Otomārs Oškalns

Otomārs Oškalns;
Otomārs Oškalns 1944. gadā
Personīgā informācija
Dzimis	1904. gada 12. aprīlī ; Skujenes pagasts, Cēsu apriņķis, ; Vidzemes guberņa (tagad Kaives pagasts, Latvija)
Miris	1947. gada 1. septembrī (43 gadi); Rīga, Latvijas PSR (tagad Latvija)
Tautība	latvietis
Militārais dienests
Dienesta pakāpe	Jaunākais leitnants
Dienesta laiks	1942.— 1944.
Valsts	PSRS
Struktūra	Padomju partizāni
Kaujas darbība	Otrais pasaules karš
Apbalvojumi	Padomju Savienības varoņa nosaukums, Ļeņina ordenis, Tēvijas kara ordenis (II pakāpe)
Izglītība	Bērzaines skolotāju seminārs, Skolotāju institūts Rīgā (1925. gadā)
Cits darbs	politiskā darbība pēc kara

Otomārs Aleksandrs Oškalns^[1] (segvārds Mazais; 1904. gada 12. aprīlis—1947. gada 1. septembris) bija latviešu skolotājs un Latvijas Komunistiskās partijas darbinieks. Otrā pasaules kara laikā Sarkanās armijas partizāns, Padomju Savienības varonis.

Biogrāfija

Dzimis Skujenes pagasta Kaives muižā laukstrādnieku ģimenē.^[2] Mācījās Cēsu reālskolā un Bērzaines skolotāju seminārā, 1921. gadā iesaistījās komunistiskajā pagrīdē. 1925. gadā pabeidza skolotāju institūtu Rīgā. Pēc obligātā militārā dienesta Latvijas kara flotē strādāja Ropažu pagastā par skolotāju^[3] un Kākciema pamatskolas pārzini. Pēc Ulmaņa apvērsuma 1934. gadā viņu apcietināja un ieslodzīja darba nometnē Liepājā. 1939. gadā uzņemts Latvijas komunistiskajā partijā.

Pēc Latvijas okupācijas 1940. gadā Oškalns kļuva par Tautas Saeimas (no 1940. gada augusta Latvijas PSR Augstākās Padomes) deputātu, līdztekus bija Jēkabpils apriņķa komitejas otrais sekretārs. 1942. gadā Krievijas PFSR teritorijā tika sagatavots partizānu kara organizēšanai Latvijā, ieguva jaunākā leitnanta pakāpi. Kā partizānu pulka "Par Padomju Latviju" komisārs piedalījās tās reidos Latvijas teritorijā. 1942. gadā piedalījās Atsevišķās partizānu vienības formēšanā, no 1942. gada decembra bija kompartijas pilnvarotais un komisārs. No 1943. gada oktobra partizānu izlases vada komisārs, vadīja partizānu darbību galvenokārt Jēkabpils apriņķa teritorijā. 1944. gadā, izveidojoties 3. Latvijas partizānu brigādei, tika iecelts par tās komandieri. Darbojās Jēkabpils un Bauskas apriņķos. Vienlaikus bija LKP CK Operatīvās grupas loceklis. 1944. gadā viņu iecēla par Latvijas Komunistiskās partijas (LK(b)P) Rīgas apriņķa komitejas pirmo sekretāru. Pēc kara beigām 1946. gadā viņš kļuva par Latvijas PSR Tehnisko kultūru ministru un PSRS Augstākās padomes deputātu.

Miris Rīgā 1947. gada 1. septembrī, apbedīts Raiņa kapos.

Apbalvojumi un pagodinājumi

1944. gada 28. jūnijā PSRS Augstākās Padomes Prezidijs O. Oškalnam piešķīra Padomju Savienības varoņa nosaukumu. Viņš tika apbalvots arī ar Ļeņina ordeni un ar Tēvijas kara ordeņa II pakāpi.^[3] Latvijas PSR laikā Oškalna vārdā tika nosauktas vairākas ielas un uzstādīti pieminekļi — bistes Rīgā, Jēkabpilī, Liepnā.^[4] No 1948. līdz 1995. gadam Oškalna vārdā bija nosaukta Zemitānu dzelzceļa stacija Rīgā.

Piezīmes un atsauces

↑ Oškalns Otomārs Aleksandrs (letonika.lv)
↑ «Cēsu Centrālā bibliotēka, NOVADNIEKI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. martā. Skatīts: 2009. gada 13. maijā.
↑ ^3,0 ^3,1 «"Otomārs Oškalns" Zemgales komunists (03.09.47.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 20. septembrī. Skatīts: 2009. gada 16. maijā.
↑ latvia-foto.narod.ru (krieviski)

Ārējās saites

Biogrāfija (krieviski)

[1] Oškalns Otomārs Aleksandrs (letonika.lv)

[2] «Cēsu Centrālā bibliotēka, NOVADNIEKI». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 3. martā. Skatīts: 2009. gada 13. maijā.

[ie2-3] 3,0 ^3,1 «"Otomārs Oškalns" Zemgales komunists (03.09.47.)». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 20. septembrī. Skatīts: 2009. gada 16. maijā.

[4] tvia-foto.narod.ru (krieviski)

[1]

[2]

[3]

[4]