Aun, meitiņa, balti kājas

Aun, meitiņa, balti kājas ir latviešu tautasdziesma Jāzepa Vītola apdarē, kas pirmo reizi atskaņota 1910. gada Piektajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos.

Tautasdziesmas apdare tapusi 1906. gadā, un tā veidota Vītolam raksturīgajā stilā ar ilustratīviem hromatismiem un vijīgu balsu apdari.^[1]

Dziesmas vārdi

Aun, meitiņa, balti kājas,
Jāj man līdzi pieguļā.

Ko darīšu pieguļāi,

Man nav bēra kumeliņ'?

Es tev došu dūkanbēri,
Par pieguļas jājumiņ'.

Ko tas mane labu dara,

Dūkanbēris kumeliņš?

Apēd manas tīras auzas,
Rausta stangu iemauktiņ's.

Rausta stangu iemauktiņus,

Mētā manu līgaviņ'.

Mētā manu līgaviņu
No kalniņa lejiņā.^[2]

No kalniņa lejiņāi,

Svešu tautu sētiņāi.^[3]

↑ Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 245. lpp.
↑ www.dailytangents.com^{[novecojusi saite]}
↑ www.dziesmas.lv