Parlamenta vēlēšanas Latvijā

Parlamenta vēlēšanas Latvijā notiek reizi četros gados. Tās organizē Centrālā vēlēšanu komisija.^[1]

Vēsture

Pirmā vēlētā Latvijas parlamenta — Satversmes sapulces — vēlēšanas notika 1920. gada aprīlī.^[2] Pēc diviem ar pusi gadiem tika ievēlēta 1. Saeima. Sākot ar šīm vēlēšanām, Saeimu ievēlēja uz trim gadiem un vēlēšanas notika oktobra pirmajā sestdienā un svētdienā.^[3]

1934. gada maijā notika apvērsums, kā rezultātā Saeimas darbība tika pārtraukta.^[4] Pēc 1940. gada jūnijā notikušās valsts okupācijas tika rīkotas vairākas vēlēšanas gan Latvijas Republikā, gan Latvijas PSR, tomēr tās bija nedemokrātiskas. Demokrātiskajās 12. sasaukuma LPSR Augstākās padomes vēlēšanās 1990. gadā vairākumu ieguva Latvijas Tautas frontes atbalstītie kandidāti, kas pirmajā AP sēdē pieņēma deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarību.^[3]

1993. gada jūnijā notika 5. Saeimas vēlēšanas, pirmās demokrātiskās parlamenta vēlēšanas Latvijas Republikā 62 gadu laikā. Juridiskais pamats bija nedaudz grozīts 1922. gada Likums par Saeimas vēlēšanām. 5. Saeimas vēlēšanas bija pirmās Latvijas vēsturē, kurās tika izmantota procentuālā barjera.^[3] Tāpat kā Satversmes sapulce, arī 5. Saeima nostrādāja divarpus gadus, lai nākamās vēlēšanas varētu notikt oktobra pirmajā nedēļas nogalē. Sākot ar 1998. gadā notikušajām 7. Saeimas vēlēšanām balsot var tikai sestdien, kā arī parlaments tiek ievēlēts uz četriem gadiem.^[3] Sākot ar 10. Saeimas sanākšanu, vēlētājiem ir tiesības rosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atlaišanu.^[5]

2011. gadā notika 11. Saeimas vēlēšanas — pirmās Saeimas ārkārtas vēlēšanas.^[6]

Latvijas parlamenta vēlēšanu saraksts

Gads	Datums	Vēlēšanas	Partija ar lielāko deputātu skaitu	Aktivitāte
1918—1920	Tautas padome ^{[P 1]}
1920	17. un 18. aprīlis	Satversmes sapulces vēlēšanas	LSDSP (57 no 150)	84,90%^[2]
1922	7. un 8. oktobris	1. Saeimas vēlēšanas	LSDSP (30 no 100)	82,20%
1925	3. un 4. oktobris	2. Saeimas vēlēšanas	LSDSP (32 no 100)	74,89%
1928	6. un 7. oktobris	3. Saeimas vēlēšanas	LSDSP (25 no 100)	79,35%
1931	3. un 4. oktobris	4. Saeimas vēlēšanas	LSDSP (21 no 100)	80,04%
1934—1940	Saeima atlaista
1940	14. un 15. jūlijs	Tautas Saeimas vēlēšanas ^{[P 2]}	Darba tautas bloks (100 no 100)	97,8%^[7]
1940—1990	Padomju un vācu okupācija
1990—1993	Latvijas Republikas Augstākā padome ^{[P 3]}
1993	5. un 6. jūnijs	5. Saeimas vēlēšanas	Latvijas Ceļš (36 no 100)	89,90%
1995	30. septembris un 1. oktobris	6. Saeimas vēlēšanas	Demokrātiskā partija "Saimnieks" (18 no 100)	72,65%
1998	3. oktobris	7. Saeimas vēlēšanas	Tautas partija (24 no 100)	71,89%
2002	5. oktobris	8. Saeimas vēlēšanas	Jaunais laiks (26 no 100)	71,51%
2006	7. oktobris	9. Saeimas vēlēšanas	Tautas partija (23 no 100)	62,23%
2010	2. oktobris	10. Saeimas vēlēšanas	Vienotība (33 no 100)	62,63%
2011	17. septembris	11. Saeimas vēlēšanas ^{[P 4]}	Saskaņas Centrs (31 no 100)	60,55%
2014	4. oktobris^[8]	12. Saeimas vēlēšanas	Saskaņa (24 no 100)	58,80%
2018	6. oktobris^[9]	13. Saeimas vēlēšanas	Saskaņa (23 no 100)	54,60%
2022	1. oktobris^[10]	14. Saeimas vēlēšanas	Jaunā Vienotība (26 no 100)	59,43%

Saeimas deputātu kandidātu un potenciālo vēlētāju skaita izmaiņas (1993—2022)

Saeimas deputātu kandidātu skaits kopš 5. Saeimas vēlēšanām pieauga, bet vēlēšanu sarakstu skaits samazinājās. Nepilsoņu naturalizācijas dēļ balsstiesīgo iedzīvotāju skaits pieauga, bet vēlētāju aktivitāte samazinājās:

Deputātu kandidātu skaits^[11]	879	1007	1081	1019	1024	1234	1092	1156	1461	1829
	5.Saeima (1993)	6.Saeima (1995)	7.Saeima (1998)	8.Saeima (2002)	9.Saeima (2006)	10.Saeima (2010)	11.Saeima (2011)	12.Saeima (2014)	13.Saeima (2018)	14.Saeima (2022)
Vēlēšanu sarakstu skaits	23	19	21	20	19	13	13	13	16	19
Balsstiesīgo skaits^[11]	1 245 134	1 334 345	1 348 535	1 391 734	1 481 551	1 532 851	1 542 700	1 551 440	1 548 100	1 542 407
Vēlētāju aktivitāte	89,90%	72,65%	71,89%	71,51%	62,23%	62,63%	60,55%	58,80%	54,60%	59,43%

Skatīt arī

Piezīmes

↑ Tautas padome tika sasaukta bez vēlēšanām kā pagaidu likumdošanas vara.
↑ Nedemokrātiskas vēlēšanas, tika rīkotas okupācijas apstākļos.
↑ LR Augstākās padomes vēlēšanas neatrodas tabulā, jo tās tika rīkotas kā LPSR 12. sasaukuma Augstākās padomes vēlēšanas — parlamenta nosaukums tika mainīts tam sanākot.
↑ Ārkārtas vēlēšanas.

Atsauces

↑ «Centrālā vēlēšanu komisija». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. decembrī. Skatīts: 2011.01.27.
↑ ^2,0 ^2,1 «Satversmes sapulce». historia.lv. 2001.07.23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. janvārī. Skatīts: 2011.01.30.
↑ ^3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 «Likumdevēju vēsture». Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2011.01.30.
↑ «Kārļa Ulmaņa nopratināšanas protokols». historia.lv. 2003.09.12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. maijā. Skatīts: 2011.01.30.
↑ «Tautai beidzot tiesības atlaist Saeimu». Apollo. 2008.04.08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2011.01.30.
↑ «Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī». Diena. 2011.07.26. Skatīts: 2011.07.26.
↑ Okupācijas apstākļos veikto Tautas Saeimas vēlēšanu oficiālos datus uzskata par viltotiem, skatīt I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti Arhivēts 2014. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv
↑ «CVK - Informācija kandidātiem - Tuvākās vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. martā. Skatīts: 10.01.2013..
↑ «13.Saeimas vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. decembrī. Skatīts: 08.12.2017..
↑ «14.Saeimas vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 04.10.2022..
↑ ^11,0 ^11,1 Saeimas vēlēšanās aktivitāte mazāka nekā iepriekšējās. Teksta tiešraide delfi.lv 2018. gada 6. oktobrī

Ārējās saites

Centrālā Vēlēšanu komisija
Infografika: Katrās vēlēšanās Latvijai citādāka krāsa^{[novecojusi saite]} Ritvars Eglājs. Ir.lv

[7] Tautas padome tika sasaukta bez vēlēšanām kā pagaidu likumdošanas vara.

[8] Nedemokrātiskas vēlēšanas, tika rīkotas okupācijas apstākļos.

[10] LR Augstākās padomes vēlēšanas neatrodas tabulā, jo tās tika rīkotas kā LPSR 12. sasaukuma Augstākās padomes vēlēšanas — parlamenta nosaukums tika mainīts tam sanākot.

[arkartas-11] Ārkārtas vēlēšanas.

[1] «Centrālā vēlēšanu komisija». Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 16. decembrī. Skatīts: 2011.01.27.

[hi-2] 2,0 ^2,1 «Satversmes sapulce». historia.lv. 2001.07.23. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2007. gada 3. janvārī. Skatīts: 2011.01.30.

[vest-3] 3,0 ^3,1 ^3,2 ^3,3 «Likumdevēju vēsture». Saeima. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2008. gada 18. jūnijā. Skatīts: 2011.01.30.

[4] «Kārļa Ulmaņa nopratināšanas protokols». historia.lv. 2003.09.12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2011. gada 22. maijā. Skatīts: 2011.01.30.

[5] «Tautai beidzot tiesības atlaist Saeimu». Apollo. 2008.04.08. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009. gada 14. jūnijā. Skatīts: 2011.01.30.

[6] «Saeimas ārkārtas vēlēšanas notiks 17.septembrī». Diena. 2011.07.26. Skatīts: 2011.07.26.

[9] Okupācijas apstākļos veikto Tautas Saeimas vēlēšanu oficiālos datus uzskata par viltotiem, skatīt I. Feldmanis. Latvijas okupācija: vēsturiskie un starptautiski tiesiskie aspekti Arhivēts 2014. gada 14. augustā, Wayback Machine vietnē. Latvijas Republikas Ārlietu ministrijas mājas lapa www.mfa.gov.lv

[12] «CVK - Informācija kandidātiem - Tuvākās vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 17. martā. Skatīts: 10.01.2013..

[13] «13.Saeimas vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 1. decembrī. Skatīts: 08.12.2017..

[14] «14.Saeimas vēlēšanas». cvk.lv. Centrālā vēlēšanu komisija. Skatīts: 04.10.2022..

[delfi-15] 11,0 ^11,1 Saeimas vēlēšanās aktivitāte mazāka nekā iepriekšējās. Teksta tiešraide delfi.lv 2018. gada 6. oktobrī

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]

[6]

[P 1]

[P 2]

[7]

[P 3]

[P 4]

[8]

[9]

[10]

[11]