Karaļmeita — Vikipēdija

Karaļmeita ir latviešu kora dziesma jauktajam korim ar Raiņa vārdiem, ko 1903. gadā sacerēja komponists Jāzeps Vītols. Tā pieder pie vēsturiski patriotiskām jauktā kora balādēm episki dramatiskā raksturā. Dziesma sākas brāzmaini, bet pašu daiļo karaļmeitu raksturo gracioza melodija.^[1]

Tapšanas vēsture

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1897. gadā advokātu un žurnālistu Jāni Pliekšānu apcietināja par piederību organizācijai "Jaunā strāva" un pēc ilgākas izmeklēšanas 1899. gadā izsūtīja uz Slobodsku Vjatkas guberņā. Trimdā tapa viņa pirmais dzejoļu krājums, kurā bija iekļauts arī dzejolis "Karaļmeita". Dzejas krājumu ar nosaukumu "Tālas noskaņas zilā vakarā" izdeva pēc autora atgriešanās dzimtenē 1903. gadā.

Jāzeps Vītols no 1891. gada kopā ar Jurjānu Andreju piedalījās folkloras vākšanas darbā un jau bija sacerējis balādi "Beverīnas dziedonis". No 1897. līdz 1914. gadam viņš veica recenzenta pienākumus Pēterburgas vācu avīzē “St. Petersburger Zeitung”, bija Pēterburgas latviešu kora vadītājs, kā arī mūzikas kritiķis.

Dziesma vairākkārt bijusi iekļauta Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku programmā (1931, 1948, 1977, 2003).

Dziesmas vārdi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Tanī niknā dienā
Asins šļācot šķīda:
Grima zemē pils un karaļmeita...

Daiļā karaļmeita
Sēd tur dziļā pilī,
Sēd un vērpj jau seši simti gadu.

Pilī dzintarsienas,
Zaļa vara grīda,

Gliemežgriesti, sijas tēraudzilas;

Daiļai karaļmeitai
Dunošs pērkoņratiņš,

Dimantspole, zibens pavedieni;

Sēd tā zelta krēslā,
Acis drūmi kvēlo,
Sēd un vērpj ; tai melnais suns pie kājām.

Melnais suns pa laikam
Norūc, paceļ galvu,

Tālu augšā juzdams asins smaku...

Viņā niknā dienā,
Asins šaltēm šļācot,
Celsies augšā pils un karaļmeita:

Karaļmeita audīs
Jaunus gaismas audus -
Zibens meti, audi varavīksnas.

Jaunās gaismas audi,
Līdzi saules segai,

Silti apņems visus sāpju bērnus.^[2]

Atsauces

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

↑ J. Vītols "Karaļmeita", jauktajam korim ar dziesmas fragmentu.
↑ Karaļmeita no Raiņa dzejas krājuma "Tālas noskaņas zilā vakarā" (1903)

s d l Latviešu dziesmu svētku repertuāra dziesmas

Jāņa Cimzes un Dāvida Cimzes	Rīga dimd (1873) Saules meita (1873) Kas tie tādi, kas dziedāja (1873) Jāņa dziesma (1873) Maza biju, neredzēju (1873) Kur mājo (1873) Karavīri bēdājās (1873) Līgo, laiva, uz ūdeņa (1873) Nu ar Dievu, Vidzemīte (1873) Ozolīti, zemzarīti (1880) Div' dūjiņas gaisā skrēja (1880) Krauklīts sēž ozolā (1888) Saulīt tecēj' tecēdama (1888) Meitiņ' sēdēj' aiz ūdeņa (1888) Ej, bāliņi, lūkoties (1895) Kas tie tādi sijātāji (1926) Pūtin pūta melnais mednis (1926)

Baumaņu Kārļa	Tēvijas dziesma (1873) Daugavas zvejnieku dziesma (1873) Latviski lai atskan dziesmas (1880) Trimpula (Kā Daugava vaida) (1880) Mūsu Tēvs debesīs (1880) Dievs, svētī Latviju (1895)

Jurjānu Andreja	Ej, saulīte, drīz pie Dieva (1880) Svētku himna (1888) Tēvijai (1888) Līgaviņa kā rozīte (1888) Kur tu skriesi, vanadziņi (1888) Ak Jeruzaleme, modies (1895) Gods Dievam augstībā (1895) Līgojat, līksmojat (1895) Latvijā (1895) Bandinieka rudzi auga (1895) Aiz upītes es uzaugu (1895) Dievs, dod mūsu tēvu zemei (1895) Mūsu Tēvs debesīs (1910) Nevis slinkojot un pūstot (1910) Stādīju ieviņu (1910) Tautiešam roku devu (1910) Pūt, vējiņi (1910) Latvji, brāļi (1910) Rindām auga ozoliņi (1926) Kur gāji, puisīti (1931) Toli dzeivoj (1931) Precēj' mani precinīki (1931) Lūk, roze zied (1933) Uz augšu (1933)

Jāzepa Vītola	Bērzs tīrelī (1888) Lūgšana (1888) Beverīnas dziedonis (1895) Sniedziņš sniga, putināja (1895) Tu, kas mīti debesīs (1910) Dieva lūgums (1910) Kur, priedīte, tavas skujas (1910) Ceļinieks (1910) Gaismas pils (1910) Aun, meitiņa, baltas kājas (1910) Mana tēvija (1910) Trīs jaunas māsas (1926) Karogs (1926) No atzīšanas koka (1926) Gājēja dziesma naktī (1931) Karaļmeita (1931) Upe un cilvēka dzīve (1931) Saules svētki (1931) Svēti, Dievs, šo zemi dzimto (1938) Rīgā pirku sirmu zirgu (1938) Nakts (1938)

Vīgneru Ernesta	Strauja upe (1888) Pūt, vējiņi (1895) Līgo dziesmas (1926)

Emīla Dārziņa	Mēness starus stīgo (1910) Senatne (1926) Mūžam zili (1926) Sapņu tālumā (1926)

Emiļa Melngaiļa	Ai, manu kumeļu (1910) Dzērāj' puisis bēdājās (1910) Mūsu Tēvs debesīs (1926) Daba un dvēsele (1926) Bārenītes slavināšana (1926) Rožu dārzs (1926) Vīrs, kam vara (1926) Bij man vienas rozes dēļ (1926) Man māmiņa piesacīja (1926) Dievs, dod Latvju zemītei (1931) Cekulaina zīle (1931) Kungi brauca Vāczemē (1931) Tautumeita mellacīte (1931) Jāņu vakars (1931) Pyuti, pyuti (1931) Ver vārtus, Mēnesi (1931) Prom pa ceļu (1931) Pirmo dziesmu svētku piemiņai (1933) Saki jel, Saulīte (1933) Svešā zemē (1938) Lokatiesi, mežu gali (1938) Karavīra līgaviņa (1938) Tautai (1938) Senatne (1938) Tumša nakte, zaļa zāle

Alfrēda Kalniņa	Imanta (1910) Latvju himna (1926) Brīvība (1926) Dzimtenē (1926) Rāmavas ozols (1926) Līgsmošana (1926) Darbs un dziesma (1926) Dziedot dzimu (1938) Kas tie tādi spēka vīri (1938)

Jēkaba Graubiņa	Laimiņai pavaicāju (1931) Trīcēj' kalni (1931) Līksmības dziesma (1938) Kūko, zelta dzeguzīte (1938) Taisām tiltu pār Daugavu (1938)

Pētera Barisona	Dziesmas lielas (1933) Dzimtenei (1938) Dziesmai šodien liela diena (1948)