Burkinafaso

Burkina Faso
Karogs	Ģerbonis
	Devīze: "Unité–Progrès–Justice" (franciski); "Vienotība - progress - taisnība"
	Himna: Une Seule Nuit;
	Location of Burkinafaso
Galvaspilsēta; (un lielākā pilsēta)	Vagadugu; 200) 12°20′N 1°40′W / 12.333°N 1.667°W
Valsts valodas	Franču valoda
Valdība	Pusprezidentāla republika
Likumdevējs	Nacionālā Asambleja
Neatkarība
Platība
Iedzīvotāji
IKP (PPP)	2020. gada aprēķins
IKP (nominālais)	2020. gada aprēķins
Džini koef. (2020)	38,9
TAI (2019)	▬ 0,452 (182.)
Valūta	Rietumāfrikas franks (XOF)
Laika josla	(UTC+0)
Interneta domēns	.bf
Tālsarunu kods	+226

Burkinafaso (franču: Burkina Faso) ir valsts Rietumāfrikā. Tai nav pieejas jūrai, robežojas ar Mali ziemeļos, ar Nigēru austrumos, ar Beninu dienvidaustrumos, ar Ganu un Togo dienvidos, kā arī ar Kotdivuāru dienvidrietumos. Burkinafaso kopējā platība ir 274 200 km², valsts atrodas tropu joslā. Valsts teritorija ir lielākoties līdzena, atrodas uz 200 līdz 500 metrus augsta līdzenuma. Valsts dienvidrietumos teritorijas augstums palielinās līdz 700 metriem virs jūras līmeņa. Burkinafaso ar 17,32 miljoniem iedzīvotāju ir 21. lielākā valsts Āfrikā un 61. lielākā valsts pasaulē pēc iedzīvotāju skaita.

Burkinafaso ir pusprezidentāla republika, kas sastāv no trīspadsmit reģioniem un četrdesmit piecām provincēm. Galvaspilsēta un lielākā pilsēta ir Vagadugu. Burkinafaso ekonomika ir vāji attīstīta. Tā ir viena no visnabadzīgākajām valstīm pasaulē. Valstī ir liela ekonomiskā emigrācija uz apkārtējām valstīm. Burkinafaso ir Āfrikas Savienības, Frankofonijas un ANO dalībvalsts.

Vēsture

Līdz 19. gadsimta beigām mūsdienu Burkinafaso teritorijā pastāvēja mosu karaļvalstis. Mosi mūsdienu Burkinafaso teritorijā apmetās 11. gadsimtā, ienākot no Centrālās Āfrikas vai Austrumāfrikas. Viņi bija labi karotāji un aizstāvēja savu kultūru pret musulmaņiem. 1896. gadā Francija pieteica savas tiesības uz teritoriju un 1904. gadā iekļāva to Franču Rietumāfrikā. 1919. gadā Franču Rietumāfrikas sastāvā tika izveidota Franču Augšvolta. 1956. gada 23. jūlijā tika pieņemts likums, kas franču kolonijām deva lielākas pašnoteikšanās tiesības. 1959. gada 11. decembrī Augšvolta kļuva par autonomu republiku Franču sadraudzībā. 1960. gada 5. augustā Augšvolta ieguva pilnīgu neatkarību no Francijas.

Valsts pirmais prezidents bija Moriss Jameogo (Maurice Yameogo), kurš drīz pēc nākšanas pie varas ieviesa vienpartijas sistēmu. 1966. gadā pēc studentu, arodbiedrību un valsts ierēdņu streikiem, armija veica valsts apvērsumu.

Pulkvežleitinanta Abukara Sangule Lamizanas (Aboukar Sangoule Lamizana) vadībā armija pie varas bija četrus gadus. 1970. gadā tika pieņemta jauna konstitūcija, kas noteica četru gadu ilgu pārejas periodu uz demokrātiju. Jauna konstitūcija tika pieņemta 1977. gadā, un 1978. gadā Lamizana atkal tika ievēlēts par prezidentu.

1980. gada 25. novembrī pulkvedis Saje Zerbo (Saye Zerbo) gāza Lamizanu un nodibināja Militāro Komiteju Nacionālā Progresa Atjaunošanai. Zerbo tika gāzts divus gadus vēlāk, kad majora Žanbaptista Uedraogo vadībā tika izveidota Nacionālā Glābšanas Padome. Pie varas esošās padomes dalībnieku vidū veidojās konflikts. No vienas puses bija mērenie spēki, no otras radikāļi kapteiņa Tomā Sankaras vadībā. Sankara tika iecelts par premjerministru 1983. gada janvārī, taču nesaskaņas turpinājās, un Sankara tika atcelts no amata un arestēts. Kapteinis Blēzs Kompaore 1983. gada 4. augustā veica valsts apvērsumu ar mērķi atbrīvot Sankaru.

Pēc šī apvērsuma Sankara kļuva par Nacionālās Revolucionārās Padomes prezidentu. Padomes biedri bija marksisti, kuri "mobilizēja masas" un izveidoja Revolūcijas aizsardzības komitejas. 1984. gada 4. augustā valsts nosaukums tika mainīts uz Burkinafaso — burtiski tulkojot, "zeme, kurā dzīvo godājami cilvēki". Sankara ar savu harizmu centās panākt straujāku valsts attīstību, taču taupības režīms nebija populārs, un revolūcijas mērķu īstenošanā parādījās aizvien vairāk problēmu.

1987. gada 15. oktobrī Sankaru nogalināja, un pie varas nāca kapteinis Blēzs Kompaore, kurš kopā ar majoru Žanbaptistu Boukarī Lengani (Jean-Baptiste Boukary Lengani) izveidoja Tautas fronti, kura pasludināja, ka cīnīsies par revolūcijas mērķu īstenošanu un izlabos Sankaras pārspīlējumus. 1989. gada jūnijā tika legalizētas dažas opozīcijas organizācijas, kas izraisīja marksistu neapmierinātību. 1989. gada septembrī Kompaore apsūdzēja Lengani un vairākus citus savus biedrus apvērsuma plānošanā un tajā pašā dienā tie tika sodīti ar nāvi.

1990. gadā Tautas fronte sasauca savu pirmo kongresu un uzsāka darbu pie jaunas konstitūcijas izstrādāšanas, kas tika pieņemta 1991. gadā. 1992. gadā Kompaore tika ievēlēts par prezidentu vēlēšanās, kuras opozīcijas partijas boikotēja. 1995. gadā notika pirmās vairākpartiju reģionālās vēlēšanas kopš neatkarības iegūšanas, Kompaores vadītā Tautas fronte ieguva 1100 no 1700 vēlētājiem amatiem. 1997. gada parlamenta vēlēšanās Kompaores vadītā partija ieguva 101 no 111 vietām.

Kampaori gāza no amata tautas protestos 2014. gada oktobrī. 2015. gada septembrī prezidenta gvardes pārstāvji ģenerāļa Djenderes vadībā veica valsts apvērsuma mēģinājumu.^[4] 2021. gada nogalē Burkinafaso ieradās Krievijas Vāgnera grupas kaujinieki un palīdzēja izspiest no valsts Francijas miera uzturēšanas spēkus.^[5]

Ģeogrāfija

Burkinafaso atrodas Āfrikas rietumos bez pieejas pie jūras. Burkinafaso kopējā platība ir 274 200 km², kura sastāv no 273 800 km² jeb 99,85% ir sauszeme un 400 km² jeb 0,15% ir ar ūdeni klātas virsmas. Tā pēc platības ir divdesmit devītā lielākā valsts Āfrikā un septiņdesmit ceturtā lielākā valsts pasaulē pēc platības. Augstākais punkts ir Tenakuru kalns, kas atrodas valsts dienvidrietumos 749 metrus virs jūras līmeņa.

Relatīvi līdzena valsts. Tās lielākā daļa ir viļņots līdzenums, kas ir no 200 līdz 500 metrus augsts. Tikai valsts dienvidrietumos smilšakmens plato paceļas virs 700 metriem. Kā liecina valsts vecais nosaukums Augšvolta, valsts lielākā daļa atrodas Voltas upes baseinā. Tomēr 27% no valsts teritorijas austrumos atrodas Nigēras baseinā. Ūdens trūkums ir liela problēma, sevišķi valsts ziemeļu daļā.

Burkinafaso lielākās upes ir Melnā Volta jeb Muhuna, Baltā Volta jeb Nakambe, Sarkanā Volta jeb Nazinona. Kopumā valstī valda divi gadalaiki, sausuma un lietus sezona. Lietus sezona ilgst no maija līdz septembrim, bet nokrišņu daudzums ir 600-900 mm. Jo tālāk uz ziemeļiem, jo lietus sezona ilgst īsāku laiku.

Valsts teritorija lielākoties sastāv no sarkanās un sarkanbrūnās augsnes. Lielākā daļa valsts atrodas savannas zonā. Tipiskākie savannas dzīvnieki ir lauvas, leopardi, ziloņi, antilopes. Valsts dienvidos ir izplatītas cecemušas.

Iedzīvotāji

Aptuveni 40% no Burkinafaso iedzīvotājiem ir mosi. Pēc 2006. gada tautas skaitīšanas datiem 60,5% iedzīvotāju bija musulmaņi, bet 23,2% kristieši (19% katoļi un 4,2% protestanti).

Atsauces

↑ «Archived copy" (PDF). Archived from the original (PDF) on 2016-12-21. Retrieved 2016-02-18.CS1 maint: archived copy as title». 2021. gada 16. novembris.
↑ «Report for Selected Countries and Subjects».
↑ CFA Franc BCEAO. Codes: XOF / 952 ISO 4217 valūta names and code elements^{[novecojusi saite]}. ISO. Retrieved 8 May 2009.
↑ Burkinafaso puča līderis atzīst, ka ir kļūdījies; civilais prezidents atjaunots amatā — delfi.lv 2015. gada 24. septembris
↑ Eksperti: Putina režīms drīzumā varētu pārņemt «Vagner» funkcijas un biznesu Āfrikā lsm.lv 2023. gada 10. septembrī

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Burkinafaso.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Pareizticīgo enciklopēdijas raksts (krieviski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)

[The_World_Factbook-1] «Archived copy" (PDF). Archived from the original (PDF) on 2016-12-21. Retrieved 2016-02-18.CS1 maint: archived copy as title». 2021. gada 16. novembris.

[imf.org-2] «Report for Selected Countries and Subjects».

[3] CFA Franc BCEAO. Codes: XOF / 952 ISO 4217 valūta names and code elements^{[novecojusi saite]}. ISO. Retrieved 8 May 2009.

[4] Burkinafaso puča līderis atzīst, ka ir kļūdījies; civilais prezidents atjaunots amatā — delfi.lv 2015. gada 24. septembris

[5] Eksperti: Putina režīms drīzumā varētu pārņemt «Vagner» funkcijas un biznesu Āfrikā lsm.lv 2023. gada 10. septembrī

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]