Līgojat, līksmojat

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Līgojat, līksmojat, pareizāk, Līgojiet, līksmojiet! ir 1894. gadā sacerēta Jurjānu Andreja kantāte ar Jēkaba Janševska vārdiem, kas pirmo reizi atskaņota un godalgota kā labākais Ceturtajos Vispārīgajos latviešu Dziesmu un Mūzikas svētkos Jelgavā 1895. gadā. Dziesma rakstīta jauktajam un vīru korim, solistu kvartetam, simfoniskajam orķestrim rondo formā ar līgodziesmām tuvu pamatmelodiju.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1882. gadā Jurjāns pēc Pēterburgas konservatorijas beigšanas devās strādāt par mūzikas pedagogu, diriģentu un ērģelnieku Harkovas mūzikas skolā. 1894. gadā Jelgavas Latviešu biedrības dziesmusvētku rīcības komiteja izsludināja konkursu uz godalgu labākam tekstam Jelgavas dziesmusvētku maršam. Godalgas izpelnījās: pirmo J. Goba, otro - J. Janševskis. Bet, tā kā pirmais teksts izrādījās mūzikai nepiemērots, tad mūzikā tika likts Janševska teksts: "Līgojat, līksmojat, latviešu dēli!", ko izdarīja Jurjānu Andrejs.[2] IV dziesmu svētku īsā sagatavošanas laika dēļ gan tā neizskanēja gluži tā, kā gaidīja, taču tā vismaz pavēra jaunus apvāršņus un radināja korus grūtākiem uzdevumiem, kas lieti noderēja nākotnē.

Laika straumē problemātisks kļuva vienīgi šās "Kurzemes simtgadu gaviļu dziesmas" teksts, īpaši "diženam lielradam" (Krievijai) veltīto slavinājumu dēļ. Tādēļ brīvajā Latvijā, lai glābtu muzikāli bagāto darbu no pilnīgas apputēšanas, teksta autors J. Janševskis agrākos vārdus aizstāja ar jauniem, un tādā veidā A. Jurjāna darbs pēc turpat 40 gadiem kādā gadskārtējā 18. novembra svētku koncertā Nacionālajā operā pieredzēja jaunu pirmatskaņojumu.[3]

Kantātes raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pēc latviešu dziesmusvētku pētnieka V. Bērzkalna domām, kantāte "Līgojat, līgsmojat" muzikāli ir viens no Jurjāna vērtīgākiem kordarbiem, kas visu Jurjāna kantāšu vidū izceļas ar latvisko tematiku. Tā abu darba malējo daļu kodols ir tautasdziesmas rečitatīvam līdzīga divtakts, kam pieslejas gaišs, augšup ejošs divkāršs līgo motīvs (6/8). Izvedot šo četrtakti cauri vairākām toņkārtām un dažādam kora sastāvam, Jurjāns panācis jau turpat instrumentālu rotaļīgumu, ko vēl kāpina samērā vienkāršā, bet skanīgā orķestra partija.

Pretstatā malējo daļu straujumam, kantātes vidusdaļa sākas ar cildenu klasiskā stilā ieturētu Adagio (5/4), kas sākumā — domājams, lai aizstātu kantātēs tradicionālo solistu — veidots 6-balsīgam vokālam ansamblim, pēc kam pāriet pilnā jauktā kori. Skaists arī vidus daļas nākamais posms ar tālu bemolos iegājušām modulācijām un strefto veida imitācijām, kam seko pāreja uz pirmās daļas atkārtojumu. Vispār šai darbā Jurjāns ļoti brīvi rīkojies ar dažādu kora sastāvu, tāpat svaigas un dzīvas ir daudzās modulācijas, kas kopā ar ritmisko dažādību piešķir visai kantātei īstenu dinamiku un neļauj atslābt klausītāja interesei līdz pat pēdējai taktij.[4]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Svīta Latvju dejas, 3. daļa Nabagu deja no www.letonika.lv
  2. Vēsturiskais romāns "Rīga" III daļa, 37. nodaļa autors: Augusts Deglavs
  3. Ar jauno tekstu kantāte iespiesta arī Jurjānu Andreja "Kopotās dziesmās".
  4. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 188-189. lpp.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]