Māris Gulbis

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Māris Gulbis
Latvijas iekšlietu ministrs
Amatā
2002. gada 7. novembris — 2004. gada 9. marts
Prezidents Vaira Vīķe-Freiberga
Premjerministrs Einars Repše
Priekštecis Mareks Segliņš
Pēctecis Ēriks Jēkabsons

Dzimšanas dati 1971. gada 23. septembrī (45 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Kuldīga, Latvijas PSR, PSRS
Politiskā partija Jaunais laiks (2002—2004)
Jaunie Demokrāti (2005—2009)
Profesija jurists
Augstskola Latvijas Universitāte

Māris Gulbis (dzimis 1971. gada 23. septembrī) ir latviešu jurists, politiķis un bijušais Latvijas iekšlietu ministrs. Ir bijis partiju "Jaunais laiks" un "Jaunie demokrāti" biedrs. 8. Saeimas deputāts.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izglītība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māris Gulbis ir mācījies Liepājas 1. vidusskolā un Rīgas 64. vidusskolā.[1] 1994. gadā viņš absolvēja Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti.[2]

Profesionālā karjera, notāra darbs[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

No 1990. līdz 1991. gadam Gulbis bija advokāta palīgs birojā "Bļugers un Plaude". Tad līdz 1992. gadam bijis a/s "LANA" jurists. No 1992. līdz 1994. gadam Māris Gulbis bija Šveices valdības fonda "Transfer Stiftung Marktwitrschaft Lettland" direktors.[3]

1996. gadā Gulbis ticis iecelts par LR Uzņēmumu reģistra galveno valsts notāru.[3] Bijis iesaistīts vairākos skandālos. 1999. gadā pēc vairākiem skandāliem par nesamērīgi dārgiem par nodokļu naudu iegādātiem valsts dienesta automobiļiem atteicies no viņam pienākošās dienesta automašīnas. 2000. gada martā pēc uzņēmuma "LatRosTrans" statūtu grozījumu reģistrēšanas Gulbis apgalvoja, ka uz viņu un Uzņēmumu reģistru izdarīts spiediens. Tā gada rudenī viņš arī lūdzis Ģenerālprokuratūru pārbaudīt, vai ekonomikas ministrs Aigars Kalvītis UR nav sniedzis nepatiesas ziņas par Privatizācijas aģentūras valdes locekļa Didža Azandas atcelšanas un Arņa Ozolnieka iecelšanas procedūru. Ģenerālprokuratūra šo lūgumu noraidīja.[4]

Amatā bijis līdz 2002. gadam, kad kļuvis par iekšlietu ministru. No amata tika oficiāli atbrīvots 26. novembrī.[5]

Darbs valdībā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2002. gada jūlijā iestājies partijā "Jaunais laiks",[3] no kuras tā gada oktobrī ievēlēts 8. Saeimā.[6] Dažas dienas pēc Saeimas mandāta saņemšanas tika apstiprināts Repšes Ministru kabinets, kurā Gulbis ieguva iekšlietu ministra posteni, tādējādi uz laiku noliekot Saeimas mandātu.[7] Stājoties amatā, Gulbis solīja, ka "iekšlietu sistēmā būs plašas reformas, pakāpeniski tiks veikts audits un pārbaudes visās struktūrās un, paaugstinot algas policistiem, tiks palielināta arī atbildība".[8]

Būdams valdībā, Gulbis bija viens no populārākajiem tās ministriem. Saskaņā ar "Latvijas faktu" veiktajām aptaujām, viņa popularitātes reitings pieauga no 42,2 procentiem 2002. gada decembrī uz 53% 2003. gada martā, tomēnes iegūstot arī populārākā Repšes valdības ministra nosaukumu.[9][10] M. Gulbis vairākkārt pieņēma lēmumus, kas sabiedrībā izraisīja plašu rezonansi. Viņš piedalījās reidos, kuru laikā tika aizturēti narkotiku tirgoņi un pircēji,[11] neļāva Latvijā ierasties Krievijas dziedātājam Josifam Kobzonam,[12] kā arī Rīgas domes priekšsēdētājam Gundaram Bojāram ierosināja slēgt tirgu "Latgalīte", pamatojot to ar tajā pieejamo preču neskaidro izcelsmi.[13]

2004. gada 5. februārī Repšes valdība demisionēja.[14] Tā kā nākamajā koalīcijā "Jaunais laiks" netika iekļauts, Gulbis savu amatu zaudēja un atgriezās Saeimā.[15]

Aiziešana no partijas, jaunas partijas dibināšana un vēlēšanas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2004. gada 1. oktobrī Māris Gulbis un Ināra Ostrovska paziņoja par to, ka izstājas no "Jaunā laika" un tā Saeimas frakcijas. Šo lēmumu Gulbis pamatoja ar "demokrātijas trūkumu partijā" un turpmāk darbojās kā neatkarīgais deputāts.[16] Nedaudz vēlāk viņš paziņoja, ka gatavojas runāt ar "Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" par ēnu kabineta izveidi.[17] Novembrī Gulbis ar domubiedriem dibināja sabiedrisko organizāciju "Jauno demokrātu kustība".[18] Neilgi pirms balsojuma par Kalvīša valdības apstiprināšanu 2004. gada decembrī Gulbis un Ostrovska paziņoja, ka to neatbalstīs.[19]

2005. gada 11. jūnijā tika dibināta partija "Jaunie demokrāti". Gulbis tika ievēlēts par partijas valdes priekšsēdētāju.[20] Viņa vadībā JD pievienojās "lielākā daļa" Sociāldemokrātu savienības biedru,[21] kā arī tika veiktas pārrunas ar partiju "Latvijai un Ventspilij", kā arī "Zaļo un Zemnieku savienību" par kopīgu startu 9. Saeimas vēlēšanās 2006. gadā.[22][23]

Pārrunas tika pārtrauktas, tomēr jūnijā no JD aizgāja un ZZS pievienojās viena no partijas dibinātājām I. Ostrovska, kas kopā ar Gulbi savulaik pameta "Jauno laiku".[24] Jūlijā, partijas 2. kongresā, Gulbis tika atkārtoti ievēlēts partijas vadītāja amatā.[25] Vēlēšanās "Jaunie demokrāti" ieguva 1,27% balsu, tādējādi nepārvarot 5% barjeru un Saeimā neiekļūstot.

Pēc zaudējuma vēlēšanās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Nepilnu mēnesi pēc vēlēšanām Gulbja vadītie "Jaunie demokrāti" Augstākajā tiesā apstrīdēja vēlēšanu rezultātus, pamatojot to ar faktu, ka "Tautas partija" un "LPP/LC" izmantoja trešās personas, lai varētu apiet aģitācijas izmaksu ierobežojumus.[26] 2007. gada jūnijā JD paziņoja par plānu veidot apvienību,[27] vēlāk precizējot, ka vēlas apvienoties ar TB/LNNK.[28] 2008. gada aprīlī, partijas 4. kongresā, Gulbi partijas vadītāja amatā nomainīja Edgars Jansons.[29]

2016. gada septembrī pieteicis savu kandidatūru uz KNAB vadītāja amatu.[30]

Privātā dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māris Gulbis ir dzimis 1971. gada 23. septembrī Kuldīgā. Viņam ir jaunākais brālis Artis Gulbis, kas ir ārsts un nodarojas ar mugurkaula ķirurģiju.[31] Viņa tēvs Māris Gulbis ir vairākkārt šķīries,[32] ir bijis viesnīcas "Rīdzene" vadītājs un "Latvijas Ceļa" biedrs.[3]

Gulbis ir precējies vairākkārt. Pirmoreiz viņš apprecējās 19 gadu vecumā. Otrā laulība bijusi ar juristi Elizabeti Bruksli-Gulbi, tajā dzimuši četri bērni.[1] Šķiršanās tika iesniegta 2002. gada augustā un pabeigta 2003. gada beigās.[33] 2004. gada septembrī viņš apprecējās ar Tīnu Ostrovsku. 2006. gada februārī pārim piedzima meita Līva Roberta. Pāris izšķirās 2007. gadā.[33]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 «Māris Gulbis». Spotnet. Skatīts: 2010.10.29.
  2. «Māris Gulbis». CVK. Skatīts: 2010.10.29.
  3. 3,0 3,1 3,2 3,3 «Jaunlaiku dendijs». TvNET. 2004.02.16. Skatīts: 2010.10.29.
  4. «Saeimā ievēlēto ‘Jaunā laika’ pārstāvju biogrāfijas». Delfi. 2002.10.23. Skatīts: 2010.10.30.
  5. «Endziņu apstiprina par galveno valsts notāru». Delfi. 2003.01.29. Skatīts: 2010.10.30.
  6. «Māris Gulbis». 8. Saeima. Skatīts: 2010.10.29.
  7. «Apstiprina Repšes valdību». Delfi. 2002.10.07. Skatīts: 2010.10.29.
  8. «Iekšlietu ministrs sola plašas reformas un pārbaudes». Delfi. 2002.12.13. Skatīts: 2010.10.30.
  9. «Populārākā amatpersona – prezidente». Delfi. 2002.12.28. Skatīts: 2010.10.30.
  10. «Populārākais ministrs – Gulbis». Delfi. 2003.03.26. Skatīts: 2010.10.30.
  11. «Gulbis un Šlesers naktī tvarsta narkotirgoņus». Delfi. 2003.02.16. Skatīts: 2010.10.30.
  12. «Dziedātājam Kobzonam liedz iebraukt Latvijā». Delfi. 2003.07.05. Skatīts: 2010.10.30.
  13. «Gulbis ierosina slēgt 'Latgalīti'». Delfi. 2003.10.15. Skatīts: 2010.10.30.
  14. «Atkāpjas Repšes valdība». Delfi. 2004.02.05. Skatīts: 2010.10.30.
  15. «Rotācija parlamentā varētu notikt nākamceturtdien Saeimas plenārsēdē». Delfi. 2004.03.10. Skatīts: 2010.10.30.
  16. «Gulbis un Ostrovska pametuši ‘Jauno laiku’ (papildināts)». Delfi. 2004.10.01. Skatīts: 2010.10.30.
  17. «Pēc JL pamešanas Gulbis saņēmis vairākus sadarbības piedāvājumus». Delfi. 2004.10.04. Skatīts: 2010.10.30.
  18. «Gulbis ar domubiedriem nodibina ‘Jauno demokrātu kustību’». Delfi. 2004.11.04. Skatīts: 2010.10.30.
  19. «Gulbis un Ostrovska neatbalstīs valdību». Delfi. 2004.12.01. Skatīts: 2010.10.30.
  20. «Nodibināta partija 'Jaunie demokrāti' (papildināts)». Delfi. 2005.06.11. Skatīts: 2010.10.31.
  21. «Sociāldemokrātu savienība pievienosies ‘Jaunajiem demokrātiem’». Delfi. 2005.10.18. Skatīts: 2010.10.31.
  22. «Gulbis cer uz Lemberga pievienošanos ‘Jaunajiem demokrātiem’». Delfi. 2006.01.31. Skatīts: 2010.10.31.
  23. «ZZS un ‘Jaunie demokrāti’ neizslēdz startu Saeimas vēlēšanās ar vienotu sarakstu». Delfi. 2005.08.02. Skatīts: 2010.10.31.
  24. «Deputāte Ostrovska pievienojas ZZS». Delfi. 2006.06.16. Skatīts: 2010.10.31.
  25. ««Jaunos demokrātus» turpinās vadīt Māris Gulbis». Apollo. 2006.07.08. Skatīts: 2010.10.31.
  26. «JD tiesā apstrīd 9.Saeimas vēlēšanu rezultātus (papildināts)». Delfi. 2006.10.27. Skatīts: 2010.10.31.
  27. «'Jaunie Demokrāti' sāks sarunas par partiju apvienības veidošanu». Delfi. 2007.06.10. Skatīts: 2010.10.31.
  28. «'Jaunie demokrāti' vēlas apvienoties ar TB/LNNK». Delfi. 2007.06.11. Skatīts: 2010.10.31.
  29. «Par partijas 'Jaunie demokrāti' valdes priekšsēdētāju ievēl Edgaru Jansonu». Delfi. 2008.04.05. Skatīts: 2010.10.31.
  30. «Bijušais iekšlietu ministrs Gulbis pieteicies KNAB priekšnieka konkursam». irlv.lv. 2016.09.13. Skatīts: 2016.09.13..
  31. «Artis Gulbis». Ortopēdijas, sporta traumatoloģijas un mugurkaula ķirurģijas klīnika. Skatīts: 2010.10.29.
  32. «Sabiedrībā zināmi cilvēki slēdz laulības līgumus». Apollo. 2006.01.18. Skatīts: 2010.10.29.
  33. 33,0 33,1 «Māri Gulbi atstājusi sieva». Apollo. 2007.07.11. Skatīts: 2010.10.29.


Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Rihards Zolotovs
LR Uzņēmumu reģistra galvenais valsts notārs
1996. gads — 2002. gada 26. novembris
Pēctecis:
Jānis Endziņš
Priekštecis:
Mareks Segliņš
Latvijas iekšlietu ministrs
2002. gada 7. novembris2004. gada 9. marts
Pēctecis:
Ēriks Jēkabsons
Priekštecis:
partija dibināta
"Jauno demokrātu" valdes priekšsēdētājs
2005. gada 11. jūnijs2008. gada 5. aprīlis
Pēctecis:
Edgars Jansons