Meitnerijs[1] ir mākslīgs ķīmiskais elements ar simboluMt un atomskaitli 109. Tas ir ļoti radioaktīvs ķīmiskais elements. Dabā meitnerijs nav sastopams. Ķīmisko elementu periodiskajā tabulā meitnerijs atrodas pie pārejas metāliem, 9. grupā zem irīdija. Pagaidām meitneriju nevar iegūt tādā daudzumā, lai varētu izpētīt tā fizikālās īpašības, lai gan tiek paredzēts ka tas būs sudrabains metāls, kas reaģēs ar gaisu, ūdeni un skābēm. Ja tā īpašības būs līdzīgas kā citiem 9. grupas ķīmiskajiem elementiem, tad meitnerija oksidēšanas pakāpe būs +3 un +4, kā arī +6 ķīmiskajā savienojumā ar fluoru (MtF6).
Meitnerijs ir mākslīgi iegūts ķīmiskais elements. Dabā tas nav sastopams. Ir zināmi vairāki meitnerija izotopi, kuru masas skaitlis ir no 265 līdz 279.[2] Visstabilākais no tiem ir 278Mt, kura pussabrukšanas periods ir 7,6 sekundes.
Meitneriju pirmo reizi iegūva 1982. gadā Darmštates Smago jonu pētījumu institūtā Pētera Armbrustera un Gotfrīda Mincenberga vadītā zinātnieku grupa.[3] Viņi bismuta-209 izotopa mērķi bombardēja ar dzelzs-58 daļiņām. Aptuveni pēc nedēļas ilga eksperimenta viens meitnerija atoms tika detektēts. Tas radās pēc šādas kodolreakcijas:
209 83Bi + 58 26Fe → 266 109Mt + 1 0n
Šī reģistrētā daļiņa sabruka aptuveni pēc 5 milisekundēm, sākumā alfa sabrukšanā par boriju, bet pēc tam par dubniju, visbeidzot bēta sabrukšanā par rezerfodiju. Citi meitnerija izotopi vēlāk tika reģistrēti vēl smagāku atomu sabrukšanas gadījumos.
↑Münzenberg, G.; Armbruster, P.; Heßberger, F. P.; Hofmann, S.; Poppensieker, K.; Reisdorf, W.; Schneider, J. H. R.; Schneider, W. F. W. et al. (1982). "Observation of one correlated α-decay in the reaction 58Fe on 209Bi→267109". Zeitschrift für Physik A 309 (1): 89. Bibcode1982ZPhyA.309...89M. doi:10.1007/BF01420157.
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Meitnerijs.
