Džemma Skulme

**Džemma Skulme**
Džemma Skulme
	Dž. Skulme 2008. gadā «Rīgas mākslas telpā»
Dzimusi	1925. gada 20. septembrī; Rīga, Latvija
Mirusi	2019. gada 9. novembrī (94 gadu vecumā)
Tautība	latviete
Nozares	glezniecība
Mācījusies	Latvijas Mākslas akadēmijā ; Repina mākslas institūtā
Mākslas virziens	modernisms
Apbalvojumi	Triju Zvaigžņu ordenis (1995); Latvijas PSR Tautas mākslinieks (1976), PSRS Valsts prēmija (1984), Ministru kabineta balva (2009)

Džemma Lija Skulme (dzimusi 1925. gada 20. septembrī Rīgā, mirusi 2019. gada 9. novembrī) bija latviešu gleznotāja, politiķe, sabiedriskā aktīviste. Viena no nozīmīgākajām un aktīvākajām padomju laika Latvijas kultūras dzīves veidotājām. Māksliniece veicinājusi Trešās atmodas kustību.^[1] Džemmai Skulmei ir nepārvērtējama loma 20. gadsimta otrās puses Latvijas mākslas attīstībā un sabiedriskajā dzīvē.^[2]

2019. gadā Džemma Skulme saņēma Purvīša balvu par mūža ieguldījumu.^[3]

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džemma Skulme dzimusi Rīgā 1925. gada 20. septembrī gleznotāja Oto Skulmes un tēlnieces Martas Skulmes ģimenē. Glezniecību apguvusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības nodaļā (beigusi 1949) un Repina mākslas institūtā (beigusi 1955). Strādājusi par dekoratoru palīgu Dailes un Valsts Leļļu teātrī. Ir Mākslinieku savienības biedre no 1956. gada, bijusi tās valdes priekšsēdētāja vietas izpildītāja (1977—1982) un priekšsēdētāja (1982—1992). 1976. gadā atzīta par Latvijas PSR Tautas mākslinieci. No 1993. gada ir Jaunrades fonda prezidente.^[4] Latvijas Zinātņu akadēmija māksliniecei piešķīrusi Goda locekles nosaukumu (1992), ir Latvijas Mākslas akadēmijas Goda doktore (1998).^[5] Latvijas Mākslas Augstskolu asociācija, novērtējot gleznotājas darbu, piešķīrusi Dr. honoris causa grādu par izcilu ieguldījumu Latvijas kultūrā.^[6] Džemma Skulme saņēmusi "Autortiesību bezgalības balvu 2017" par personālizstādes "Krāsas garša" darbu demonstrēšanu televīzijā; par gleznu "Skice Ojāra Ābola portretam", "Mēs", "Studija ar Ojāru Ābolu", "Pie galda", "Divi", "Sēdošā", "Rīts", "Kārtis", "Atgriešanās" un "Antīks motīvs" reproducēšanu izstāžu katalogā "Džemma Skulme. Ojārs Ābols. Klīga. Klātbūtne"; par gleznu "Tautumeita" un "Abstrakta kompozīcija" tālākpārdošanu izsolēs; par darbu publiskošanu internetā un retranslēšanu Francijā un Vācijā.^[7]

Džemma Skulme bijusi precējusies ar aktieri Artūru Dimiteru (1947—1953) un gleznotāju Ojāru Ābolu (no 1953),^[8] ir divi bērni — dēls plakātists Juris Dimiters (1947; mazdēls Arturs Dimiters) un meita gleznotāja Marta Skulme (1962; mazdēls Jānis Skulme).

Pēc gūžas operācijas māksliniece pārvietojās ar grūtībām. 2019. gada 8. jūlijā sekoja kritiens un gūžas locītavas lūzums. Vēlreiz Dž. Skulme slimnīcā nonāca 21. augustā, kad savās mājās, zaudējot līdzsvaru, krita un guva traumu, un piedzīvoja jau otro operāciju ar mazliet vairāk nekā mēneša starpību.^[9]

Mirusi 2019. gada 9. novembrī.

Politiskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džemma Skulme bijusi sabiedriski aktīva jau padomju laikā, bijusi arī LPSR Augstākās Padomes deputāte.

Nozīmīga ir Džemmas Skulmes darbība Atmodas laikā. 1988. gadā viņa bija Latvijas Tautas frontes veidotāju skaitā un 1989. gadā kā LTF pārstāve ievēlēta PSRS Tautas deputātu kongresā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas politikā nav darbojusies, tomēr 1998. gadā Džemma Skulme bija Andra Šķēles veidotās Tautas partijas dibināšanas manifesta parakstītāju skaitā.^[10]

Mākslinieciskā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Džemma Skulme, alegoriski attēlojot pagātni un tagadni, runā par savas un visas tautas likteni, izcelsmi un pēctecību. Mākslinieces darbus raksturo monumentalitāte un vērienīgums formā un saturā.^[2] Darbojas monumentālajā glezniecībā, grāmatu un plakātu mākslā, ir rakstu un apceru autore. Darbi veidoti lielākoties eļļas, akrila un akvareļa tehnikās. Mākslinieces radīto darbu tēli — mātes, pūrs, tautasdziesmas, kariatīdes, strēlnieki tiek tuvināti simbolam ar filozofisku vispārinājumu.^[5]

Izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Izstādēs piedalījās kopš 1949. gada. Ir bijušas daudzas personālās, grupu un dzimtas izstādes.

Personālizstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Māksliniece sarīkojusi personālizstādes Rīgā (1968, 1985, 1992, 1994, 1995); Šveicē un Milānā (1971); Viļņā (1976); Kalē (Francija, kopā ar O. Ābolu); Fredrikstādē (Norvēģija, 1994, 1995); Cēsīs (1996); Kijevā (1997),^[4] arī galerijās Vācijā, Austrijā, Kanādā un ASV.^[11]

Skulmju dzimtas izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tikušas organizētas dzimtas izstādes Rietumberlīnē (1981); Pitsburgā (ASV, 1986); Bergamo (Itālija, 1987) un Rīgā (1998—1999).

Grupu izstādes[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Regulāri piedalījusies grupu izstādēs Latvijā, Itālijā, Zviedrijā, Vācijā (Starptautiskais mākslas gadatirgus, 1991), ASV (Starptautiska mākslas izstāde Art Expo Čikāgā, 1984).^[11] Grupu izstādes norisinājušās arī Ņujorkā (1989), Minhenē, Bonnā, Pitsburgā (1993).^[4]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mākslinieces darbi atrodas Latvijas Valsts Mākslas muzeja, Zimmerly Mākslas muzeja (ASV), Tretjakova galerijas (Krievija) kolekcijā. Viņas darbi atrodas arī personu privātkolekcijās, kuru vidū ir minami Krievijas prezidents un Dānijas karaliene.^[11]