Tatarstāna

Tatarstānas Republika
	Tatarstānas Republika; Республика Татарстан; Татарстан Республикасы
	— Krievijas Federācijas republika —
; Karogs	; Ģerbonis
	Tatarstānas atrašanās vieta Krievijā
	Platība
- Kopējā	67 847 km²
	Iedzīvotāji (2022. gadā)
- Kopā	4 000 084
- Blīvums	59/km²
- Nacionālais sastāvs	tatāri (53,2%); krievi (39,7%)
Laika josla	MSK (UTC+4)
ISO 3166-2	RU-TA
Pilsētas	14
Rajoni	43
	Mājaslapa: tatarstan.ru
	Tatarstānas Republika Vikikrātuvē

Tatarstānas Republika (krievu: Республика Татарстан, tatāru: Татарстан Республикасы) ir republika Krievijas Federācijas sastāvā. Tās galvaspilsēta ir Kazaņa, oficiālās valodas — krievu un tatāru, platība — 67 847 km², iedzīvotāju skaits — 4 000 084 miljoni (pēc 2022. gada datiem). Tatarstānas iedzīvotāju sastāvs ir: tatāri — 53,2%, krievi — 39,7%, čuvaši — 3,1%, citi — 4,2%.^[1] Tatarstāna dažreiz tiek dēvēta par Tatāriju.

Ģeogrāfija

Tatarstāna robežojas ar Kirovas apgabalu ziemeļos, Udmurtiju ziemeļos un ziemeļaustrumos, Baškīriju austrumos un dienvidaustrumos, Orenburgas apgabalu dienvidaustrumos, Samaras apgabalu dienvidos, Uļjanovskas apgabalu dienvidrietumos, Čuvašiju rietumos un Marijelu ziemeļrietumos.

Vēsture

Līdz 13.-14. gadsimtā Tatarstānas teritorijā bija Volgas Bulgārija, pēc tam tās zemes ietilpa Zelta Ordas sastāvā. 1438. gadā izveidojās neatkarīga Kazaņas haniste. Pēc ilgstošiem krievu-tatāru kariem Krievijas cars Ivans IV 1552. gadā Kazaņas hanisti pievienoja Krievijai.

Krievijas valdība izraidīja islamticīgos Kazaņas iedzīvotājus un to vietā nometināja krievus un citu tautību pareizticīgos ieceļotājus.^[2]^[3] Līdz pat Krievijas Impērijas teritoriāli administratīvajai reformai tika lietots jēdziens Kazaņas cariste (Казанское царство).

Krievijas pilsoņu kara laikā 1918. gada septembrī Kazaņu ieņēma Sarkanā armijas vienības Pētera Slavena un Jāņa Judiņa vadībā. No 1920. līdz 1990. gadam Krievijas PFSR sastāvā pastāvēja Tatārijas APSR.