Līgo, laiva, uz ūdeņa

Līgo, laiva, uz ūdeņa ir latviešu tautasdziesma Dāvida Cimzes apdarē, kas izdota dziesmu krājuma "Dziesmu rota" otrajā burtnīcā ar nosaukumu “Lauka puķes” 1872. gadā.

Pēc dziesmusvētku pētnieka Valentīna Bērzkalna domām D. Cimzes veiktais "Līgo, laiva, uz ūdeņa" harmonizējums ir mazāk interesants par vēlākajām versijām, kam vaina meklējama meldijas tonālajā struktūrā, kas homofonam salikumam ir it kā par bālu. Toties jo veiksmīgi šo meldiju pēc kādām divi paaudzēm polifonā technikā sabalsoja Jēkabs Graubiņš, kā to skandināja kori Latvijā pēdējos gados pirms Otrā pasaules kara.^[1]

Vēsture

Skolotājs Dāvids Cimze palīdzēja savam brālim Jānim Cimzem sastādīt un izdot krājumu „Dziesmu rota”, kura divas burtnīcas iznāca neilgi pirms Dāvida Cimzes nāves.

Dziesmu "Līgo, laiva, uz ūdeņa" dziedāja apvienotais vīru koris Pirmo Vispārīgo latviešu Dziedāšanas svētku laicīgo dziesmu koncertā.

Dziesmas vārdi

Līgo, laiva, uz ūdeņa,
Uz arāja meitiņām.

Arājami daiļas meitas,
Zēģelīšu audējiņ's.

Viena vērpa, otra auda,
Trešā zīdu šķetināj'.

Dod, māmiņa, to meitiņu,

Kas to zīdu šķetināj'!

Ja nedosi to meitiņu,
Es nomiršu žēlabās.

Kur jūs mani glabāsiti,
Žēlabās nomirušu?

Rociet mani rožu dārzā
Zem rozīšu saknītēm!

Tur uzauga kupla liepa

Deviņiemi žuburiem.

Ik svētdienas meitas nāca
Vainadziņu darināt.

Novijušas vainadziņu,
Aiziet Māŗas baznīcā.

Māŗa prasa raudādama,
Kur, meitiņas, to ņēmāt?

Tā ir puiša dvēselīte,

Žēlabās nomiruša!^[2]

Atsauces

↑ Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 67. lpp.
↑ www.dailytangents.com^{[novecojusi saite]}

Ārējās saites

[1] Valentīns Bērzkalns (1965), Latviešu dziesmu svētku vēsture: 1864–1940, Bruklina: Grāmatu draugs, 67. lpp.

[2] www.dailytangents.com^{[novecojusi saite]}

[1]

[2]