Nu ar Dievu, Vidzemīte

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Nu ar Dievu, Vidzemīte" sākuma notis.

Nu ar Dievu, Vidzemīte ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872. gadā.

Pēc latviešu dziesmusvētku pētnieka Valentīna Bērzkalna domām, šī karavīru atvadu dziesma pieder pie autora labākajiem tautasdziesmu apdares paraugiem.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Cimzes latviešu karavīru dziesmu "Nu ar Dievu, Vidzemīte" dziesmu svētkos dziedāja Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laicīgo dziesmu koncertā. Otrajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos to programmā ierakstīja kā "Nu ar Dievu, Vid(Kur)zemīte", kuru varēja dziedāt gan vidzemnieki, gan kurzemnieki, bet Trešajos Vispārīgajos latviešu Dziedāšanas svētkos atkal kā "Nu ar Dievu, Vidzemīte".

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nu ardievu, Vidzemīte,
Nebūšu vairs šai zemē,
Neiešu vairs savā vaļā,
Ciema durvis virināt.

Lai aug pūŗi, lai aug mieži,
Kur jāj' cauri drasēdams;
Man ar drīz būs jādrasēi

Daiļā kaŗa pulciņā.

Kaut, māmiņa, tu redzētu,
Kā pušķoja tav' dēliņ',
Tad tu vaira neraudātu
Sava dēla auklējum'.

Uzvilks kaŗa mētelīti,
Uzliks kaŗa cepurīt',
Apjozīs ar zobentiņu,

Cels uz stalta kumeliņ'.

Dziedādami, spēlēdami
Ienaidniekus uzvarēs,
Dziedādami, spēlēdami

No kariņa mājās nāks.[2]


Latviešu tautas dziesma komponista Jāņa Cimzes apdarē, izpilda Reitera koris

Problēmas šī faila atskaņošanā? Skatīt palīdzību.


Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 66. lpp.
  2. www.dailytangents.com[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]