Mūsu Tēvs debesīs (kora dziesma)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par Emiļa Melngaiļa dziesmu. Par citām jēdziena Mūsu Tēvs debesīs nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.

«Mūsu Tēvs debesīs» ir 1921. gadā Emiļa Melngaiļa sacerēta garīga kora dziesma ar Tēvreizes vārdiem. Pirmo reizi to atskaņoja Sestajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1926. gadā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

I Vispārīgajos latviešu dziedāšanas svētkos tika atskaņots vācu komponista Rinka, II Dziesmu svētkos Baumaņu Kārļa, III Dziesmu svētkos Oskara Šepska, V Dziesmu svētkos Andreja Jurjāna tā paša temata darbs, tā ka Emilis Melngailis bija piektais "Mūsu Tēva" latviešu dziesmusvētku izpildījuma autors, kam vēlāk sekoja vēl Lūcija Garūta.

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Jēkabs Graubiņš rakstīja, ka atzīstama dziesmu "Mūsu Tēvs debesīs", tāpat kā "Daba un dvēsele" plaši iecerētā un izvestā kompozīcija, drošie, efektīvie balsu gājieni un vispār ērtā dziedamība, bet svaigs, nemākslots dabīgums, kā viņa agrākajās dziesmās ("Senatne", "Rekviēms"), te tādā mērā vairs nav atrodams.

Valentīns Bērzkalns rakstīja, ka taisni īpatnējā svaiguma dēļ Melngaiļa "Mūsu Tēvs" joprojām paliek viens no interesantākiem latviešu kordarbiem. Cits jautājums, kā pieejam tā muzikālajai koncepcijai vispār. Tā ir it kā simfoniska glezna, kur ik vārds un frāze noteic muzikālo izteiksmi, kā tas ir orķestrī, kad sižets izšķir arī formu un instrumentāciju. Un Melngaiļa darbu var dziedāt tikai latviešu, bet ne kādā citā valodā; mēs redzam, ka pat no tradicionālā teksta mūzikas autors vietumis atkāpies, kur tas bijis nepieciešams viņa mākslinieciskajiem nolūkiem. Šādi darbi prasa vai nu pilnīgu atzīšanu vai noliegšanu, un gados, kas jau aiztecējuši kopš Melngaiļa "Mūsu Tēva" dzimšanas, esam izšķīrušies par pirmo ceļu — jo autors mūs pārpilnām pārliecinājis. Sekundas, iestrādātas "Mūsu Tēvā" kā toņkārtas V un VI pakāpes ērģeļpunkts vidus balsis, nav lietotas kā harmonisks pašmērķis, bet drīzāk kā orķestrāls palīglīdzeklis, kas piešķir parastajam četrbalsīgajam salikumam jaunu nokrāsu.[1]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 323-324 lpp.