Kur gāji, puisīti

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Kur gāji, puisīti ir latviešu tautasdziesma Jurjānu Andreja apdarē, kas pirmo reizi atskaņota Septītajos latvju vispārējos dziesmu svētkos 1931. gadā.

Tautasdziesmas harmonizējums sacerēts 1914. gadā. Tāpat kā 1895. gada Jelgavas dziesmusvētkos atskaņotajā "Aiz upītes es uzaugu" tajā pārmaiņus izmantotas divas tonāli dažādas melodijas. Kā šo tonālo kontrastu, tā skanīgā, vienkāršā harmonizējuma dēļ šī dziesma kļuva par vienu no iemīļotākajiem Jurjāna tautas dziesmu apstrādājumiem. VII dziesmu svētku programmā tai turklāt bija zīmīga vieta kā priekštecei meklējumiem, ar kādiem tautasdziesmā šais svētkos nāca klajā daži jaunākie komponisti.[1]

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kur gāji, puisīti, kur staigāji,
Kur šādu naksniņu pārgulēj’.

Augstāi kalnāi, jaunāi klētī,

Tur šādu naksniņu pārgulēj’.

Vai ņemsi atraitni, vai mīlēsi,
Vai dosi maizīti atraitnes bērniem?

Neņemšu atraitni, nemīlēšu,

Nedošu maizītes atraitnes bērniem.

Vai ņemsi meitiņu, vai mīlēsi,
Vai meitas vainagu paglabāsi?

Ņemš’ jaunu meitiņu, to mīlēšu,

Meitiņas vainagu paglabāšu.[2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 386 lpp.
  2. www.dziesmas.lv