Mangaļsala

Vikipēdijas lapa
Mangaļsala
Mangaļsala, skatoties no Mangaļsalas mola
Pamatinformācija
Pilsēta Rīga
Priekšpilsēta Ziemeļu rajons
Platība 8,036 km²
Iedzīvotāju skaits 1 207 (2019)
Transports
Autobuss 24.
Papildinformācija
Ārējā saite apkaimes.lv

Mangaļsala ir Rīgas pilsētas apkaime Ziemeļu rajonā un pussala. Mangaļsalas apkaime atrodas Rīgas ziemeļu daļā starp Daugavas ieteku Rīgas līcī un Vecdaugavu.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pa sauszemi tā robežojas ar Vecāķu apkaimi, bet pa ūdeni tai ir robežas ar Vecdaugavas, Vecmīlgrāvja un Daugavgrīvas apkaimēm. Mangaļsalas apkaimes robežas ir Daugava, Audupe, Vecdaugava, līnija no Vecdaugavas līdz Rīgas līcim, Rīgas līcis. Mangaļsalas apkaimes kopējā platība ir 8,036 km², kas ir gandrīz par 3/5 vairāk nekā vidējais apkaimes platības rādītājs Rīgā. Tomēr, neskatoties uz šīs apkaimes relatīvi lielo platību, tā jau pašreiz var tikt uztverta kā skaidri identificējama telpiski un funkcionāli vienota teritorija jeb apkaime. To veicina gan šīs apkaimes ģeogrāfiskais novietojums, gan arī teritorijas izmantošanas specifika, kad apbūve un arī saimnieciskās darbības objekti galvenokārt izvietoti vienkopus apkaimes dienvidu daļā. Pa perimetru apkaimes robežas garums ir 12 390 metri. Daļa apkaimes teritorijas atrodas dabas parkā "Piejūra".

Mangaļsala Rīgas administratīvajās robežās tika iekļauta 1960. gadā. Galvenās ielas ir Albatrosu, Traleru un Veiksmes iela.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mangaļsala ir sens zvejnieku ciems bijušajā Mangaļu pagastā, Mangaļsalas augšgalā gar Vecdaugavu, iezīmēts 17. gadsimta Rīgas patrimoniālā apgabala kartēs.[1] Līdz 1840. gadam Mangaļu pussala bija sala, tā izveidojās 16. gadsimta otrajā pusē. Daugavas un tās toreizējās pietekas Lielupes izvietojums ievērojami atšķīrās no tagadējā. Lielupes ūdeņi ieplūda Daugavā pa tagadējo Buļļupi. Daugavas grīva atradās uz rietumiem no tagadējiem Vecāķiem. Mangaļsala jeb Magnusa sala (vācu: Magnusholm) izveidojās, kad Daugava lielos pavasara palos pārrāva lielo Buļļu salu pie tagadējās ietekas. Ar laiku vecā Daugavas grīva sāka aizsērēt ar jūras smiltīm, 1567. gadā upe izlauza savu tagadējo ceļu uz jūru. Tās vecā gultne kļuva aizvien seklāka un pilnīgi aizsērēja ap 1840. gadu, kad Vecdaugava kļuva par atteku un izveidojās Mangaļu pussala.

Sakarā ar Daugavas ietekas virziena maiņu 1765. gadā Mangaļsalā Daugavas labajā krastā sāka celt Komētas fortu. Pirmā pasaules kara laikā cietoksni atkāpjoties iznīcināja sapieri.

Ķeizara akmeņi

Mangaļsalas jūras dambis tika būvēts no 1850. līdz 1862. gadam, lai izveidotu jaunu kuģu ceļu, un, izmantojot Daugavas straumi, to padziļinātu. Austrumu molu veidoja pāļu konstrukcijas, kas vēlāk tika aizbērtas un pārklātas ar akmeņiem. Mols kalpo arī kā Daugavas labā krasta nostiprinājums. Uz dambja saglabājušies piemiņas akmeņi par godu imperatora Aleksandra II un troņmantnieka Nikolaja Aleksandroviča apmeklējumam 1856. un 1860. gadā. "Rīgas avīze" 1856. gada 28. maijā par šo notikumu raksta šādi: "1856. gada 27. maijā Viņa Augstība Aleksandrs II pēc dievkalpojuma 12:30 ar kuģi Rīga — Ļubeņ devies uz Dinamindes cietoksni, lai apskatītos cietokšņa iekārtas un nostiprinājumu (molu) ...".[2] 1990. gados piemiņas akmeņi tika sabojāti un Austrumu mola remonta laikā tie tika iemūrēti betona pamatnē.

Mangaļsalā atrodas arī piemiņas vieta 1905. gada revolucionāriem, kas nošauti kāpās 1906. gadā, soda ekspedīcija nežēlīgi izrēķinoties ar revolucionāro pulciņu dalībniekiem. Mangaļsala kļuva par soda vietu. No arhīvu materiāliem zināms, ka nāvei nolemtie no Centrālcietuma tika atvesti pa Daugavu ar kuģīti, rītausmā kāpās nošauti un aprakti, bet kāpas nolīdzinātas. Pagaidām zināma tikai viena no soda vietām, 1906. gada 16. maijā tajā vietā tika nošauti un aprakti astoņi Pārdaugavas revolucionārā pulciņa "Saules dēli" kaujinieki. Pieminot šo notikumu, 1970. gadā tika uzstādīts piemineklis.[3]

Mangaļu pagasts tika dibināts 1935. gadā. Tas stiepās apmēram 12 kilometru garā un 5 kilometru platā joslā gar piekrasti no Daugavas grīvas Gaujas grīvas virzienā, ietverot arī Vecāķus, Kalngali un Garciemu. Latviešu Konversācijas vārdnīcā šis pagasts raksturots kā "pilnīgi nepiemērots lauksaimniecībai, neauglīgo kāpu smiltāju un sastrēgušo ūdeņu dēļ". Aramzeme aizņēma tikai 3,8% no pagasta platības, un šai ziņā Mangaļu pagasts ierindojās pēdējā vietā starp Latvijas pagastiem. Pieskaitot mitrās pļavas un ganības, lauksaimniecības teritorijas aizņēma 28% no pagasta teritorijas. Tāpat nevienā citā pagastā nebija tik augsts (27%) sīko sētu (1—2 ha) procents kā šajā. Rīgas tuvuma dēļ pagasts būtībā izveidojās par vasarnīcu rajonu, kura kodols bija Vecāķi. 1945. gadā tika izveidots Mangaļu ciemu, bet 1949. gadā pagasts tika likvidēts. Mūsdienās daļa Mangaļu teritorijas ietilpst Ādažu novada Carnikavas pagastā, bet daļa — Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā.[4]

V. Veldre 1991. gada pārpublicējumā no 1938. gada pirmpublicējuma rakstā "Dzīve pie jūras" par Mangaļsalas ciema izskatu raksta šādi: "... bet viņu mājas nav tik izskatīgas, kādām vajadzētu būt Rīgas tuvumā: gandrīz visas jau stipri vecas, ielīkušiem un sūnainiem niedru jumtiem, gluži kā Nidā vai Papē, tanīs ciemos uz leju no Liepājas".[5] Šeit kā arī citos zvejnieku ciemos risinājušies rakstnieka Viļa Lāča romāna "Zvejnieka dēls" attēlotie notikumi. Arī vairāku romāna varoņu prototipi bijuši šo ciemu iedzīvotāji.

Skatīt arī[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Piezīmes un atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. "Rīgas ielas" Enciklopēdija, Zalcmanis R., 1. sēj. — 47. lpp.
  2. "Ziemeļu rajons gadsimtu Griežos" L. liepiņa, Rīga, 2004. gads. 32. lpp.
  3. "Ziemeļu rajons gadsimtu Griežos" L. liepiņa, Rīga, 2004. gads. 35. lpp.
  4. Dabas parka „Piejūra” dabas aizsardzības plāns. Kopsavilkums, piekraste.daba.lv
  5. "Rīgas ielas" Enciklopēdija, Zalcmanis R., 1. sēj. — 49. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]