Kaļiņingradas apgabals

Kaļiņingradas apgabals
Калининградская область
—  apgabals  —
Angrapas upe Angrapas upe
Karogs Ģerbonis
Novietojums Krievijā
Municipālo veidojumu karte Municipālo veidojumu karte
Oficiālā valoda	krievu valoda
Valsts	Krievija
Federālais apgabals	Ziemeļrietumu federālais apgabals
Centrs	Karaļauči
Administratīvais iedalījums	22 Karaļauči Jantarnijas pilsētas rajons Laduškinas pilsētas rajons Mamonovo pilsētas rajons Pioņerskas pilsētas rajons Sovetskas pilsētas rajons Svetlijas pilsētas rajons Bagrationovskas rajons Baltijskas rajons Čerņahovskas rajons Gurjevskas rajons Gusevas rajons Gvardejskas rajons Krasnoznamenskas rajons Ņemanas rajons Ņesterovas rajons Ozjorskas rajons Poļeskas rajons Pravdinskas rajons Slavskas rajons Svetlogorskas rajons Zeļenogradskas rajons
Platība
- Kopā	15 100 km²
Iedzīvotāji (2010)
- Kopā	941 474
- Etniskais sastāvs	krievi (86,4 %) ukraiņi (3,7 %) baltkrievi (3,6 %)
Mājaslapa: www.gov39.ru
Kaļiņingradas apgabals Vikikrātuvē

Karaļauču jeb Kaļiņingradas apgabals (krievu: Калининградская область) ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos, vēsturiskās Austrumprūsijas ziemeļu daļa.

Tas ir viens no militarizētākajiem Eiropas apvidiem, šeit atrodas lielas Krievijas kara bāzes un Krievijas Baltijas kara flotes galvenā mītne. Apgabalā atrodas vairākas autorūpnīcas. Rūpnieciski iegūst dzintaru un naftu, kā arī nodarbojas ar zveju.

Vēsture

Septiņgadu kara laikā 1757.-1762. gadā Krievijas Impērijas anektētā agrākās Prūsijas hercogistes (svītrotā krāsā) teritorija

Vēsturiski šī teritorija bija senprūšu apdzīvota, līdz Prūsijas krusta karu rezultātā to 13. gadsimta vidū iekaroja Vācu ordenis, nodibinot ordeņa valsti ar centru Marienburgā. 1525. gadā Albrehts Hohencollerns pārveidoja ordeņa valsti par Prūsijas Hercogisti. Pēc Trīsdesmitgadu kara par valsts centru kļuva Kēnigsberga. 1657. gadā Prūsija apvienojās personālūnijā ar Brandenburgu. 1701. gadā Frīdrihs I Kēnigsbergā kronēja sevi par karali, nodibinot Prūsijas Karalisti, kas kļuva par spēcīgāko vācu valsti un Vācijas apvienotāju. Apvienotajā Vācijā reģions ap Kēnigsbergu tika saukts par Austrumprūsiju.

Septiņgadu kara laikā 1757. gadā Krievijas Impērija anektēja agrākās Prūsijas hercogistes teritoriju un 1758. gadā iecēla savu ģenerālgubernatoru, bet pēc Pēterburgas miera līguma parakstīšanas 1762. gadā atteicās no pakļautās Prūsijas Karalistes daļas. Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā un Postdamas vienošanās 1945. gada 2. augustā Austrumprūsija tika piešķirta Polijai (dienvidu daļa, apm. 2/3 no tās teritorijas) un PSRS (ziemeļu daļa ar galvaspilsētu Kēnigsbergu), Sarkanās armijas okupētajā Austrumprūsijas daļā tika izveidots Kēnigsbergas kara apgabals. 1946. gada 7. aprīlī KPFSR sastāvā tika izveidots Kēnigsbergas apgabals.

1946. gadā Staļins pieņēma galīgo lēmumu par jaunā apgabala krieviskošanu, 4. jūlijā Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu, Kēnigsbergas apgabals par Kaļiņingradas apgabalu, bet 9. jūlijā PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu nr. 1522. par 12 000 kolhoznieku un lauksaimniecības strādnieku ģimeņu "brīvprātīgu" pārvietošanu no KPFSR un Baltkrievijas PSR uz Kaļiņingradas apgabalu no 1946. gada augusta līdz oktobrim. Pirmais ešelons ar pārvietotajiem Brjanskas apgabala zemniekiem ieradās Gumbinenes (Gusevas) stacijā 1946. gada 23. augustā.

1947. gadā visus atlikušos apgabala vācu un lietuviešu pamatiedzīvotājus deportēja uz PSRS okupētās Austrumvācijas ziemeļu daļu, no kurienes viņi lielākoties vēlāk pārcēlās uz Lielbritānijas okupēto Rietumvācijas daļu.

Mēģinājumi pievienot Lietuvai

Kembridžas Universitātes vēsturnieka Moraga Makaivora darbā "Padomju politika sakarā ar KPFSR jaunajām teritorijām, ap 1939. līdz 1953." minēti fakti, ka 1945. gadā Staļins esot piedāvājis Kēnigsbergas apgabalu, līdzīgi Klaipēdas apgabalam, iekļaut Lietuvas PSR teritorijā, tomēr Lietuvas kompartijas vadītājs Antans Sņečkus no tā esot atteicies. Līdzīgu piedāvājumu 1963. gadā esot izteicis arī Hruščovs un 1987. gadā Gorbačovs, bet Lietuvas PSR vadītāji to atkal noraidījuši, lai izvairītos no Lietuvas krievu iedzīvotāju skaita palielināšanās.

Administratīvais iedalījums

Administratīvi Kaļiņingradas apgabals ir sadalīts Kaļiņingradas pilsētā, 6 pilsētu rajonos (городской округ) un 15 rajonos (муниципальный район).

• Karaļauči jeb Kaļiņingrada (Калининград)
• Jantarnijas pilsētas rajons (Янтарный городской округ)
• Laduškinas pilsētas rajons (Ладушкинский городской округ)
• Mamonovas pilsētas rajons (Мамоновский городской округ)
• Pioņerskas pilsētas rajons (Пионерский городской округ)
• Sovetskas pilsētas rajons (Советский городской округ)
• Svetlijas pilsētas rajons (Светловский городской округ)
• Bagrationovskas rajons (Багратионовский район)
• Baltijskas rajons (Балтийский район)
• Čerņahovskas rajons (Черняховский район)
• Gurjevskas rajons (Гурьевский район)
• Gusevas rajons (Гусевский район)
• Gvardejskas rajons (Гвардейский район)
• Krasnoznamenskas rajons (Краснознаменский район)
• Ņemanas rajons (Неманский район)
• Ņesterovas rajons (Нестеровский район)
• Ozjorskas rajons (Озёрский район)
• Poļeskas rajons (Полесский район)
• Pravdinskas rajons (Правдинский район)
• Slavskas rajons (Славский район)
• Svetlogorskas rajons (Светлогорский район)
• Zeļenogradskas rajons (Зеленоградский район)

Pilsētas

Kaļiņingradas apgabalā ir 22 pilsētas (kursīvā rajona nozīmes pilsētas)

Karaļauči — 431 402 iedz. Sovetska — 41 705 iedz. Čerņahovska — 40 449 iedz. Baltijska — 32 697 iedz. Guseva — 28 260 iedz. Svetlija — 21 375 iedz. Gvardejska — 13 899 iedz. Zeļenogradska — 13 026 iedz. Gurjevska — 12 431 iedz. Ņemana — 11 798 iedz. Pioņerska — 11 017 iedz.

Svetlogorska — 10 772 iedz. Mamonova — 7757 iedz. Poļeska — 7581 iedz. Bagrationovska — 6579 iedz. Ozjorska — 4740 iedz. Slavska — 4614 iedz. Ņesterova — 4595 iedz. Pravdinska — 4323 iedz. Laduškina — 3787 iedz. Krasnoznamenska — 3522 iedz. Primorska — 1956 iedz.

Karte

Karaļauči

Sovetska

Bagrationovska

Baltijska

Gvardejska

Gurjevska

Guseva

Zeļenogradska

Krasnoznamenska

Laduškina

Mamonova

Ņemana

Ņesterova

Ozjorska

Pioņerska

Poļeska

Pravdinska

Primorska

Svetlogorska

Svetlija

Slavska

Čerņahovska

Kaļiņingradas apgabala pilsētu izvietojums; treknrakstā — apgabala centrs

Iedzīvotāju etniskais sastāvs

tautības	1959	%	1970	%	1979	%	1989	%	2002	%	2010	%
iedzīvotāji kopā	610 885	100,00%	731 936	100,00%	807 985	100,00%	871 159	100,00%	955 281	100,00%	941 873	100,00%
krievi	473 861	77,57%	564 469	77,12%	632 717	78,31%	683 563	78,47%	786 885	82,37%	772 534	82,02%
ukraiņi	35 717	5,85%	48 044	6,56%	54 656	6,76%	62 750	7,20%	47 229	4,94%	32 771	3,48%
baltkrievi	57 178	9,36%	68 808	9,40%	72 465	8,97%	73 926	8,49%	50 748	5,31%	32 497	3,45%
lietuvieši	21 262	3,48%	23 376	3,19%	19 647	2,43%	18 116	2,08%	13 937	1,46%	9769	1,04%
armēņi	524	0,09%	740	0,10%	953	0,12%	1620	0,19%	8415	0,88%	9226	0,98%
vācieši	648	0,11%	1068	0,15%	1218	0,15%	1307	0,15%	8340	0,87%	7349	0,78%
tatāri	2202	0,36%	2752	0,38%	3226	0,40%	3556	0,41%	4729	0,49%	4534	0,48%
ebreji	4520	0,74%	4517	0,62%	3816	0,47%	3200	0,37%	1599	0,17%	1123	0,12%
mordvieši	3360	0,55%	3280	0,45%	3678	0,45%	3482	0,40%	2320	0,24%	1600	0,17%
poļi	3287	0,54%	4028	0,55%	4245	0,52%	4287	0,49%	3918	0,41%	2788	0,30%
čuvaši	2786	0,46%	2713	0,37%	2668	0,33%	2671	0,31%	2027	0,21%	1384	0,15%
uzbeki	427	0,07%	198	0,03%	320	0,04%	519	0,06%	631	0,07%	2245	0,24%
moldāvi	218	0,04%	796	0,11%	874	0,11%	1342	0,15%	1116	0,12%	1045	0,11%
čigāni	802	0,13%	930	0,13%	1022	0,13%	1223	0,14%	1447	0,15%	1251	0,13%
latvieši	672	0,11%	1085	0,15%	986	0,12%	978	0,11%	709	0,07%	524	0,06%
azerbaidžāņi	194	0,03%	574	0,08%	664	0,08%	1881	0,22%	2959	0,31%	3282	0,35%
kazahi	165	0,03%	393	0,05%	219	0,03%	522	0,06%	631	0,07%	748	0,08%
gruzīni	235	0,04%	578	0,08%	473	0,06%	523	0,06%	681	0,07%	578	0,06%
tadžiki			62	0,01%	128	0,02%	158	0,02%	309	0,03%	515	0,05%
kirgīzi			28	0,00%	25	0,00%	105	0,01%	109	0,01%	482	0,05%
un citi	2801	0,45%	3497	0,47%	3985	0,49%	7025	0,80%	7683	0,80%	7607	0,80%
nenoteikta	26	0,00%	un citi		un citi		98	0,01%	8859	0,93%	48021	5,10%

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaļiņingradas apgabals.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
• Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
• Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)