Maza biju, neredzēju

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Maza biju, neredzēju" sākuma notis.

Maza biju, neredzēju ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872. gadā.

Šī sērdieņu dziesma pieder krājuma skaistākai daļai un liecina par autora izcilu muzikālu gaumi. Pēc Jēkaba Graubiņa domām, daļa D. Cimzes atstāto tautasdziesmu harmonizējumu, tostarp "Kas tie tādi, kas dziedāja un "Maza biju, neredzēju" varētu būt oriģināli.[1] Cita starpā, šo meldiju par savu uzskata arī igauņi, un "Dziesmu rotā" tā redzama vēl otrā, Hermaņa ietērpā, kas gan plašāks, taču harmoniski ne tik smalks, kā Cimzem. Igauņu reklamācija var likt apšaubīt Graubiņa izteikumu, kaut arī varēja būt, ka D. Cimze meldiju pats radījis, pēc kam tā ātri ieviesās tautā un kā variants parādījās kaimiņos, vēlāk tad saistot arī Hermaņa uzmanību.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skolotājs Dāvids Cimze palīdzēja savam brālim Jānim Cimzem sastādīt un izdot krājumu „Dziesmu rota”, kura divas burtnīcas iznāca neilgi pirms Dāvida Cimzes nāves. Dziesmu dziedāja Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laicīgo dziesmu koncertā, pēc tam arī 1888. gada III Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos un 1910. gada V Vispārējos latviešu Dziesmu svētkos.

1906. gadā Jāzeps Vītols veica dziesmas apdari klavieru pavadījumam, bet 1947. gadā arī stīgu kvartetam.[3]

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maza biju, neredzēju,
Kad nomira tēvs māmiņ'.

Nu uzgāju ganīdama,

Kur gulēja tēvs māmiņ'.

Baltā smilšu kalniņāi
Zem zaļāmi velēnām.

Celies augšā, tēvs māmiņa,

Es pacelšu velēniņ!

Es tev teikšu raudādama,
Ko man dara sveša māt':

Sveša māte mani sūta

Pie ābeles rīkšu griezt.

Pie ābeles piestājosi
Kā pie savas māmuliņ's;

Birst ābelei balti ziedi,

Birst man gaužas asariņ's.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Cimze, Dāvids. Latviešu Konversācijas vārdnīcas II sējums
  2. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 67. lpp.
  3. «www.skolenam.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 19. oktobrī. Skatīts: 2013. gada 20. augustā.
  4. www.dailytangents.com[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]