Mordvija

Mordvijas Republika
	Mordvijas Republika
	Республика Мордовия; Мордовия Республикась; Мордовия Республиксь
; Karogs	; Ģerbonis
	Platība
- Kopējā	26 200 km²
	Iedzīvotāji
- Kopā	888 766
- Blīvums	33,9/km²
- Tautas	krievi (60,84%); mordvieši (31,94%); tatāri (5,21%)
Pilsētas	3
Rajoni	22
	Mājaslapa: http://www.e-mordovia.ru/
	Mordvijas Republika Vikikrātuvē

Mordvija (krievu: Мордовия, mokšu: Мордовиясь; erzju: Мордовиясь) oficiāli Mordvijas Republika (krievu: Республика Мордовия, mokšu: Мордовия Республикась; erzju: Мордовия Республиксь) ir viena no Krievijas Federācijas republikām. Tā robežojas ar Ņižņijnovgorodas apgabalu ziemeļos, Čuvašiju ziemeļaustrumos un austrumos, Uļjanovskas apgabalu austrumos un dienvidaustrumos, Penzas apgabalu dienvidos un Rjazaņas apgabalu rietumos.

Vēsture

Pēc 1241. gada Mordvijas teritorija atradās Zelta Ordas, pēc 1438. gada Kazaņas hanistes, pēc 1552. gada Krievijas caristes sastāvā.

Krievijas valdība kopš 18. gadsimta vidus veicināja mordviešu pievēršanu pareizticībai un nometināja tur krievus un citu tautību ieceļotājus. 1928. gada 16. jūlijā Krievijas PFSR sastāvā no agrāko Ņižņijnovgorodas, Penzas un Simbirskas guberņu mordviešu apdzīvotajiem apriņķiem izveidoja Mordviešu autonomo apvidu, ko 1930. gada 10. janvārī pārveidoja par Mordviešu Autonomo apgabalu, bet 1934. gada 20. decembrī — par Mordvijas APSR. Tajā atradās GULAGa nometnes, kurā bija ieslodzīti arī latviešu disidenti.