Krievijas Impērijas ķeizars

Viskrievijas ķeizars un patvaldnieks Император и Самодержец Всероссийский
Ķeizara standarts (1858—1917)
Tituls	Viņa/Viņas Ķeizariskā Majestāte
Rezidence	Ziemas pils Carskoje selo Pēterhofa Gatčina
Iecēlājs	Mantojot
Termiņa ilgums	Uz mūžu
Pirmais	Pēteris I
Izveidots	1721. gada 2. novembris [v.s. 22. oktobris]
Pēdējais	Nikolajs II
Likvidēts	1917. gada 14. septembris [v.s. 1. septembris]

Viskrievijas ķeizars un patvaldnieks (krievu: Император и Самодержец Всероссийский), sieviešu dzimtē — Viskrievijas ķeizariene un patvaldniece (krievu: Императрица и Самодержица Всероссійская), bija Krievijas Impērijas (1721—1917) monarha tituls.

Šis tituls radās saistībā ar Krievijas uzvaru Lielajā Ziemeļu karā (1700—1721) un parādījās kā cara titula adaptācija saskaņā ar Eiropā pieņemto titulu sistēmu. Tituls tika pārveidots no iepriekšējā Krievijas caristes monarha titula "Visas Krievzemes suverēns, cars un lielkņazs" (Государь, Царь и Великий Князь всея Руси). Vecais tituls "cars" (vai "cariene") turpināja tikt lietots sarunvalodā, lai apzīmētu ķeizaru (vai ķeizarieni) līdz monarhijas likvidēšanai 1917. gadā. Vārds "Viskrievijas" bija atvasināts no tradicionālā vārdu savienojuma "Visas Krievzemes", ko Krievijas valdnieku titulos lietoja kopš Vladimiras lielkņazu laikiem.

Pilns tituls

Ķeizara pilnais tituls 20. gadsimta sākumā:

"No Dieva žēlastības, Mēs, [ķeizara vārds], esam, Viskrievijas, Maskavas, Kijivas, Vladimiras, Novgorodas ķeizars un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Udoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņihivas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ibērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks, Norvēģijas troņmantnieks, Šlēsvigas-Holšteinas, Stromarnas, Dītmāršenas un Oldenburgas hercogs, utt., utt."

(Божіею поспѣшествующею милостію, Мы, NN, Императоръ и Самодержецъ Всероссійскій, Московскій, Кіевскій, Владимірскій, Новгородскій; Царь Казанскій, Царь Астраханскій, Царь Польскій, Царь Сибирскій, Царь Херсониса Таврическаго, Царь Грузинскій; Государь Псковскій и Великій Князь Смоленскій, Литовскій, Волынскій, Подольскій и Финляндскій; Князь Эстляндскій, Лифляндскій, Курляндскій и Семигальскій, Самогитскій, Бѣлостокскій, Корельскій, Тверскій, Югорскій, Пермскій, Вятскій, Болгарскій и иныхъ; Государь и Великій Князь Новагорода низовскія земли, Черниговскій, Рязанскій, Полотскій, Ростовскій, Ярославскій, Бѣлозерскій, Удорскій, Обдорскій, Кондійскій, Витебскій, Мстиславскій и всея сѣверныя страны; Повелитель и Государь Иверскія, Карталинскія и Кабардинскія земли и области Арменскія; Черкасскихъ и Горскихъ князей и иныхъ наслѣдный Государь и Обладатель; Государь Туркестанскій, Наслѣдникъ Норвежскій, Герцогъ Шлезвигъ-Голстинскій, Стормарнскій, Дитмарсенскій и Ольденбургскій, и прочая, и прочая, и прочая.)

Ārējās saites

• Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas Impērijas ķeizars.

• Encyclopædia Britannica raksts (angliski)