Krievijas Impērijas ķeizars
| Viskrievijas ķeizars un patvaldnieks
Император и Самодержец Всероссийский | |
|---|---|
|
Ķeizara standarts (1858—1917) | |
| Tituls | Viņa/Viņas Ķeizariskā Majestāte |
| Rezidence |
Ziemas pils Carskoje selo Pēterhofa Gatčina |
| Iecēlājs | Mantojot |
| Termiņa ilgums | Uz mūžu |
| Pirmais | Pēteris I |
| Izveidots | 1721. gada 2. novembris [v.s. 22. oktobris] |
| Pēdējais | Nikolajs II |
| Likvidēts | 1917. gada 14. septembris [v.s. 1. septembris] |
Viskrievijas ķeizars un patvaldnieks (krievu: Император и Самодержец Всероссийский), sieviešu dzimtē — Viskrievijas ķeizariene un patvaldniece (krievu: Императрица и Самодержица Всероссійская), bija Krievijas Impērijas (1721—1917) monarha tituls.[1]
Šis tituls radās saistībā ar Krievijas uzvaru Lielajā Ziemeļu karā (1700—1721) un parādījās kā cara titula adaptācija saskaņā ar Eiropā pieņemto titulu sistēmu. Tituls tika pārveidots no iepriekšējā Krievijas caristes monarha titula "Visas Krievzemes suverēns, cars un lielkņazs" (Государь, Царь и Великий Князь всея Руси). Vecais tituls "cars" (vai "cariene") turpināja tikt lietots sarunvalodā, lai apzīmētu ķeizaru (vai ķeizarieni) līdz monarhijas likvidēšanai 1917. gadā. Vārds "Viskrievijas" bija atvasināts no tradicionālā vārdu savienojuma "Visas Krievzemes", ko Krievijas valdnieku titulos lietoja kopš Vladimiras lielkņazu laikiem.
Pilns tituls
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ķeizara pilnais tituls 20. gadsimta sākumā:[2]
"No Dieva žēlastības, Mēs, [ķeizara vārds], esam, Viskrievijas, Maskavas, Kijivas, Vladimiras, Novgorodas ķeizars un patvaldnieks, Kazaņas cars, Astrahaņas cars, Polijas cars, Sibīrijas cars, Taurijas Hersonesas cars, Gruzijas cars, Pleskavas valdnieks un Smoļenskas, Lietuvas, Volīnijas, Podolijas un Somijas lielkņazs, Igaunijas, Vidzemes, Kurzemes un Zemgales, Žemaitijas, Belostokas, Karēlijas, Tveras, Udoras, Permas, Vjatkas, Bulgārijas u.c. kņazs, Ņižņijnovgorodas, Čerņihivas, Rjazaņas, Polockas, Rostovas, Jaroslavļas, Belozerskas, Jugras, Obdoras, Kondas, Vitebskas, Mstislavas un visas ziemeļu zemes valdnieks un lielkņazs, Ibērijas, Kartlijas un Kabardijas zemes un Armēnijas apgabala pavēlnieks un valdnieks, Čerkesu un Kalnu kņazu un pārējo mantots valdnieks un īpašnieks, Turkestānas valdnieks, Norvēģijas troņmantnieks, Šlēsvigas-Holšteinas, Stromarnas, Dītmāršenas un Oldenburgas hercogs, utt., utt."
(Божіею поспѣшествующею милостію, Мы, NN, Императоръ и Самодержецъ Всероссійскій, Московскій, Кіевскій, Владимірскій, Новгородскій; Царь Казанскій, Царь Астраханскій, Царь Польскій, Царь Сибирскій, Царь Херсониса Таврическаго, Царь Грузинскій; Государь Псковскій и Великій Князь Смоленскій, Литовскій, Волынскій, Подольскій и Финляндскій; Князь Эстляндскій, Лифляндскій, Курляндскій и Семигальскій, Самогитскій, Бѣлостокскій, Корельскій, Тверскій, Югорскій, Пермскій, Вятскій, Болгарскій и иныхъ; Государь и Великій Князь Новагорода низовскія земли, Черниговскій, Рязанскій, Полотскій, Ростовскій, Ярославскій, Бѣлозерскій, Удорскій, Обдорскій, Кондійскій, Витебскій, Мстиславскій и всея сѣверныя страны; Повелитель и Государь Иверскія, Карталинскія и Кабардинскія земли и области Арменскія; Черкасскихъ и Горскихъ князей и иныхъ наслѣдный Государь и Обладатель; Государь Туркестанскій, Наслѣдникъ Норвежскій, Герцогъ Шлезвигъ-Голстинскій, Стормарнскій, Дитмарсенскій и Ольденбургскій, и прочая, и прочая, и прочая.)
Krievijas Impērijas ķeizaru uzskaitījums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Marc Ferro, Brian Pearce. «Nicholas II: Last of the Tsars» (angļu). Oxford University Press, 1995. gadā. 36. lpp. Skatīts: 2025. gada 16. novembrī.
- ↑ «Russian Imperial House - Chapter Six On the Title of His Imperial Majesty and the State Coat of Arms». imperialhouse.ru (angļu). Skatīts: 2025. gada 16. novembrī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Krievijas Impērijas ķeizars.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)