Pāriet uz saturu

airBaltic

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Air Baltic)
airBaltic
airBaltic
airBaltic Airbus A220-300
airBaltic Airbus A220-300
IATA
BT 		ICAO
BTI 		Izsaukums
AIR BALTIC
Dibināta 1995. gada 28. augustā
Darbību uzsāka 1995. gada 1. oktobrī
Galvenā bāze Starptautiskā lidosta "Rīga"
Citas bāzes
Lojalitātes pr. airBaltic Club[1]
Flote 48
Galamērķi 87 (2024.gada vasaras sezona)
Mātes kompānija AS Air Baltic Corporation
Galvenā mītne Valsts karogs: Latvija Rīga, Latvija
Vadība Martins Gauss (izpilddirektors)
Mājaslapa airbaltic.com

airBaltic (uzņēmuma nosaukums AS Air Baltic Corporation) ir Latvijas nacionālā lidsabiedrība; tā bāzēta starptautiskajā lidostā "Rīga". airBaltic ir lielākā pasažieru aviopārvadātāja Latvijā un tās bāzes kopš 2004. gada ir Lietuvā (Viļņā), un 2016. gada Igaunijā (Tallinā).[2] Uzņēmuma izpilddirektors ir Martins Gauss.[3] airBaltic ir hibrīda lidsabiedrība — tā apvieno tradicionālo, kā arī zemo izmaksu lidsabiedrību biznesa modeļus.[4] Tā ir viena no pasaules punktuālākajām lidsabiedrībām.[5]

Tūkstošgades pirmajā desmitgadē lidsabiedrība piedzīvoja strauju izaugsmi, kam sekoja finansiālas grūtības un bankrota draudi, kuru dēļ tā tika pārņemta valsts īpašumā. Tai izdevās atgūties un turpināt izaugsmi un paplašināšanos. 2015. gadā airBaltic veidoja aptuveni 1,5 % no Latvijas iekšzemes kopprodukta.[6] Uzņēmuma apgrozījums 2022. gadā sasniedza 500,17 miljonus eiro.[7]

2024. gadā 96,14 % airBaltic akciju piederēja Latvijas valstij, bet 3,86 % — Larsam Tūsenam piederošajam SIA Aircraft Leasing 1.[8]

Vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dibināšana

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Air Baltic Avro RJ70 (2002)

Lidsabiedrība dibināta 1995. gada 28. augustā kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību (SIA) pēc Latvijas nacionālās aviokompānijas "Latavio" likvidēšanas. To nodibināja Latvijas valdība kopā ar Latvijas — ASV kopuzņēmumu "Baltic International Airlines" un Skandināvijas aviolīnijas. Jaundibinātajā lidsabiedrībā Latvijas valstij piederēja 51% akciju, pārējo akciju īpašnieki bija SAS (28,5%), Baltic International USA (8%) un divas investīciju kompānijas — Swedfund International AB (6,2%) un IO Danish Investment Fund for Central and Eastern Europe (6,2%).[9] Pirmie lidojumi tika sākti tā paša gada 1. oktobrī ar lidmašīnu Saab 340, bet 1996. gadā aviokompānija iegādājās Avro RJ70. 1998. gada beigās SAS nopirka visas Baltic International USA akcijas un aktīvi iesaistījās kompānijas vadīšanā.

Straujas izaugsmes periods

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1999. gadā visas airBaltic Saab 340 lidmašīnas tika aizstātas ar Fokker 50 lidmašīnām. Jaunu tūkstošgadi airBaltic uzsāka ar darbinieku jauno tērpu demonstrāciju un kravas nodaļas centra izveidi Rīgas lidostā. 2003. gadā airBaltic nopirka pirmo Boeing 737-500 lidmašīnu, bet nākamā gada 1. jūnijā aviokompānija uzsāka tiešos lidojumus no otrās bāzes — Viļņas lidostas. 2005. gadā aviokompānija pārvadāja 1 037 925 pasažierus, bet 2006. gadā jau 1 425 276 pasažierus. 2006. gada rudenī aviokompānija piedāvāja pirmos divus reisus uz Āfriku. 2008 gada aprīlī airBaltic flotei pievienojās pirmā Boeing 757-200 lidmašīna, bet 2010. gada maijā airBaltic saņēma pirmo Bombardier Dash 8 Q400 tipa lidmašīnu. Tika iegādātas astoņas pilnīgi jaunas lidmašīnas, veicot lielāko flotes papildināšanu kompānijas vēsturē. 2010. gadā airBaltic sāka vasaras sezonu ar vairāk nekā 100 lidojumu maršrutiem Eiropas un Āzijas valstīs un plānoja atvērt bāzes lidostas Tallinas Lenarta Meri lidostā un Somijas ziemeļrietumu pilsētā Oulu.[10][11][12]

Darbības rādītāju pasliktināšanās un uzņēmuma pārveide

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Boeing 737-500

Iestājoties 2008. gada finanšu krīzei, pasliktinājās darbības rādītāji, un lidsabiedrībai draudēja bankrots.[13] Valdība atteicās glābt uzņēmumu, kamēr nebija pieejami skaidri darbības rādītāji un īpašumu tiesību struktūra.[14]

2011. gada 12. un 13. septembrī airBaltic bez paskaidrojumu sniegšanas uz divām dienām atcēla vairākus lidojumus, paziņojot, ka tuvākajā laikā gaidāms lidojumu skaita samazinājums.[15] 21. septembrī tā iesniedza tiesiskās aizsardzības procesa pieteikumu, lai Latvijas valdība kā akcionārs nevarētu bloķēt nevienu lidsabiedrības lēmumu un nevarētu mainīt uzņēmuma vadību.[16] Šo prasību tiesa atstāja bez virzības.[17]

2011. gada 3. oktobrī tika panākta vienošanās par airBaltic glābšanu. Tika izbeigts valstij neizdevīgais akcionāru līgums un parakstīta vienošanās par nosacījumiem airBaltic pamatkapitāla palielināšanai, Latvijas valstij un Baltijas Aviācijas sistēmām lidsabiedrībā ieguldot 153 miljonus eiro (107,1 miljonu latu). No amata tika atcelts vienīgais valdes loceklis Bertolts Fliks.[18] Pēc Latvijas krājbankas finanšu skandāla Latvijas valsts uz pirmpirkuma tiesību pamata iegādājās AS "Latvijas Krājbanka" ieķīlātās SIA "Baltijas Aviācijas sistēmas" piederošās 47,2 % airBaltic kapitāldaļas, kļūstot par 99,8 % airBaltic akciju īpašnieku.[19]

Bombardier Q400 NextGen
Airbus A220-300

2012. gada martā Latvijas valdība izskatīja lidsabiedrības iesniegto biznesa plānu, kas paredzēja līdz 2016. gadam veikt budžeta konsolidāciju par 330 miljoniem latu. Saskaņā ar šo biznesa plānu airBaltic sākotnēji plānoja nomainīt novecojušo reaktīvo lidmašīnu floti pret jaunām Boeing vai Airbus lidmašīnām,[20] bet vēlāk izšķīrās par labu Bombardier. 2015. gada februārī lidsabiedrība paziņoja, ka jauno lidmašīnu Bombardier CS300 piegāde atlikta no 2015. gada beigām uz 2016. gada septembri.[21]

2015. gada septembrī Satiksmes ministrija nolēma izlīgt ar bijušajiem īpašniekiem, tiem samaksājot 9 miljonus eiro.[22]

2015. gada otrajā pusē notika plašas diskusijas par finanšu investora piesaisti uzņēmumam, lai lidsabiedrība varētu iegādāties jaunas lidmašīnas. Novembrī Latvijas valdība nolēmuma pieņemt vācu investora Ralfa Dītera Montāga-Girmesa finanšu investīciju piedāvājumu, kā arī veikt 80 miljonu eiro ieguldījumu.[23] 3. decembrī ieguldījumu un airBaltic kapitalizāciju apstiprināja Saeima.[24] 2016. gada februārī Latvijas valdība un Montāgs-Girmess parakstīja līgumu par 20 % akciju pārdošanu par 52 miljoniem eiro.[25]

Pēc pamatkapitāla palielināšanas līdz 256,473 miljoniem eiro kopš 2016. gada Latvijas valstij piederēja aptuveni 80 % airBaltic akciju, bet 20 % akciju piederēja uzņēmumam SIA Aircraft Leasing 1. 2016. gada 30. novembrī airBaltic saņēma pirmo Bombardier CS300 lidmašīnu. 2017. gada 6. aprīlī par pastarpinātu mazākuma akcionāru kļuva Dānijas uzņēmējs Larss Tūsens, kurš no Montāga-Girmesa pārņēma SIA Aircraft Leasing 1.[26] Uzņēmuma biznesa plānā Horizon 2021 bija iekļauta papildu kapitāla piesaiste 50 miljonu eiro apmērā, lai pilnībā nodrošinātu lidmašīnu flotes nomaiņas finansējumu, kā arī turpinātu uzlabot lidsabiedrības kapitāla struktūru. Latvijas valdība uzstādīja mērķi atrast airBaltic stratēģisko investoru.[27]

COVID-19 pandēmija un Ukrainas karš

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

COVID-19 pandēmijas laikā airBaltic veica vienīgi Baltijas valstu iedzīvotāju repatriācijas lidojumus un paziņoja, ka 2020. gada vasaras sezonā atliks lidojumu uzsākšanu jaunajos maršrutos, kā arī no 2020. gada 15. aprīļa līdz 31. oktobrim atcels aptuveni 50 % plānoto lidojumu. Pēc ārkārtas stāvokļa atcelšanas airBaltic plāno atsākt regulāros lidojumus populārākajos maršrutos ar samazinātu lidmašīnu skaitu, ar katru nākamo nedēļu izmantojot aizvien vairāk lidmašīnu.[28] 23. aprīlī airBaltic padome apstiprināja jaunu uzņēmuma biznesa plānu, kas paredzēja samazināt lidmašīnu floti nākamajiem gadiem, sākotnēji atsākot lidojumus ar 22 Airbus A220-300 lidmašīnām ar samazinātu sēdvietu skaitu 2020. un 2021. gadā, vienlaikus paredzot atgriešanos pie izaugsmes ar 50 Airbus A220-300 lidmašīnām līdz 2023. gada beigām un atliekot papildu 30 Airbus A220-300 lidmašīnu pasūtīšanu.[29]

18. maijā airBaltic atsāka starptautiskos pasažieru lidojumus uz Viļņu, Tallinu, Oslo un Frankfurti,[30] tad uz Amsterdamu, Helsinkiem, Minheni, Berlīni un Hamburgu, jūnijā arī uz Vīni, Diseldorfu, Parīzi un Kopenhāgenu, kā arī vairākus tiešos lidojumus no Tallinas un Viļņas lidostām. No 15. jūnija līdz 7. jūlijam airBaltic atsāka lidojumus no Rīgas uz Dubrovnikas, Rijekas, Splitas, Barselonas, Nicas, Larnakas, Romas, Katānijas un Milānas lidostām.[31] Lai sniegtu atbalstu COVID-19 pandēmijas izraisītās krīzes pārvarēšanai, 2020. gada 4. augustā airBaltic pamatkapitāls tika palielināts līdz 506 473 000 eiro, no Latvijas valsts budžeta iemaksājot 250 miljonus eiro, tādējādi valsts līdzdalība lidsabiedrībā palielinājās no 80,05 % līdz 91 %.[8] Latvijas Ministru kabinets 2021. gada 17. augustā piešķīra 90 miljonu eiro airBaltic pamatkapitāla palielināšanai. Pārējai investīcijas daļai 45 miljonu eiro Eiropas Komisijas apstiprinājums tika saņemts 21. decembrī.[32]

Pēc Krievijas 2022. gada iebrukuma Ukrainā 2022. gada 24. februārī airBaltic paziņoja, ka sakarā ar gaisa telpas slēgšanu civilajai aviācijai atcēla visus lidojumus uz un no Ukrainas,[33] bet 26. februārī uz un no Krievijas.[34] Ņemot vērā kara izraisītos gaisa telpas ierobežojumus, airBaltic nolēma 2022. gada vasaras sezonā neveikt lidojumus no Rīgas uz Baku un Erevānu.[35] Sākot no 2022. gada 1. maija, airBaltic no Ukraine International Airlines iznomāja vienu Boeing 737-900ER lidmašīnu ar apkalpi, kas sāka lidojumus airBaltic maršrutu tīklā.[36]

2022. gada 1. maijā airBaltic atvēra jaunu bāzi Tamperes Pirkalas lidostā, kur bez esošā galamērķa Rīgas lidsabiedrība varēja piedāvāt lidojumus uz jauniem galamērķiem: Kopenhāgenu, Frankfurti, Minheni, Oslo, kā arī vasaras periodā uz Malagu un Rodu.[37]

Pārveide par publisku akciju sabiedrību

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2024. gada 30. augustā Latvijas valdība nolēma mainīt lidsabiedrības airBaltic statusu, pārveidojot to par publisku akciju sabiedrību un veicot akciju sākotnējo publisko piedāvājumu (initial public offering, IPO) jeb iziešanu biržā. Latvijas valsts līdzdalību aviokompānijā plānoja samazināt līdz 25% plus vienai akcijai, tādējādi saglabājot veto tiesības. Savukārt airBaltic vadība, gatavojoties IPO, nolēma visu A (akcijas nominālvērtība desmit eiro), B (trīs eiro), C (viens eiro) un D (0,1 eiro) kategoriju akciju nominālvērtību pielīdzināt desmit centiem, līdz ar to uzņēmuma pamatkapitālu samazinot no 596,473 līdz 25,179 miljoniem eiro.[38] 2024. gada novembrī kļuva zināms, ka AirBaltic deviņos mēnešos līdz septembrim strādājis ar teju 50 miljonu eiro zaudējumiem, kaut apgrozījums palielinājies par 12,7 %. Tādēļ akciju sākotnējais publiskais piedāvājums tika pārlikts uz vēlāku laiku.[39]

Inovācijas un rekordi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Inovācijas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 2023. gadā airBaltic visus lidaparātus aprīkoja ar ''SpaceX'' interneta pieslēguma sistēmu ''Starlink'', kas ļauj pasažieriem izmantot bezmaksas internetu lidojumu laikā.
  • 2017. gada maijā airBaltic kļuva par vienu no pirmajām aviokompānijām Eiropā, kas sākusi izmantot Facebook dinamiskās ceļojumu reklāmas (Facebook Dynamic Ads for Travel (DAT)).[40]
  • 2016. gada 14. decembrī airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas veic komerciālos lidojumus ar Airbus A220-300 (toreiz CS300) lidmašīnām.[41]
  • 2014. gada 22. jūlijā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas sāka pieņemt Bitcoin kā aviobiļešu iegādes maksāšanas līdzekli.[42]
  • 2013. gadā airBaltic kļuva par pirmo aviokompāniju pasaulē, kas pasažieriem piedāvā pilnībā personalizēt maltītes, ieviešot inovatīvu ēdiena pasūtīšanas sistēmu, kas ļauj ceļotājiem pašiem komplektēt savu maltīti. Pasažieri pēc rezervāciju veikšanas internetā var izvēlēties savu maltīti lidojumam no vairāk nekā 70 dažādām iespējām.[43]

Rekordi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • 2017. gada 21. jūlijā airBaltic ar savu tikko saņemto 6. Airbus A220-300 (reģ. nr. YL-CSF) uzstādīja pasaules rekordu, sagatavojot to pirmajam komerciālajam lidojumam vien 50 minūšu laikā.[44]
  • AirBaltic pieder garākais Airbus A220-300 lidojums (Rīga-Dubaja), kas ilgsts 6 stundas un 50 minūtes.

Lidojumu galamērķi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: airBaltic lidojumu galamērķi

Līdz 2011. gadam airBaltic tiešo lidojumu skaits pieauga, sasniedzot 72 tiešos lidojumus no Rīgas (daži no tiem bija sezonāli), 13 no Viļņas, 7 no Tallinas. Pēc kompānijas vadības maiņas lidojumu skaitu stipri reducēja un pārtrauca gandrīz visus lidojumus no Viļņas un Tallinas lidostām. 2014. gadā airBaltic atjaunoja pa vienam tiešajam reisam no Tallinas un Viļņas uz kādu no Rietumeiropas galvaspilsētām un 2015. gada februārī paziņoja par pirmā reisa, kas savieno divus galamērķus ārpus Baltijas, atvēršanu.[45] 2017. gadā, saņemot jaunās Bombardier CS300 lidmašīnas, airBaltic atklāja 11 jaunus galamērķus. Tika palielināts reisu skaits arī no Tallinas un Viļņas.

Vienīgas reģionālais maršruts, kurā airBaltic izpildīja lidojumus, bija Rīga-Liepāja, kas bija arī neilgākais šīs aviokompānijas reiss - tā ilgums parasti nepārsniedza 35 minūtes. Lidojumus šajā maršrutā zemā pieprasījuma dēļ atcēla 2020. gadā.[46] Visi pārējie airBaltic lidojumi ir starptautiski. Ilgākais airBaltic reiss ir no Rīgas uz Tenerifi, kas ilgst apmēram 6 stundas un 40 minūtes.

2018. gada vasaras sezonā airBaltic piedāvāja lidojumus uz 65 galamērķiem, bet 2018. gada ziemas sezonā galamērķu skaits bija 47 (uz 6 no tiem tiek lidots arī no Viļņas un uz 9 - arī no Tallinas).[47]

Koda koplietošanas līgumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Koda koplietošana ir vairāku lidsabiedrību reisa koda pievienošana vienam un tam pašam lidojumam. Savienotos lidojumos, kur pirmo lidojuma segmentu izpilda airBaltic, bet otro — sadarbības partneris — pirmajam (retāk otrajam) segmentam mēdz pievienot gan airBaltic, gan partnera kodu. Papildus tiešajiem lidojumiem airBaltic sadarbībā ar partneriem piedāvā savienotos lidojumus uz galamērķiem visā pasaulē. Ne visi savienotie lidojumi koplieto reisa kodus.

airBaltic ir spēkā esoši koda koplietošanas līgumi ar šādām aviokompānijām:[48]

Flote

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pašreizējā flote

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
airBaltic pašreizējā gaisa flote[49]
Lidmašīnas tips Attēls Sākts izmantot Tiek izmantotas Pasūtītas Sēdvietas Piezīmes
Airbus A220-300
(agrāk Bombardier CS300) 		2016. gadā 48 80 (+10 kā opcija)[50] 145 Pirmais lidaparāts tika saņemts 2016. gada 30. novembrī un līdz 2019. gada beigām paredzēts veikt 22 lidmašīnu piegādi.[51] Papildus 2018. gada 28. maijā tika parakstīts jauns pasūtījums par papildus 30 Airbus A220-300 lidmašīnu iegādi, kas tiks uzbūvētas un nodotas ekspluatācijā līdz 2024. gadam ar iespēju pasūtīt vēl 30. airBaltic plāno, ka nākotnē flote būs veidota no 90 Airbus A220-300 lidaparātiem.

YL-CSL un YL-ABN nokrāsotas Latvijas karoga krāsās.
YL-CSJ nokrāsota Igaunijas karoga krāsās.
YL-CSK nokrāsota Lietuvas karoga krāsās.

2012. gada 20. decembrī airBaltic paziņoja, ka ir noslēgusi līgumu ar Kanādas Bombardier Commercial Aircraft kompāniju par desmit jaunu Airbus A220-300 (toreiz Bombardier CS300) lidmašīnu iegādi un ir nodrošinātas arī pirkuma tiesības uz vēl desmit tādām lidmašīnām. Pirmās CSeries lidmašīnas tika saņemtas 2016. gada pēdējā ceturksnī un pakāpeniski airBaltic pāriet tikai uz Airbus lidmašīnām. 2018. gada 28. maijā tika paziņots par vēl 30 Airbus A220-300 pasūtījumu.

airBaltic Airbus A220-300 lidaparātos izmanto Pratt & Whitney PW1521G dzinējus, kas nodrošina par 15% zemākas lietošanas izmaksas un par 20% zemāku degvielas patēriņu. Airbus A220-300 ir videi draudzīgākais komerciālais lidaparāts pasaulē (savā klasē) - tas izdala par 20% mazāk CO2 emisijas un par 50% mazāk NOx emisijas nekā citi pašreiz ražošanā esošie lidaparāti (vidēji). Tā ir arī savā klasē klusākā pasažieru lidmašīna - tās trokšņu līmenis ir apmēram tik mazs cik mazajām reģionālajām turbopropelleru lidmašīnām. Pat braukšana pa šoseju rada lielāku troksni. Tas ir arī pirmais lidaparāts pasaulē, kura dzīves cikla ietekmes uz vidi deklarācija ir pilnīgi caurspīdīga.[52][53]

2018. gada septembrī airBaltic rīkoja vārdu došanas konkursu - internetā varēja balsot par to, kādu pilsētu vārdos nosaukt 14 Airbus A220-300 lidmašīnas. Konkursā uzvarēja Cēsis, kam sekoja Alūksne, Valmiera, Kuldīga, Smiltene, Ogre, Līvāni, Bauska, Gulbene, Rīga, Jelgava, Liepāja, Jūrmala un Sigulda.[54]

2018. gada 9. novembrī airBaltic Latvijai pasniedza dāvanu simtgadē - Latvijas karoga krāsās nokrāsotu Airbus A220-300 lidmašīnu (reģ. nr. YL-CSL). Svinīgajā lidmašīnas prezentēšanas pasākumā piedalījās arī Latvijas valsts prezidents Raimonds Vējonis.[55] 2023. gadā par godu 40. saņemtajai lidmašīnai un gaidāmajiem Latviešu Dziesmu un Deju svētkiem AirBaltic izveidoja otro Airbus A220-300 lidmašīnu Latvijas karoga krāsās.

Vēsturiskā flote

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
airBaltic vēsturiskā gaisa flote[56][57][58][59]
Lidmašīnas tips Kopā Tika izmantota Piezīmes
Saab 340 1 1995—1999 Aizvietota ar Fokker 50
British Aerospace 146-200 1 1995—1996 Īrēta 3 mēnešus
Avro RJ70 3 1996—2005 Aizvietotas ar Boeing 737-500.
Fokker 50 9 1998—2011 Aizvietotas ar Bombardier Q400.
Boeing 737-500 10 2003—2019 Aizvietotas ar Airbus Airbus A220-300
Boeing 737-300 6 2007—2020 Aizvietotas ar Airbus Airbus A220-300
Boeing 757-200 2 2008—2014
Bombardier Q400 Next Gen 12 2010—2023 Aizvietotas ar Airbus Airbus A220-300
Bombardier CRJ-900NG 1 2023 Īrēta no XFly uz vasaras sezonu
Airbus A319-100 2 2013—2014

2023

Īrēta no Czech Airlines 3 mēnešus

Īrēta no Carpatair uz vasaras sezonu.

Airbus A320-232 2 2023 Īrēta no Danish Air Transport un Cyprus Airways uz vasaras sezonu

Apbalvojumi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma "OAG Aviation Solutions" analītiķi atzinuši airBaltic par 2014., 2015. un 2017. gada punktuālāko aviosabiedrību pasaulē - vairāk kā 90% airBaltic lidojumu savā galamērķī ierodas ar ne vairāk kā 15 minūšu nokavēšanos. 2016. gadā airBaltic ierindojās trešajā vietā,[5][60][61][62] savukārt 2018. gadā ieņēma otro vietu.[63]
  • 2018. gadā airBaltic saņēma ATW Tirgus līdera balvu.[64]
  • Interneta personāla atlases uzņēmums CV-online Latvia no 2011. līdz 2017. gadam katru gadu ir nosaukuši airBaltic par Latvijā labāko darba devēju transporta un loģistikas sektorā.[65]
  • airBaltic izpelnījusies arī godu kā ļoti inovatīva aviosabiedrība, ko apliecina, piemēram, 2017. gadā saņemtā CAPA gada reģionālās aviosabiedrības balva.[66]

Meitasuzņēmumi un zīmoli

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Daļa no airBaltic uzņēmējdarbības tiek veikta ar meitasuzņēmumu starpniecību. "airBaltic Training" nodrošina apkalpes sagatavošanu, un nodrošina šo pakalpojumu citām aviosabiedrībām. Vairāki ar aviosatiksmi tieši nesaistīti uzņēmējdarbības zīmoli, piemēram, "airBalticTravel.com", "Baltic Taxi", "BalticHotels", "BalticMiles" ir daļa no uzņēmuma aktīviem, kas Bertolda Flika darbības laikā īslaicīgi tika ieķīlāti.[67]

Incidenti

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pamatraksts: airBaltic incidenti

airBaltic tiek uzskatīta par ļoti drošu aviokompāniju.[nepieciešama atsauce] Šīs aviosabiedrības notikušajos nedaudzajos nopietnajos incidentos nav gājis bojā neviens cilvēks un kopumā 25 gadu laikā tikai 3 guvuši traumas.

Attēlu galerija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Par airBaltic Club
  2. ↑ «Latvian airBaltic becomes number one airline in Estonia». estonian world. 2016-05-4. Skatīts: 2016-05-12.
  3. ↑ «Uzņēmuma vadība – Par mums | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  4. ↑ «Pamatinformācija Par Aviokompāniju - airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  5. ↑ 5,0 5,1 «Papildināts - airBaltic ir punktuālākā lidsabiedrība pasaulē (aviācijas industrijas tirgus izpētes un analīzes izdevuma OAG Aviation Solutions (OAG) veidotais 2014. gada punktualitātes reitings)». db.lv (latviešu). Skatīts: 2018-10-23.
  6. ↑ «airBaltic nelidos ar Sukhoi». Diena. 2015-12-01. Skatīts: 2015-12-02.
  7. ↑ «airBaltic 2017. gadā sasniedz visu laiku labākos darbības rezultātus». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  8. ↑ 8,0 8,1 airBaltic pamatkapitāls palielināts līdz 506,473 miljoniem eiro LETA, 05.08.2020
  9. ↑ A/S Air Baltic Corporation
  10. ↑ airBaltic preses relīze 26.03.2010.
  11. ↑ Air Baltic Setting up Oulu Hub
  12. ↑ airBaltic preses relīze 23.09.2010.
  13. ↑ «Aviācijas arodbiedrības: 'airBaltic' draud bankrots; SM to neapstiprina». delfi.lv. 2011-07-25. Skatīts: 2015-11-21.
  14. ↑ «Dombrovskis: 'airBaltic' problēmas tiks risinātas sekmīgāk nekā 'Parex'». delfi.lv. 2011-07-26. Skatīts: 2015-11-21.
  15. ↑ SM pieprasījusi Flikam sniegt ekonomisku pamatotu informāciju par atceltajiem airBaltic reisiem. LETA, 2011. gada 14. septembrī
  16. ↑ "airBaltic" prasa tiesisko aizsardzību. LETA ziņa 21.09.2011.
  17. ↑ «airBaltic pieteikumu tiesa atstāj bez virzības.Elīna Pankovska, www.db.lv 2011. gada 22. septembris». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 22. Septembris. Skatīts: 2011. gada 22. Septembris.
  18. ↑ Fliks emocionālā vēstulē paziņo par atkāpšanos Arhivēts 2011. gada 6. oktobrī, Wayback Machine vietnē., financenet.lv 04.10.2011.
  19. ↑ SM pārņem "airBaltic" privātā akcionāra kapitāldaļas. nozare.lv 2011. gada 30. novembrī
  20. ↑ "airBaltic" līdz 2016. gadam veiks konsolidāciju par 330 miljoniem latu. LETA 2012. gada 6. martā
  21. ↑ «'airBaltic' pasūtīto lidmašīnu piegāde no 'Bombardier' kavēsies». Delfi. 2015.03.12. Skatīts: 2015.03.24.
  22. ↑ http://www.diena.lv/latvija/zinas/neka-personiga-valsts-slegs-izligumu-airbaltic-akciju-lieta-ar-skeli-saistiti-uznemeji-sanems-9-milj-14113285
  23. ↑ ««airBaltic» darījumam Saeimā nav plaša atbalsta». lsm.lv. 2015-11-23. Skatīts: 2015-11-24.
  24. ↑ Pabeigta «airBaltic» akciju kapitāla palielināšana līdz € 256,5 miljoniem Arhivēts 2016. gada 4. maijā, Wayback Machine vietnē. TVNET, 2016. gada 2. maijā
  25. ↑ ««airBaltic» jaunais investors un SM valsts sekretārs apmierināti ar Gausa darbu». lsm.lv. 2016-02-04. Skatīts: 2016-02-08.
  26. ↑ Zane Atlāce-Bistere. «Dānijas uzņēmējs Tūsens ieguvis 20% airBaltic kapitāldaļu», 2017-04-07. Skatīts: 2017-04-08.
  27. ↑ SM izskata piedāvājumus 'airBaltic' investora piesaistē; apsver pilnīgu aviokompānijas privatizāciju LETA, 2017. gada 23. oktobrī
  28. ↑ airBaltic turpina samazināt reisu skaitu gaidāmajos mēnešos airbaltic.com 03.04.2020.
  29. ↑ “airBaltic” 14. maijā veiks papildu lidojumu no Frankfurtes LETA 2020. gada 9. maijā
  30. ↑ Atbraucējiem lidostā un ostā Covid-19 testus vairs neveiks lsm.lv 2020. gada 18. maijā
  31. ↑ AIRBALTIC UZSĀKS LIDOJUMUS UZ POPULĀRĀKAJIEM VASARAS GALAMĒRĶIEM AGRĀK, NEKĀ PLĀNOTS Arhivēts 2020. gada 25. jūnijā, Wayback Machine vietnē. travelfree.lv 2020. gada 5. jūnijā
  32. ↑ EK apstiprina airBaltic pamatkapitāla palielināšanu par 45 miljoniem eiro Db.lv, 22.12.2021
  33. ↑ airBaltic aptur visus lidojumus uz Ukrainu 24.02.2022
  34. ↑ airBaltic aptur lidojumus uz Krieviju 26.02.2022
  35. ↑ airBaltic šovasar piedāvās lidojumus 92 maršrutos 22.03.2022
  36. ↑ airBaltic iznomā vienu Ukraine International Airlines lidmašīnu 30.04.2022
  37. ↑ airBaltic atver bāzi Tamperē Db.lv, 02.05.2022
  38. ↑ «airBaltic» pamatkapitālu samazinās par 571 miljonu eiro lsm.lv 2024. gada 2. septembrī
  39. ↑ «airBaltic» koncerns deviņos mēnešos strādājis ar zaudējumiem lsm.lv 2024. gada 14. novembrī
  40. ↑ «airBaltic sāk izmantot jaunu Facebook inovāciju». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-25.
  41. ↑ «airBaltic – pasaulē pirmais CS300 lidojums | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-25.
  42. ↑ AirBaltic paziņo par Bitcoin atbalstu
  43. ↑ «airBaltic ļaus ceļotājiem personalizēt ēdienu uz virtuālas paplātes». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-25.
  44. ↑ «airBaltic ar sesto CS300 lidaparātu uzstāda pasaules rekordu». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-25.
  45. ↑ «Arhivēta kopija». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 12. februārī. Skatīts: 2015. gada 12. februārī.
  46. ↑ AirBaltic. airBaltic uz laiku pārtrauc lidojumus uz Liepāju
  47. ↑ «Lidojumu Saraksts | Kur Lidot? | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  48. ↑ «Sadarbības partneri | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  49. ↑ Gaisa flote, airbaltic.lv
  50. ↑ «airBaltic places order for 10 additional A220 aircraft bringing airline’s total order to 90» (angļu). 2024. gada 13. augusts. Skatīts: 2024. gada 25. augusts.
  51. ↑ Lidsabiedrība “airBaltic” tikusi pie vēl vienas “Airbus A220-300” lidmašīnas la.lv 2019. gada 26. maijā
  52. ↑ airBaltic / www.airbaltic.com. «airBaltic Airbus A220-300». airBaltic Airbus A220-300 (latviešu). Skatīts: 2018-10-24.
  53. ↑ airBaltic paraksta līgumu par līdz 20 CSeries lidmašīnu iegādi airBaltic preses relīze 2012. gada 20. decembrī
  54. ↑ DELFI. «'airBaltic' lidmašīnu 'kristību' konkursā uzvar Cēsis». DELFI (latviešu), 2018-09-21. Skatīts: 2018-10-23.
  55. ↑ «airBaltic pasniedz īpašu dāvanu Latvijai simtgadē». www.airbaltic.com (en-US). Skatīts: 2018-11-09.
  56. ↑ «Uzņēmuma vēsture – Par mums | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  57. ↑ «Air Baltic Fleet Details and History». www.planespotters.net (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  58. ↑ «airBaltic svin 22 gadu jubileju». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-24.
  59. ↑ «airBaltic papildina floti ar lielāko lidmašīnu Baltijas reģionā». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-24.
  60. ↑ «airBaltic atzīta par punktuālāko aviokompāniju pasaulē | airBaltic». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  61. ↑ ««airBaltic» atzīta par trešo punktuālāko aviosabiedrību pasaulē». TVNET (latviešu). Skatīts: 2018-10-23.
  62. ↑ «“airBaltic” atkal pasaulē punktuālāko lidsabiedrību saraksta augšgalā». skaties.lv (lv-LV). Skatīts: 2018-10-23.
  63. ↑ «Latvijas «airBaltic» iekļuvusi punktuālāko aviokompāniju desmitniekā». lsm.lv. 2019. gada 5. janvārī. Skatīts: 2019. gada 10. janvārī.
  64. ↑ «airBaltic saņem ATW Tirgus līdera balvu». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  65. ↑ «TOP darba devēji | CV-Online - darba piedāvājumi, vakances, CV, personāla atlase». www.cv.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-10-25. Skatīts: 2018-10-23. Arhivēts 2019-10-25 Wayback Machine vietnē.
  66. ↑ «airBaltic saņem CAPA gada reģionālās lidsabiedrības apbalvojumu». www.airbaltic.com (angļu). Skatīts: 2018-10-23.
  67. ↑ «Fliks piedāvājis valstij atpirkt airBaltic zīmolus». ir.lv. 2011-01-23. Skatīts: 2015-11-08.[novecojusi saite]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Skatīt arī

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]


Pasažieru
Čarterreisu
Kravas
Bijušās
Latvijas uzņēmumi ar lielāko apgrozījumu 2023. gadā
Sarakstā iekļauti tikai tie uzņēmumi, kuriem taksācijas periods bijis vismaz 10 mēneši. Sarakstā nav iekļautas bankas, apdrošināšanas sabiedrības, kā arī uzņēmumi, kuru gada pārskati nav iesniegti.
Informāciju apkopojis uzņēmums Lursoft. [1]
Latvijas uzņēmumi ar lielāko peļņu 2023. gadā
Sarakstā iekļauti gada 15 lielākie uzņēmumi pēc peļņas pēc nodokļiem. Nav ņemti vērā konsolidētie uzņēmumi. Informāciju apkopojis uzņēmums Lursoft. [2]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=AirBaltic&oldid=4175269"