Ziemera pagasts
Ziemera pagasts | ||
---|---|---|
Novads: | Alūksnes novads | |
Centrs: | Māriņkalns | |
Kopējā platība:[1] | 116,8 km2 | |
• Sauszeme: | 114,4 km2 | |
• Ūdens: | 2,4 km2 | |
Iedzīvotāji (2024):[2] | 619 | |
Blīvums (2024): | 5,4 iedz./km2 | |
Vēsturiskie nosaukumi | ||
vācu: | Semershof | |
krievu: | Земерская | |
Ziemera pagasts Vikikrātuvē |
Ziemera pagasts[4] ir viena no Alūksnes novada administratīvajām teritorijām tā ziemeļos. Robežojas ar Igauniju, kā arī sava novada Alūksnes pilsētu un Mārkalnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastiem, kā arī Igaunijas Veru apriņķa Reuges pagastu (agrāk Hānjas un Miso pagastiem).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1935. gadā Valkas apriņķa Ziemera pagasta platība bija 94,3 km² un tajā dzīvoja 1630 iedzīvotāji.[5] 1945. gadā pagastā izveidoja Māriņkalna un Ziemera ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ziemera ciems ietilpis Alūksnes apriņķī (1946—1949), tad Alūksnes (1949-1962; 1967-2009) un Gulbenes (1962—1967) rajonos. Ziemera ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Māriņkalna ciemu, 1958. gadā padomju saimniecības «Alūksne» teritoriju pievienoja Mārkalnes ciemam, 1961. gadā Ziemera ciemam pievienoja Alūksnes ciema kolhoza «Straume» teritoriju, 1977. gadā daļu ciema teritorijas pievienoja Alūksnes pilsētai.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 2009. gadā Ziemera pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Alūksnes novadā.
Daba
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemera pagasts atrodas Alūksnes augstienes ziemeļu daļā Vaidavas pazeminājumā un Veclaicenes paugurainē. Reljefs izteikti paugurains. Ziemera pagasts kopā ar Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastiem iekļaujas aizsargājamo ainavu apvidū Veclaicene, kurš ir nozīmīgs ar savām nacionālas nozīmes ainavām.
Upes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pagastam cauri tek Dūņupīte, kā arī Vaidava, kurā tā ietek.
Ezeri
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemera pagastā atrodas daļa Alūksnes ezera, kā arī Murata ezers un Vaidavas ezers.
Ziemeru ozolu aleja
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeru ozolu aleja ir dabas piemineklis kategorijā — aizsargājama aleja. 1 km garo aleju veido divas dubultas koku rindas katra savā valsts autoceļa V386 Alūksne-Ziemeri-Veclaicene pusē. Lai arī tā tiek saukta par “ozolu aleju” no 209 alejas kokiem 35 ir kļavas.[7] Aleju 19. gadsimtā kā statusa apliecinājuma zīmi stādījuši baroni fon Volfi.
Čukstu akmens
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Akmens Čukstu grants karjerā atrakts 1980. gados. Lielgraudainā granīta bluķa augstums ir nedaudz vairāk kā 4 m, garums 5 m, platums 4,8 m, bet lodveidīgās formas akmens apkārtmērs ir 16 m[8]
Kultūrvēsturiskas vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeru muiža
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemeru (Ziemera) muiža hronikā pieminēta jau 1550. gadā. Tagadējā muižas apbūve veidojusies 18. gadsimta beigās un 19. gadsimta sākumā. Ziemeru muižas kungu māja pieder pie Vidzemes muižu arhitektūras raksturīgiem pieminekļiem pārejas posmā no baroka uz klasicismu. Lai gan gadiem ejot tā daļēji pārbūvēta, tomēr tādas detaļas kā krusta velves, vairākas ozolkoka divviru durvis, ozolkoka kāpnes, kamīns un citi priekšmeti saglabājušies līdz mūsdienām.[9] Muižas kompleksā saglabājušās 14 ēkas un to grupas, starp tām pārvaldnieku māja, kūtis, klēts, stallis, rija un 19. gadsimta muižām raksturīgā būve — ūdenstornis viduslaicīgi četrstūrainā formā. Muižas ansambli ietver 18. un 19. gadsimtā veidotais parks, kura centrālā daļa atrodas aiz pils.
Prinduļu kaujas piemiņas vieta
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]1941. gada 7. jūlijā pie Prinduļu mājām notika viena no asiņainākajām kaujām ar Latvijas nacionālo partizānu piedalīšanos. Kauju vietā piemiņas plāksne uzstādīta jau 1942. gada pavasarī, bet atkārtotās komunistiskās okupācijas laikā tā iznīcināta. Pēc neatkarības atjaunošanas, 1996. gadā, piemiņas vietā uzstāda baltu koka krustu un granīta piemiņas plāksni. Ik gadu šeit tiek godināta kritušo partizānu piemiņa.[10]
Piemiņas vieta nacionālo partizānu grupai “Jumba”
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Piemiņas vieta atklāta 2010. gadā Ziemera pagastā Latvijas Valsts mežu 66.kvartālā. Piemiņas zīme uzstādīta partizānu grupas “Jumba” bunkura vietā, kuru čeka iznīcināja 1950. gada martā.[11]
Pieminekļi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Nr. 229.: Baltkauļu senkapi — pie bij. Baltkauļiem un bij. Ķikutiem
- Nr. 230.: Kalnmeijeru senkapi (Miroņkalns) — pie Kalnmeijeriem un Niedrītēm
- Nr. 231.: Semeiku senkapi (Zviedru kapi) — pie Semeikām
- Nr. 233.: Zamanu senkapi — pie Zamaniem pie Vaidavas upes tilta
- Nr. 234.: Spieķu senkapi — starp Spieķiem un Gailīšiem pie Spieķu ezera
- Nr. 2710.-2725.: Ziemera muižas apbūve (Semershof, 18. gadsimta beigas - 19. gadsimta pirmā puse) — kungu māja, mežkunga un mežsarga dzīvojamās mājas (2), pārvaldnieka māja, kalpotāju māja, kalpu mājas (3), kambaris, klēts, kūtis (2), lielā kūts ar uzbrauktuvi (1823), magazīna, rija, stallis, ūdenstornis, pagrabs, parks[12]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP datiem.[13]
|
|
| |||||||||||||||||||||||||||||||||
Apdzīvotās vietas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lielākās apdzīvotās vietas ir Māriņkalns (pagasta centrs), Vengerski, Ziemeri, Blūmji, Gobas, Bieranti, Garoži, Griguļi, Ratenieki, Stāmeri, Strautiņi, Šķērsti, Šļukums.
Cilvēki
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Kārlis Egle (1881—1974), literatūrzinātnieks, mācījās pagastskolā Kaktiņos;
- Teodors Paulovics (1912—1971), gleznotājs, dzimis Poliešos
- Miervaldis Paulovics (1943), tekstilmākslinieks, dzimis Poliešos;
- Jānis Anerauds (1924—2010), rakstnieks, bērnību pavadījis Skrejās;
- Modris Melzobs (1927—2014) , farmakologs, dzimis Melzobos;
- Gunārs Selga (Gunārs Zaķis, 1929—1986), dzejnieks, dzimis Dravniekos;
- Jānis Blūms (1936—1986), skaņu režisors, dzimis Melderkalnā;
- Jēkabs Raipulis (1939), ģenētiķis, dzimis Stiebriņos;
- Dace Markus (1950), valodniece, dzimusi Kaktiņos.
Saimniecība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ziemera pagastā ir uzņēmuma AS "APF Holdings" olu un vistas gaļas ražošanas uzņēmums SIA "Alūksnes putnu ferma", kas izveidots 1961. gadā kā Alūksnes rajona starpkolhozu putnu ferma, bet pēc modernizācijas 2017. gadā kļuva par otru pēc apjoma lielāko olu ražotāju Latvijā.[14]
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Izglītība un kultūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Šī sadaļa jāpapildina. |
Atsauces un piezīmes
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
- ↑ 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
- ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 25. jūnijā.
- ↑ Atsevišķos oficiālos dokumentos saukts arī Ziemeru pagasts.
- ↑ Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
- ↑ Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
- ↑ «Ziemeru ozolu aleja».
- ↑ «Čukstu akmens».
- ↑ «Ziemera muiža hronikā minēta jau 1550. gadā». VECLAICENE (latviešu). Skatīts: 2023-02-03.
- ↑ «Zemessargi godina nacionālos partizānus».
- ↑ «Nacionālo partizānu grupas “Jumba” bunkura piemiņas vieta».
- ↑ LR Kultūras ministrijas rīkojums Nr.128. Par valsts aizsargājamo kultūras pieminekļu sarakstu Arhivēts 2013. gada 10. novembrī, Wayback Machine vietnē. (Aizkraukles rajons — Liepājas rajons)
- ↑ OSP
- ↑ Gunta Matisone. «Putnu ferma Alūksnes novadā pēc modernizācijas kļūst par otru lielāko olu ražotāju Latvijā». lsm.lv, 2017. gada 10. aprīlī. Skatīts: 2017. gada 10. aprīlī.
|