par 5×1016 gadu.[1] Cērijs-138 veido 0,251% (pussabrukšanas periods mazliet lielāks par 0,9×1014 gadu), bet cērijs-136 ir atlikušie 0,185% (pussabrukšanas periods mazliet lielāks par 0,7×1014 gadu).[1] Laboratorijas apstākļos ir iegūti cērija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 119 līdz 157.[1]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Cērijs.
