Andrejs Vilks
| Andrejs Vilks | |
|---|---|
 Andrejs Vilks 2022. gadā | |
| 14. Saeimas deputāts | |
|
Amatā 2022. gada 1. novembris — 2025. gada 10. oktobris | |
| Prezidents | |
| Premjerministrs | |
|
| |
| Dzimšanas dati | 1954. gada 30. augustā |
| Dzīvo |
 Jēkabpils novads |
| Tautība | latvietis |
| Politiskā partija | Latvijas Sociāldemokrātiskā Strādnieku partija |
| Profesija | kriminologs, politiķis |
Andrejs Vilks (dzimis 1954. gada 30. augustā) ir Latvijas kriminologs, pasniedzējs un politiķis, pārstāv LSDSP. Juridisko zinātņu doktors, Latvijas Universitātes docents, Rīgas Stradiņa Universitātes Senāta priekšsēdētājs. Vairākas reizes bijis ievēlēts Rīgas domē. Bijis 14. Saeimas deputāts, ievēlēts no Zaļo un Zemnieku savienības, kurā iekļāvās LSDSP.
Biogrāfija
[labot | labot pirmkodu]1976. gadā A. Vilks absolvēja PSRS Iekšlietu ministrijas Omskas augstāko milicijas skolu. 1981. gadā beidzis PSRS Iekšlietu ministrijas zinātniski pētnieciskā institūta adjunktūru. No 1984. līdz 1989. gadam viņš bija PSRS Iekšlietu ministrijas zinātniski pētnieciskā institūta vecākais zinātniskais līdzstrādnieks, bet no 1989. līdz 1991. gadam — PSRS Iekšlietu ministrijas zinātniski pētnieciskā institūta Baltijas Kriminoloģisko pētījumu daļas vadītājs.
Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas no 1991. līdz 1993. gadam A. Viks bija Latvijas Republikas Drošības dienesta sociālpolitisko pētījumu biroja vadītājs. 1993.. gadā kļuva par Kriminoloģisko pētījumu centra direktoru, amatu ieņemot līdz 2003. gadam.[1]
Kopš 2009. gada A. Vilks bija Rīgas Stradiņa Universitātes Juridiskās fakultātes dekāns.
Pašlaik — RSU profesors un RSU Promocijas Juridiskās zinātnes padomes priekšsēdētājs. Pieci A. Vilka vadītie promocijas darbi ir tikuši aizstāvēti (Jeļena Alfejeva, Anatolijs Kriviņš, Aldona Kipāne, Valdis Voins, Ainars Feldmanis).[2]
Ārvalstu organizācijas "Eiropas pilsētas pret narkotikām" (ECAD) Latvijas biroja vadītājs un Latvijas kriminologu biedrības valdes priekšsēdētājs.[1]
Politiskā darbība
[labot | labot pirmkodu]2001. gada pašvaldību vēlēšanās A. Vilks tika ievēlēts Rīgas domē no LSDSP saraksta, līdz 2005. gadam bijis pašvaldības Drošības un kārtības jautājumu komitejas priekšsēdētājs. 2005. gada pašvaldību vēlēšanās ievēlēts atkārtoti. Kopš 2007. gada bija LSDSP frakcijas Rīgas domē un partijas Rīgas organizācijas priekšsēdētājs.
A. Vilks kandidēja arī Rīgas domes vēlēšanās 2009. gadā un 2013. gadā, taču LSDSP saraksts tajās nepārvarēja ievēlēšanai nepieciešamo barjeru.
2022. gadā ievēlēts 14. Saeimā no Zaļo un Zemnieku savienības, kurā iekļāvās LSDSP. Kandidēja 2025. gada Rīgas domes vēlēšanās no partijas "Gods kalpot Rīgai!" un Zaļo Zemnieku savienības kopējā saraksta, kurā iesaistījās arī LSDSP pārstāvji, taču saraksts nesaņēma ievēlēlēšanai pietiekošu balsu skaitu. 2025. gada oktobrī A. Vilks nolika Saeimas deputāta mandātu, jo ilgstoši slimoja, kas arī neļāva nodrošināt valdošajai koalīcijai vairākumu Saeimā.[3]
Darbi
[labot | labot pirmkodu]- Zepa B., Zobena A. (Zin. red.) Cilvēks un dzīve socioloģijas skatījumā — Rīga: RANTI, 1996 (līdzautors)
- Vilks A., Ķipēna K. Korupcija — Rīga: Lietišķās informācijas dienests, 2000. — 166 lpp. ISBN10: 998494610X, ISBN 9789984946108
- Ceplis D., Vilks A. Bērns un kriminalitāte — Rīga: RaKa, 2001. — 363 lpp. ISBN10: 9984153746, ISBN 9789984153742
- "Kriminoloģija" — Rīga: NORDIK, 1998., 2005. ISBN 9984-751-58-9 (redaktors)
- "Deviantoloģija" — Rīga: TNA, 2001. ISBN10: 9984671119, ISBN 9789984671116
- Vilks A. Krimināltiesiskā politika — Rīga: Drukātava, 2013. — 265 lpp. ISBN10: 9984853837, ISBN 9789984853833
Atsauces
[labot | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot | labot pirmkodu]
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
| ||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||||
|