Ai, manu kumeļu

Ai, manu kumeļu ir Emiļa Melngaiļa vīru kora dziesma ar Andrieva Niedras vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota 1910. gada Piektajos vispārējos latviešu dziesmu svētkos.

Tā Melngailis individuālo valodu atrada lēnām, un viņa pirmo darbu stils ir vēl tāls vēlākam diatonismam. Tas jāsaka arī par modulācijām bagāto vīru kora dziesmu "Ai, manu kumeļu".^[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 239-240 lpp.

s d l Latviešu dziesmu svētku repertuāra dziesmas

Jāņa Cimzes un Dāvida Cimzes	Rīga dimd (1873) Saules meita (1873) Kas tie tādi, kas dziedāja (1873) Jāņa dziesma (1873) Maza biju, neredzēju (1873) Kur mājo (1873) Karavīri bēdājās (1873) Līgo, laiva, uz ūdeņa (1873) Nu ar Dievu, Vidzemīte (1873) Ozolīti, zemzarīti (1880) Div' dūjiņas gaisā skrēja (1880) Krauklīts sēž ozolā (1888) Saulīt tecēj' tecēdama (1888) Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa (1888) Ej, bāliņi, lūkoties (1895) Kas tie tādi sijātāji (1926) Pūtin pūta melnais mednis (1926)

Baumaņu Kārļa	Tēvijas dziesma (1873) Daugavas zvejnieku dziesma (1873) Latviski lai atskan dziesmas (1880) Trimpula (Kā Daugava vaida) (1880) Mūsu Tēvs debesīs (1880) Dievs, svētī Latviju (1895)

Jurjānu Andreja	Ej, saulīte, drīz pie Dieva (1880) Svētku himna (1888) Tēvijai (1888) Līgaviņa kā rozīte (1888) Kur tu skriesi, vanadziņi (1888) Ak Jeruzaleme, modies (1895) Gods Dievam augstībā (1895) Līgojat, līksmojat (1895) Latvijā (1895) Bandinieka rudzi auga (1895) Aiz upītes es uzaugu (1895) Dievs, dod mūsu tēvu zemei (1895) Mūsu Tēvs debesīs (1910) Nevis slinkojot un pūstot (1910) Stādīju ieviņu (1910) Tautiešam roku devu (1910) Pūt, vējiņi (1910) Latvji, brāļi (1910) Rindām auga ozoliņi (1926) Kur gāji, puisīti (1931) Toli dzeivoj (1931) Precēj' mani precinīki (1931) Lūk, roze zied (1933) Uz augšu (1933)

Jāzepa Vītola	Bērzs tīrelī (1888) Lūgšana (1888) Beverīnas dziedonis (1895) Sniedziņš sniga, putināja (1895) Tu, kas mīti debesīs (1910) Dieva lūgums (1910) Kur, priedīte, tavas skujas (1910) Ceļinieks (1910) Gaismas pils (1910) Aun, meitiņa, baltas kājas (1910) Mana tēvija (1910) Trīs jaunas māsas (1926) Karogs (1926) No atzīšanas koka (1926) Gājēja dziesma naktī (1931) Karaļmeita (1931) Upe un cilvēka dzīve (1931) Saules svētki (1931) Svēti, Dievs, šo zemi dzimto (1938) Rīgā pirku sirmu zirgu (1938) Nakts (1938)

Vīgneru Ernesta	Strauja upe (1888) Pūt, vējiņi (1895) Līgo dziesmas (1926)

Emīla Dārziņa	Mēness starus stīgo (1910) Senatne (1926) Mūžam zili (1926) Sapņu tālumā (1926)

Emiļa Melngaiļa	Ai, manu kumeļu (1910) Dzērāj' puisis bēdājās (1910) Mūsu Tēvs debesīs (1926) Daba un dvēsele (1926) Bārenītes slavināšana (1926) Rožu dārzs (1926) Vīrs, kam vara (1926) Bij man vienas rozes dēļ (1926) Man māmiņa piesacīja (1926) Dievs, dod Latvju zemītei (1931) Cekulaina zīle (1931) Kungi brauca Vāczemē (1931) Tautumeita mellacīte (1931) Jāņu vakars (1931) Pyuti, pyuti (1931) Ver vārtus, Mēnesi (1931) Prom pa ceļu (1931) Pirmo dziesmu svētku piemiņai (1933) Saki jel, Saulīte (1933) Svešā zemē (1938) Lokatiesi, mežu gali (1938) Karavīra līgaviņa (1938) Tautai (1938) Senatne (1938) Tumša nakte, zaļa zāle

Alfrēda Kalniņa	Imanta (1910) Latvju himna (1926) Brīvība (1926) Dzimtenē (1926) Rāmavas ozols (1926) Līgsmošana (1926) Darbs un dziesma (1926) Dziedot dzimu (1938) Kas tie tādi spēka vīri (1938)

Jēkaba Graubiņa	Laimiņai pavaicāju (1931) Trīcēj' kalni (1931) Līksmības dziesma (1938) Kūko, zelta dzeguzīte (1938) Taisām tiltu pār Daugavu (1938)

Pētera Barisona	Dziesmas lielas (1933) Dzimtenei (1938) Dziesmai šodien liela diena (1948)

Šis ar Latviju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Šis ar mūziku saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Navigācijas izvēlne

Meklēt