Trimpula (Kā Daugava vaida)

Trimpula (Kā Daugava vaida) sākuma notis.

Trimpula (Kā Daugava vaida) ir patriotiska Baumaņu Kārļa kora dziesma ar Ausekļa vārdiem, kas atskaņota 1880. gada Otrajos vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos. Tā veltīta Trimpum, izdomātajam senlatviešu dzīru dievam.

"Trimpulai" bija lemts iesakņoties tautā dziļāk, kaut to vēlāk centās izkonkurēt tā paša nosaukuma Vīgneru Ernesta kompozīcija. Dziesmā izmantots populārais Ausekļa dzejolis ar spēcīgi iegleznotajiem „bizmaņiem", kas tik raksturīgi bija komponista Baumaņa vēlākajā cīņā par latviskajiem ideāliem. Jāzeps Vītols savā laikā Trimpulu, piemēram, atzina par dziļi intuitīvi izjustu dziesmu, pieskaitot to K. Baumaņa labākajiem darbiem.

Vēsture

Auseklis 1874. gadā Latvijā vairs darbu atrast nevarēdams, devās uz Pēterburgu, kur iepazinās ar komponistu Baumaņu Kārli.

Kārlis Baumanis kopš 1860. gada strādāja par vācu valodas pasniedzēju Pēterburgas Reformātu skolā un bija "Pēterburgas Avīžu" līdzstrādnieks (1862—1865), kur tolaik darbojās arī Krišjānis Valdemārs un Auseklis. Jau Cimzes seminārā viņš bija iemācījies vācu mūzikas garā harmonizēt tautasdziesmas, 1865. gadā Baumanis ņēma klavierspēles privātstundas pie Pēterburgas konservatorijas profesora F. Černija.

Svarīgs pavērsiens viņa dzīvē bija ievēlēšana par Rīgas Latviešu biedrības runasvīru un Dziedāšanas komisijas locekli 1870. gadā, kur viņš rosīgi piedalījās Pirmo vispārīgo latviešu dziedāšanas svētku sagatavošanā. 1870. gadu sākumā radās Baumaņu Kārļa pirmās latviešu oriģināldziesmas, ko vēlāk iekļāva vairāku dziesmu svētku programmā.

Dziesmas vārdi

Kā Daugava vaida un bangas kā krāc, Kā Staburags asaras rauda! Kā ozoli piekrastē briesmīgi šņāc: Tur Dievi un sentēvi gauda Vai Pērkonam tāpēc bij' Daugavu rakt Lai Dieviem un tēvijas sargiem Bij skaudīgi slāpušiem ūdeni lakt, Ar bizmaņiem kaudamies bargiem?

Gan sentēvi mācēja pamielot tos Ar saldajo miestu un alu. Tad nebij' neviena, kas nelīksmotos Gar Latvijas Daugavas malu. Jūs meitiņas šurpu ar vainadziņiem, Ar mētrām un ozola zariem. Un puiši ar alu un karodziņiem, Lai ziedojam slāpušiem gariem!

Lai Daugavas grīva līdz pamatiem žūst, Pat jūra lai izsīktu sausa, Tad Trimpum vēl mūžīgi alum būst plūst, Lai dzeram ir paši iz kausa! Lai dzeram. lai dziedam, lai uzsākam diet, Lai svēts mums ir dievības likums, Lai Trimpus no jauna mums alu sāk liet, Lai atdzīvo sentēvu tikums!