Ingrīda Labucka

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Ingrīda Labucka
Latvijas tieslietu ministre
Amatā
2000. gada 5. maijs — 2002. gada 7. novembris
Priekštecis Valdis Birkavs
Pēctecis Aivars Aksenoks
Amatā
1998. gada 26. novembris — 1999. gada 16. jūlijs
Priekštecis Dzintars Rasnačs
Pēctecis Valdis Birkavs

Dzimšanas dati 1963. gada 4. septembrī (54 gadi)
Valsts karogs: Padomju Savienība Rīga, Latvijas PSR, PSRS
Tautība Latviete
Politiskā partija Latvijas Pirmā partija
Tēvs Aloizs Blonskis
Profesija Juriste
Augstskola Latvijas Universitāte

Ingrīda Labucka (dzimusi 1963. gada 4. septembrī Rīgā)[1] ir latviešu juriste, valsts un sabiedriska darbiniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņas tēvs Aloizs Blonskis bija policijas ģenerālis, valsts darbinieks.

1986. gadā absolvējusi Latvijas Universitātes Juridisko fakultāti, vēl mācījusies Zviedrijā (1991) un Ungārijā (1992).[1] 1986. gadā uzsākusi darba gaitas kā izmeklētāja Rīgas pilsētas Kirova rajona Iekšlietu daļā, amatā bijusi līdz 1989. gadam.[1] Vēlāk līdz 1994. gadam strādājusi Rīgas Latgales priekšpilsētas tiesā par tiesnesi.[1] Labucka bijusi advokāte advokātu birojā "Mevecka, Ramiņa un Arājs".[1]

1998. gada 26. novembrī kļuvusi par tieslietu ministri Viļa Krištopana Ministru kabinetā (amatā bijusi līdz 1999. gada 16. jūlijam). Atkārtoti tieslietu ministres amatā Labucka bijusi no 2000. gada 5. maija līdz 2002. gada 7. novembrim Andra Bērziņa Ministru kabinetā. Laikā no 2001. līdz 2004. gadam bijusi Hāgas Starptautiskās šķīrējtiesas locekle.[2] 2002. gadā kandidējusi uz vietu 8. Saeimā no Latvijas Pirmās partijas saraksta. Netika ievēlēta, taču ieguvusi deputātes mandātu uz laiku, kamēr Ainars Baštiks pildīja Īpašu uzdevumu ministra bērnu un ģimenes lietās pienākumus (2002. gada 14. novembris — 2004. gada 5. februāris).[3] 2004. gada 12. maijā Labucka kļuva par Eiropas Savienības Tiesas Vispārējās tiesas tiesnesi.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 1,4 Latvijas enciklopēdija. 3. sējums. Rīga : Valērija Belokoņa izdevniecība. 2005. 627. lpp. ISBN 9984-9482-3-4.
  2. «Ziņas par locekļiem». Europa.eu. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.
  3. «Ingrīda Labucka». Saeima.lv. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.
  4. «Eiropas Savienības Tiesa». Es.gov.lv. Skatīts: 2013. gada 3. februārī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis:
Dzintars Rasnačs
Valdis Birkavs
Latvijas tieslietu ministre
1998. gada 26. novembris1999. gada 16. jūlijs
2000. gada 5. maijs2002. gada 7. novembris
Pēctecis:
Valdis Birkavs
Aivars Aksenoks