Mendeļejevijs

Mendeļejevijs
101	2; 8; 31; 32; 18; 8; 2
	Md; [258] g/mol
	[Rn]5f137s2
Oksidēšanas pakāpes	+2, +3
Elektronegativitāte	1,3
Kušanas temperatūra	1100 K (827 °C)

Mendeļejevijs^[1]^[a] jeb mendelevijs^[3] ir ķīmiskais elements ar simbolu Md un atomskaitli 101. Tas ir metālisks radioaktīvais elements. To var iegūt no einšteinija, bombardējot to ciklotronā ar alfa daļiņām (pirmo reizi to izdarīja amerikāņu zinātnieku grupa 1955. gadā). Mendeļejevijs nosaukts par godu krievu ķīmiķim Dmitrijam Mendeļejevam.

Izotopi

Mendeļejevija stabilākais izotops ir mendeļejevijs-258 ar pussabrukšanas periodu 51,5 dienas.^[4] Vēl salīdzinoši stabils ir mendeļejevijs-260, kura pussabrukšanas periods ir 31,8 dienas. Mākslīgi ir iegūti mendeļejevija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 245 līdz 262.^[4]

Vēsture

Pirmie mendeļejevija atomi iegūti 1955. gadā. To paveica Kalifornijas Universitātes zinātnieki Alberto Giorso, Bernards Hārvijs, Gregorijs Čopins, Stenlijs Tompsons un Glenns Sīborgs. Tā gada 18. februāra naktī viņi ieguva 17 mendeļejevija atomus.^[5] Izmantojot 16 collu ciklotronu, viņi bombardēja einšteiniju-253 ar alfa daļiņām.

253
99Es + 4
2α → 256
101Md + 1
0n

Vēlākos eksperimentos tika sintezēti vēl vairāki tūkstoši mendeļejevija atomu, kas ļāva noteikt tā oksidēšanas pakāpes un kušanas temperatūru. Sākotnēji ķīmiskā elementa simbols bija Mv, bet 1957. gadā tas tika mainīts uz pašreizējo, tas ir, uz Md.

Piezīmes

↑ Akadēmiskajā terminu bāzē ir atrodams arī mendeļējevijs^[2]

Atsauces

↑ «mendeļejevijs». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2018. gada 29. jūlijā.
↑ «Mendelevium». Akadēmiskā terminu datubāze. Skatīts: 2018. gada 29. jūlijā.
↑ Ceplītis L., Miķelsone A., Porīte T., Raģe S. Latviešu valodas pareizrakstības un pareizrunas vārdnīca. Rīga : Avots, 1995.
↑ ^4,0 ^4,1 «Isotopes of the Element Mendelevium» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2018. gada 30. jūlijā.
↑ John Emsley. Nature's Building Blocks: An A-Z Guide to the Elements. Oxford University Press, 2011. 457. lpp. ISBN 9780192570468.