Karavīri bēdājās

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
"Karavīri bēdājās" sākuma notis.

Karavīri bēdājās ir latviešu tautasdziesma Jāņa Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872. gadā.

Pēc latviešu dziesmusvētku pētnieka Valentīna Bērzkalna domām, šī ritmiski samocītā un harmoniski neveiksmīgā ziņģe nepieder pie autora labākajām.[1]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

J. Cimzes latviešu karavīru dziesmu "Karavīri bēdājās" vienīgo reizi dziesmu svētkos dziedāja Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laicīgo dziesmu koncertā.

1994. gadā Zigmārs Liepiņš veica dziesmas apdari, ko albumā "Karavīru dziesmas" izpildīja Latvijas radio koris.

Dziesmas vārdi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Karavīri bēdājās:
Asiņaina gaisma aust.

Nebēdāi, karavīr(i),

Sidrabota saule lec.

Sniga sniegi, putināj'(a),
Stalti jāja karavīr'.

Tālu jāja, nepazin'(u),

Vai bij mani bāleliņ'?

Uz ežiņas galvu lik'(u),
Sargāj' savu tēvu zem'.

Labāk manu galvu jēm'(a),

Nekā manu tēvu zem'.

Tēvzemei grūti laik'(i),
Nāciet, dēli, palīgā.

Mīlestību tēvzemei(i)

Darbos, brāļi, rādīsim![2]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 66. lpp.
  2. www.dailytangents.com[novecojusi saite]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]