Periodiskās tabulas periods

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ķīmisko elementu periodiskā tabula. Horizontālās rindas ir noteikti periodi

Periodiskās tabulas periods ir horizontāla rinda ķīmisko elementu periodiskajā tabulā. Standarta periodiskajā tabulā ir 7 periodi. Viena noteikta perioda elementiem ir viens un tas pats elektronu čaulu skaits. Periodus numurē pēc to elektronu čaulu skaita.

Ķīmisko elementu periodu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Periods Ķīmiskie elementi
1. periods ūdeņradis, hēlijs
2. periods litijs, berilijs, bors, ogleklis, slāpeklis, skābeklis, fluors, neons
3. periods nātrijs, magnijs, alumīnijs, silīcijs, fosfors, sērs, hlors, argons
4. periods kālijs, kalcijs, skandijs, titāns, vanādijs, hroms, mangāns, dzelzs, kobalts, niķelis, varš, cinks, gallijs, germānijs, arsēns, selēns, broms, kriptons
5. periods rubīdijs, stroncijs, itrijs, cirkonijs, niobijs, molibdēns, tehnēcijs, rutēnijs, rodijs, pallādijs, sudrabs, kadmijs, indijs, alva, antimons, telūrs, jods, ksenons
6. periods cēzijs, bārijs, lantāns, cērijs, prazeodīms, neodīms, prometijs, samārijs, eiropijs, gadolīnijs, terbijs, disprozijs, holmijs, erbijs, tūlijs, iterbijs, lutēcijs, hafnijs, tantals, volframs, rēnijs, osmijs, irīdijs, platīns, zelts, dzīvsudrabs, tallijs, svins, bismuts, polonijs, astats, radons
7. periods francijs, rādijs, aktīnijs, torijs, protaktīnijs, urāns, neptūnijs, plutonijs, amerīcijs, kirijs, berklijs, kalifornijs, einšteinijs, fermijs, mendelevijs, nobēlijs, lourensijs, rezerfordijs, dubnijs, sīborgijs, borijs, hasijs, meitnērijs, darmštatijs, rentgenijs, kopernikijs, ununtrijs, flerovijs, ununpentijs, livermorijs, ununseptijs, ununoktijs