Pāriet uz saturu

Jērcēnu pagasts

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Jērcēnu ciems)
Jērcēnu pagasts
Novads: Valmieras novads
Centrs: Jērcēni
Kopējā platība:[1] 149,1 km2
 • Sauszeme: 134,8 km2
 • Ūdens: 14,4 km2
Iedzīvotāji (2024):[2] 310
Blīvums (2024): 2,3 iedz./km2
Izveidots: 1894. gadā
Vēsturiskie nosaukumi
vācu: Wohlfahrtslinde
krievu: Ерценская
Jērcēnu pagasts Vikikrātuvē

Jērcēnu pagasts ir viena no Valmieras novada administratīvajām teritorijām, Gaujas labajā krastā. Robežojas ar sava novada Strenču un Sedas pilsētām un Plāņu pagastu, Trikātas pagastu, Valmieras, Rencēnu un Ēveles pagastiem, ka ari Valkas novada Ērģemes un Valkas pagastiem.

Nozīmīga Jērcēnu pagasta teritorijas daļa atrodas Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā.

Jērcēnu pagasts izvietots Ziemeļvidzemes zemienes centrālajā daļā. Pagasta teritorijas lielāko daļu aizņem Burtnieku drumlinu lauka austrumu nomale. Drumlinu izvietojums un kopīgā orientācija piešķir šai pagasta teritorijas daļai specifisku viļņojumu. Šī drumlinu teritorija atrodas caurmērā 55 – 65 m augstumā virs jūras līmeņa. Uz austrumiem un dienvidaustrumiem no drumlinu izplatības areāla Pagasta teritorijā ietilpst ļoti šaura Sedas līdzenuma josla. To aizņem plakans, vietām nedaudz viļņots limnoglaciāls līdzenums. Tā virsma atrodas apmēram 47 – 50 m augstumā vjl. Gar pagasta dienvidu robežu tek Gauja, kas ir izveidojusi terasētu ieleju.

Jērcēnu pagasta teritorijā ir atzīmējami vairāki reljefa paaugstinājumi:

  • Braču kalns (atrodas 3,5 km uz ziemeļaustrumiem no Ķeižu ciema un uz dienvidiem no Braču mājām. Apaudzis ar mežu.)
  • Baznīcas kalns (atrodas 1,8 km uz dienvidaustrumiem no Ķeižu ciema un uz rietumiem no Muižnieku mājām. Neliels uzkalniņš, tur kādreiz bijusi baznīca un kapi.)
  • Buļļu kalns (atrodas ap 2 km uz rietumiem no Ķeižu ciema un uz dienvidaustrumiem no Liepsalu mājām.)
  • Gorēnu kalns (atrodas ap 4 km uz dienvidrietumiem no Jaunjērcēnu ciema. Uz tā Gorēnu māja.)
  • Jēņa kalns (atrodas pie Jēņu mājām. Ceļu būvējot daļēji norakts.)
  • Kanču kalns (atrodas 2 km uz dienvidaustrumiem no Jaunjērcēnu ciema. Uz tā Kalna Kanču māja.)
  • Lapsu kalns (atrodas rietumos no Strenčiem, Rīgas šosejas labajā pusē aiz dzelzceļa pārbrauktuves.)
  • Lašēnu kalns (atrodas 2,5 km uz ziemeļrietumiem no Ķeižu ciema un uz austrumiem no Lašēnu mājām.)
  • Pūces kalns (atrodas 3 km uz dienvidrietumiem no Jaunjērcēnu ciema un uz dienvidiem no Pulles mājām. Uz kalna bija mājas Pūces.)
  • Rāceņu kalns (atrodas 3 km uz ziemeļrietumiem no Ķeižu ciema, ziemeļrietumos no Rāceņu mājām. Zems, lēzens paugurs, uz tā tīrums.)
  • Sila kalns (atrodas 2 km uz dienvidaustrumiem no Jaunjērcēnu ciema. Uz tā Silkalnu mājas.)
  • Vēja kalns (atrodas netālu no Jaunjērcēniem. Uz tā Liepkalnu mājas un Silupīšu bijušās vējdzirnavas. Piekalnē ir bijusi koka baznīca un kapi.)

Jērcēnu pagasts izveidots 1894. gadā, apvienojot Jaunjērcēnu, Vecjērcēnu un Ķeižu muižu pagastus. 1935. gadā Valkas apriņķa Jērcēnu pagasta platība bija 92,9 km² un tajā dzīvoja 1140 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Jērcēnu un Ķeižu ciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Valkas rajona Jērcēnu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Ķeižu ciemu, 1977. gadā — likvidēto Ēveles ciemu, bet 1981. gadā daļu teritorijas pievienoja Rencēnu ciemam.[5] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1992. gadā no Jērcēnu pagasta atdalīja no jauna izveidotā Ēveles pagasta teritoriju. 2009. gadā pagastu kā administratīvo teritoriju iekļāva Strenču novadā. 2010. gadā Jērcēnu pagastam pievienoja Sedas pilsētas lauku teritoriju. 2021. gadā Strenču novadu iekļāva Valmieras novadā.

Iedzīvotāju skaita izmaiņas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[6]

Iedzīvotāju skaita izmaiņas
GadsIedz.±%
1935950—    
1959914−3.8%
1967919+0.5%
GadsIedz.±%
1979720−21.7%
1989645−10.4%
2000680+5.4%
GadsIedz.±%
2011478−29.7%
2021347−27.4%

Apdzīvotās vietas

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lielākās apdzīvotās vietas ir Jērcēni (pagasta centrs), Ķeiži, Jēņi.

Ievērojamas personības

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  • Jānis Ansbergs (1866-1936), žurnālists un sabiedrisks darbinieks
  • Haralds Loudons (1876—1959), vācbaltiešu ornitologs
  • Jānis Kārkliņš (1891-1975), latviešu dzejnieks, žurnālists un literatūrkritiķis. Žurnāla "Atpūta" atbildīgais redaktors (1924-1937). Viens no 1944. gada 17. marta Latvijas Centrālās padomes memoranda parakstītājiem.
  • Jānis Puksis (1895—1941), Latvijas armijas virsnieks, Latvijas brīvības cīņu dalībnieks. Pēc Latvijas okupācijas un aneksijas apcietināts un nošauts.

Izglītība un kultūra

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. 1,0 1,1 «Reģionu, novadu, pilsētu un pagastu kopējā un sauszemes platība gada sākumā». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 31 jūlijs 2024.
  2. 2,0 2,1 2,2 «Iedzīvotāju skaits pēc tautības reģionos, pilsētās, novados, pagastos, apkaimēs un blīvi apdzīvotās teritorijās gada sākumā (pēc administratīvi teritoriālās reformas 2021. gadā)». Centrālā statistikas pārvalde. Skatīts: 19 jūnijs 2024.
  3. «Latvijas iedzīvotāju skaits pašvaldībās pagastu dalījumā» (PDF). Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.01.2016. Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde. 2016. gada 1. janvārī.
  4. Latvijas pagasti. Enciklopēdija. Rīga : A/S Preses nams. 2001—2002. ISBN 9984-00-412-0.
  5. Okupētās Latvijas administratīvi teritoriālais iedalījums. Latvijas Valsts arhīvu ģenerāldirekcija. Rīga, 1997. ISBN 9984-9256-0-9
  6. OSP