Pāriet uz saturu

Mangaļmuiža

Vikipēdijas lapa
Mangaļmuižas kungu māja 19. gadsimta beigās.
Viena no ēkām bijušās Mangaļmuižas vietā mūsdienās.

Mangaļmuiža (vācu: Magnushof) bija dzimtīpašums, vēlāk Mangaļu-Mīlgrāvja valsts muiža tagadējā Trīsciemā, kura atradās zemēs pie Langas iztekas (tagadējās ietekas) no Ķīšezera.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1682.-1683. gada Vidzemes arklu revīzijā Mangaļmuiža (Magnushof) minēta kā Rīgas apriņķa Daugavgrīvas draudzes novadā ietilpstoša. Šai laikā tai piederēja Mangalsala, Vecāķi, Rīnūži, Kundziņsala, Kalngale un Garciems.[2] Muižu redukcijas laikā 1690. gadā to atsavināja par labu valstij. Mangaļmuiža, kuras lielums bija apmēram 208 hektāri un kura atradās 11 kilometrus no Rīgas centra, līdz 1762. gadam piederēja fon Numersu dzimtai,[3] tajā dzimis ģenerālmajora Gustava fon Numersa (1715—1780) dēls Vidzemes landmaršals, landrāts Kārlis Johans fon Numerss (1757—1822). 18. gadsimta vidū to atdeva Krievijas armijas virsniekam Jēkabam Budbergam (Jacob Friedrich von Budberg). Mangaļmuiža (vācu: Magnusholm — Magnusa sala) jeb Meņģeles muiža[4] vēl 1782. gadā "ar četriem Daugavgrīvas zemniekiem" bija atdota mūža lietošanā virsnieka atraitnei Marijai Elizabetei, nākamā Krievijas ķeizara Aleksandra I skolotāja un Krievijas Impērijas ārlietu ministra Andreja Eberharda Budberga, kas dzimis Mangaļmuižā, mātei.[5] 17.-18. gadsimtā muižai bijis barokāla plānojuma parks starp muižu un Langu.[2] No 19. gadsimta beigām Budbergi aktīvi piedalījušies vietējā dzīvē gan Trīsciemā, gan citur. 19. gadsimta beigās tika atjaunots muižas parks, kas kļuva par publisku kultūras pasākumu vietu līdz pat 1960. gadiem (tagad iekļauts Jaunciema dabas lieguma teritorijā). Baronese Aleksandrīne Budberga 1906.-1907. gadā uz Mangaļmuižu pārcēla pašas vadīto sieviešu lauksaimniecības skolu.[2] Pie Mangaļmuižas pēc baroneses ierosmes tika ierīkota arī pasažieru kuģīšu piestātne.

1906. gadā kara tiesa Mangaļu muižā izskatīja apsūdzību pret filantropu Augustu Dombrovski, kuru vainoja pretvalstiskā darbībā. Barons Gothards Budbergs steidzīgi sagādāja lieciniekus par labu Dombrovskim, kas viņu paglāba no nāvessoda.[2] 1911. gadā Dombrovska dibinātā pretalkohola biedrība "Ziemeļblāzma" lūdza Vidzemes guberņas valdi slēgt Mangaļmuižai piederošo krogu muižas parkā pie Jaunciema šosejas, kurā Dombrovskis bija turēts apcietinājumā, taču lūgums tika noraidīts.[2]

1920. gada agrārās reformas gaitā tolaik Mangaļu pagastā esošo Mangaļu-Mīlgrāvja muižu 314 ha kopplatībā atsavināja Bidbergiem un sadalīja 143 vienībās, no kurām viena bija agrākā rentes māja.[6] Pirmā pasaules kara laikā muižas kungu māja esot nodegusi un 1935. gadā tās vietā uzbūvēta Mangaļu mežniecības ēka. Šobrīd tā ir privātīpašums.[7] Pārējās muižas laika ēkas nojauktas 1925. gadā.[2]

Atsauces un piezīmes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Magnushof, J.K.Broces pārzīmēta Rīgas pilsētas mērnieka Ē.Tolka karte, 1701.//Broce J.K. Zīmējumi un apraksti. 2.sējums. Rīga: Zinātne, 1996. 462.lpp.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 2,4 2,5 Aivars Jakovičs, “Rīgas piejūra. 2. daļa.”. “Jumava”, 2016., Rīga. 236.-246. lpp. ISBN 978-9934-11-936-1
  3. Feldmann, Hans Johannes, Zur Mühlen, Heinz von (Hrsg.). Baltisches historisches Ortslexikon. Teil 2. Lettland: (Südlivland und Kurland). Köln/Weien: Böhlau Verlag GmbH, 1990. ISBN 3-412-06889-6. S.371.
  4. nejaukt ar Gaujas Meņģeļu muižu — Sānkauli jeb Carnikavas muižu
  5. Hupel, August Wilhelm. Topographische Nachrichten von Lief- und Ehstland: Nebst vollständigen Register über alle drey Bände. 3 Bänd. Riga: Johann Friedrich Hartknoch, 1782. S.54, 56
  6. Latviešu konversācijas vārdnīcas 13. sējuma 25 630 sleja
  7. «Mangaļu muiža». Cita Rīga (latviešu). Skatīts: 2023-04-06.

Koordinātas: 57°03′09″N 24°08′10″E / 57.05250°N 24.13611°E / 57.05250; 24.13611