Kaļiņingradas apgabals
Kaļiņingradas apgabals | |||
Калининградская область | |||
— apgabals — | |||
Angrapas upe | |||
|
|||
Novietojums Krievijā | |||
Municipālo veidojumu karte | |||
Oficiālā valoda | krievu valoda | ||
---|---|---|---|
Valsts | Krievija | ||
Federālais apgabals | Ziemeļrietumu federālais apgabals | ||
Centrs | Karaļauči | ||
Administratīvais iedalījums | 22
|
||
Platība | |||
- Kopā | 15 100 km² | ||
Iedzīvotāji (2010) | |||
- Kopā | 941 474 | ||
- Etniskais sastāvs | krievi (86,4 %) ukraiņi (3,7 %) baltkrievi (3,6 %) |
||
Mājaslapa: www | |||
Kaļiņingradas apgabals Vikikrātuvē |
Karaļauču jeb Kaļiņingradas apgabals (krievu: Калининградская область) ir Krievijas Federācijas eksklāvs pie Baltijas jūras starp Poliju dienvidos un Lietuvu ziemeļos un austrumos, vēsturiskās Austrumprūsijas ziemeļu daļa.
Tas ir viens no militarizētākajiem Eiropas apvidiem, šeit atrodas lielas Krievijas kara bāzes un Krievijas Baltijas kara flotes galvenā mītne. Apgabalā atrodas vairākas autorūpnīcas. Rūpnieciski iegūst dzintaru un naftu, kā arī nodarbojas ar zveju.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Vēsturiski šī teritorija bija senprūšu apdzīvota, līdz Prūsijas krusta karu rezultātā to 13. gadsimta vidū iekaroja Vācu ordenis, nodibinot ordeņa valsti ar centru Marienburgā. 1525. gadā Albrehts Hohencollerns pārveidoja ordeņa valsti par Prūsijas Hercogisti. Pēc Trīsdesmitgadu kara par valsts centru kļuva Kēnigsberga. 1657. gadā Prūsija apvienojās personālūnijā ar Brandenburgu. 1701. gadā Frīdrihs I Kēnigsbergā kronēja sevi par karali, nodibinot Prūsijas Karalisti, kas kļuva par spēcīgāko vācu valsti un Vācijas apvienotāju. Apvienotajā Vācijā reģions ap Kēnigsbergu tika saukts par Austrumprūsiju.
Septiņgadu kara laikā 1757. gadā Krievijas Impērija anektēja agrākās Prūsijas hercogistes teritoriju un 1758. gadā iecēla savu ģenerālgubernatoru, bet pēc Pēterburgas miera līguma parakstīšanas 1762. gadā atteicās no pakļautās Prūsijas Karalistes daļas. Pēc Vācijas sakāves Otrajā pasaules karā un Postdamas vienošanās 1945. gada 2. augustā Austrumprūsija tika piešķirta Polijai (dienvidu daļa, apm. 2/3 no tās teritorijas) un PSRS (ziemeļu daļa ar galvaspilsētu Kēnigsbergu), Sarkanās armijas okupētajā Austrumprūsijas daļā tika izveidots Kēnigsbergas kara apgabals. 1946. gada 7. aprīlī KPFSR sastāvā tika izveidots Kēnigsbergas apgabals.
1946. gadā Staļins pieņēma galīgo lēmumu par jaunā apgabala krieviskošanu, 4. jūlijā Kēnigsberga tika pārdēvēta par Kaļiņingradu, Kēnigsbergas apgabals par Kaļiņingradas apgabalu, bet 9. jūlijā PSRS Ministru Padome pieņēma lēmumu nr. 1522. par 12 000 kolhoznieku un lauksaimniecības strādnieku ģimeņu "brīvprātīgu" pārvietošanu no KPFSR un Baltkrievijas PSR uz Kaļiņingradas apgabalu no 1946. gada augusta līdz oktobrim. Pirmais ešelons ar pārvietotajiem Brjanskas apgabala zemniekiem ieradās Gumbinenes (Gusevas) stacijā 1946. gada 23. augustā.
1947. gadā visus atlikušos apgabala vācu un lietuviešu pamatiedzīvotājus deportēja uz PSRS okupētās Austrumvācijas ziemeļu daļu, no kurienes viņi lielākoties vēlāk pārcēlās uz Lielbritānijas okupēto Rietumvācijas daļu.
Mēģinājumi pievienot Lietuvai
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kembridžas Universitātes vēsturnieka Moraga Makaivora darbā "Padomju politika sakarā ar KPFSR jaunajām teritorijām, ap 1939. līdz 1953."[1] minēti fakti, ka 1945. gadā Staļins esot piedāvājis Kēnigsbergas apgabalu, līdzīgi Klaipēdas apgabalam, iekļaut Lietuvas PSR teritorijā, tomēr Lietuvas kompartijas vadītājs Antans Sņečkus no tā esot atteicies. Līdzīgu piedāvājumu 1963. gadā esot izteicis arī Hruščovs un 1987. gadā Gorbačovs, bet Lietuvas PSR vadītāji to atkal noraidījuši, lai izvairītos no Lietuvas krievu iedzīvotāju skaita palielināšanās.[2]
Administratīvais iedalījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Administratīvi Kaļiņingradas apgabals ir sadalīts Kaļiņingradas pilsētā, 6 pilsētu rajonos (городской округ) un 15 rajonos (муниципальный район).
- Karaļauči jeb Kaļiņingrada (Калининград)
- Jantarnijas pilsētas rajons (Янтарный городской округ)
- Laduškinas pilsētas rajons (Ладушкинский городской округ)
- Mamonovas pilsētas rajons (Мамоновский городской округ)
- Pioņerskas pilsētas rajons (Пионерский городской округ)
- Sovetskas pilsētas rajons (Советский городской округ)
- Svetlijas pilsētas rajons (Светловский городской округ)
- Bagrationovskas rajons (Багратионовский район)
- Baltijskas rajons (Балтийский район)
- Čerņahovskas rajons (Черняховский район)
- Gurjevskas rajons (Гурьевский район)
- Gusevas rajons (Гусевский район)
- Gvardejskas rajons (Гвардейский район)
- Krasnoznamenskas rajons (Краснознаменский район)
- Ņemanas rajons (Неманский район)
- Ņesterovas rajons (Нестеровский район)
- Ozjorskas rajons (Озёрский район)
- Poļeskas rajons (Полесский район)
- Pravdinskas rajons (Правдинский район)
- Slavskas rajons (Славский район)
- Svetlogorskas rajons (Светлогорский район)
- Zeļenogradskas rajons (Зеленоградский район)
Pilsētas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kaļiņingradas apgabalā ir 22 pilsētas (kursīvā rajona nozīmes pilsētas)
|
|
Karte
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju etniskais sastāvs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]tautības | 1959 | % | 1970 | % | 1979 | % | 1989 | % | 2002 | % | 2010 | % |
---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|---|
iedzīvotāji kopā | 610 885 | 100,00% | 731 936 | 100,00% | 807 985 | 100,00% | 871 159 | 100,00% | 955 281 | 100,00% | 941 873 | 100,00% |
krievi | 473 861 | 77,57% | 564 469 | 77,12% | 632 717 | 78,31% | 683 563 | 78,47% | 786 885 | 82,37% | 772 534 | 82,02% |
ukraiņi | 35 717 | 5,85% | 48 044 | 6,56% | 54 656 | 6,76% | 62 750 | 7,20% | 47 229 | 4,94% | 32 771 | 3,48% |
baltkrievi | 57 178 | 9,36% | 68 808 | 9,40% | 72 465 | 8,97% | 73 926 | 8,49% | 50 748 | 5,31% | 32 497 | 3,45% |
lietuvieši | 21 262 | 3,48% | 23 376 | 3,19% | 19 647 | 2,43% | 18 116 | 2,08% | 13 937 | 1,46% | 9769 | 1,04% |
armēņi | 524 | 0,09% | 740 | 0,10% | 953 | 0,12% | 1620 | 0,19% | 8415 | 0,88% | 9226 | 0,98% |
vācieši | 648 | 0,11% | 1068 | 0,15% | 1218 | 0,15% | 1307 | 0,15% | 8340 | 0,87% | 7349 | 0,78% |
tatāri | 2202 | 0,36% | 2752 | 0,38% | 3226 | 0,40% | 3556 | 0,41% | 4729 | 0,49% | 4534 | 0,48% |
ebreji | 4520 | 0,74% | 4517 | 0,62% | 3816 | 0,47% | 3200 | 0,37% | 1599 | 0,17% | 1123 | 0,12% |
mordvieši | 3360 | 0,55% | 3280 | 0,45% | 3678 | 0,45% | 3482 | 0,40% | 2320 | 0,24% | 1600 | 0,17% |
poļi | 3287 | 0,54% | 4028 | 0,55% | 4245 | 0,52% | 4287 | 0,49% | 3918 | 0,41% | 2788 | 0,30% |
čuvaši | 2786 | 0,46% | 2713 | 0,37% | 2668 | 0,33% | 2671 | 0,31% | 2027 | 0,21% | 1384 | 0,15% |
uzbeki | 427 | 0,07% | 198 | 0,03% | 320 | 0,04% | 519 | 0,06% | 631 | 0,07% | 2245 | 0,24% |
moldāvi | 218 | 0,04% | 796 | 0,11% | 874 | 0,11% | 1342 | 0,15% | 1116 | 0,12% | 1045 | 0,11% |
čigāni | 802 | 0,13% | 930 | 0,13% | 1022 | 0,13% | 1223 | 0,14% | 1447 | 0,15% | 1251 | 0,13% |
latvieši | 672 | 0,11% | 1085 | 0,15% | 986 | 0,12% | 978 | 0,11% | 709 | 0,07% | 524 | 0,06% |
azerbaidžāņi | 194 | 0,03% | 574 | 0,08% | 664 | 0,08% | 1881 | 0,22% | 2959 | 0,31% | 3282 | 0,35% |
kazahi | 165 | 0,03% | 393 | 0,05% | 219 | 0,03% | 522 | 0,06% | 631 | 0,07% | 748 | 0,08% |
gruzīni | 235 | 0,04% | 578 | 0,08% | 473 | 0,06% | 523 | 0,06% | 681 | 0,07% | 578 | 0,06% |
tadžiki | 62 | 0,01% | 128 | 0,02% | 158 | 0,02% | 309 | 0,03% | 515 | 0,05% | ||
kirgīzi | 28 | 0,00% | 25 | 0,00% | 105 | 0,01% | 109 | 0,01% | 482 | 0,05% | ||
un citi | 2801 | 0,45% | 3497 | 0,47% | 3985 | 0,49% | 7025 | 0,80% | 7683 | 0,80% | 7607 | 0,80% |
nenoteikta | 26 | 0,00% | un citi | un citi | 98 | 0,01% | 8859 | 0,93% | 48021 | 5,10% |
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ UTREES: University Theses in Russian, Soviet and East European Studies 1907-2016.[novecojusi saite] Soviet policy towards the new territories of the RSFSR, circa 1939 to 1953. MORAG C. MCIVOR, PhD thesis, Cambridge (2012)
- ↑ Напоминая о Пруссии... Полемические заметки, написанные после посещения Калининградской области Алексей Балиев 23.09.2014 (krieviski)
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Kaļiņingradas apgabals.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Austrumeiropas enciklopēdijas raksts (vāciski)
|
|