Pāriet uz saturu

Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa

Vikipēdijas lapa

Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa ir kora dziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā "Dziesmu rota".

Pēc dziesmusvētku pētnieka Valentīna Bērzkalna domām jauktajam korim veidotais D. Cimzes harmonizējums "Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa" citu viņa darbu vidū ir viens no bālākajiem. Tomēr sentimentālā satura un vienkāršās apdares dēļ šī jaunāku laiku ziņģe ātri ieviesās tautā.[1]

Skolotājs Dāvids Cimze palīdzēja savam brālim Jānim Cimzem sastādīt un izdot krājumu „Dziesmu rota”, kura divas burtnīcas iznāca neilgi pirms Dāvida Cimzes nāves.

Dziesmu "Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa" dziedāja apvienotais koris Trešo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku koncertā.

Meitiņ’ sēda aiz ūdeņa,
Puisīt’s gauži bēdājās.

Brīv tev bristi, brīv peldēti

Pār ūdeni manis dēļ.

Ne pie viena es neiešu,
Kamēr savu sagaidīš’.

Kamēr savu sagaidīšu,

Patīkamu tēva dēl'.

Tam es došu sav' rociņu,
Savu zelta gredzentiņ',

Savu zelta gredzentiņu,

Savu daiļu augumiņ'.[2]
  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 136. lpp.
  2. www.dziesmuteksti.lv

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]