Ej, bāliņi, lūkoties

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
„Ej, bāliņi, lūkoties” sākuma notis.

Ej, bāliņi, lūkoties ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājumā „Dziesmu rota”.

Plašās, lokanās melodijas dēļ vīru kori šo precību dziesmu ātri iemīļoja, aizskandinot līdz pat mūsdienām.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Cimzes harmonizēto dziesmu „Ej, bāliņi, lūkoties” dziesmu svētkos vīru kori dziedāja Ceturto Vispārējo latviešu Dziesmu un Mūzikas svētku laicīgo dziesmu koncertā.

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ej, bāliņi, lūkotiesi,
Ko dar' tava malējiņ'!
Vaļā logi, vaļā durvis,
Nerūc vaira dzirnaviņ's.

Iet bāliņis lūkotiesi,
Nāk asaras slaucīdams.
Velc, bāliņi, melnus svārkus

Seglo savu kumeliņ'!

Jāju dienu, jāju nakti,
Sav' māsiņu meklēdams.
Uzjāj' vienu lielu ciemu,
Saskandinu iemauktiņ's.

Iznāk trīs(i) tēva dēli
Dzelteniemi matiņiem.
Divi mani pašu veda,

Trešais veda kumeliņ'.

Liek man ēsti, liek man dzerti,
Liek apkārti lūkoties.
Ne es ēdu, ne es dzēru,
Apkārt vieni skatījos.

Ieraudzīju sav' māsiņu
Viņa galda galiņā:
Baltu autu galviņāi,

Alus kannu rociņāi.

Ēd, bāliņi, dzer, bāliņi,
Es tev līdzi vairs neieš';
Patīkama šī zemīte,

Pa prātami arājiņš.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864—1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 186. lpp.
  2. www.dailytangents.com[novecojusi saite]