Pāriet uz saturu

Strauja upe

Vikipēdijas lapa
Dziesmas "Strauja upe" sākuma notis.

Strauja upe ir populāra latviešu tautasdziesma Vīgneru Ernesta apdarē jauktajam korim, kas pirmo reizi dziedāta Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos 1888. gadā.

Dziesma kopā ar Trimpulu, kā arī virsdiriģenta amats un temperamentīgā ārējā stāja tad arī sagādāja Vīgneram 1888. gadā lielu slavu, kurā ar viņu toreiz mēroties spēja vēl vienīgi Jurjāns.[1]

Strauja strauja upe teka,
Gar brālīša namdurvīm.

Nedrīkstēju pāri jāti,

Baidās manis kumeliņis.

Jāj, brālīti, droši pāri,
Neslīks tavis kumeliņis!

Apakšāi baltas smiltis,

Virsū skaidr(i)s ūdentiņis.

Zobens grieza baltu smilti,
Šķiŗ ūdeni kumeliņis.

Spoža spalva kumeļami,

Vēl spožāki iemauktiņi.[2]

Variants:
Uz akmeņa malku cirtu,
Strautā kūru uguntiņu.

Lai sildāsi tie ļautiņi,

Kas man labu nevēlēja.
  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 140. lpp.
  2. www.dailytangents.com[novecojusi saite]