Jānis Ancāns
Jānis Ancāns | |
---|---|
Daugavpils pašvaldības vadītājs | |
Amatā 1940. gada 12. jūlijs — 1940. gada 26. augusts | |
| |
Dzimšanas dati |
1911. gada 7. jūlijā Kārsavas pagasts, Ludzas apriņķis, Vitebskas guberņa, Krievijas impērija (tagad Latvija) |
Miršanas dati |
1945. gada 1. janvārī (33 gadu vecumā) Dobele, Latvijas PSR |
Tautība | latvietis |
Profesija | agronoms |
Jānis Ancāns (1911—1945) bija latviešu agronoms. Daugavpils pašvaldības vadītājs.
Dzīvesgājums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dzimis 1911. gada 7. jūlijā Kārsavas pagasta Ancānu ciemā (tagad Malnavas pagastā) zemkopja Onufrija Ancāna ģimenē. Pēc Kārsavas pamatskolas beigšanas 1927. gadā iestājās Malnavas lauksaimniecības vidusskolā. 1931. gadā uzsāka studijas Latvijas Universitātes Lauksaimniecības fakultātē, pēc studiju beigšanas strādāja par vecāko agronomu Daugavpilī.
Pēc Latvijas okupācijas ievēlēts par Tautas Saeimas deputātu no Latgales vēlēšanu apgabala (1940).[1] 1940. gada jūlijā Iekšlietu ministrs Vilis Lācis atbrīvoja no amata Daugavpils pilsētas vecāko Andreju Švirkstu un viņa vietā iecēla agronomu Jāni Ancānu.[2] Pilsētas vecākā amatā viņš bija līdz 1940. gada 26. augustam, kad par Daugavpils pilsētas darbaļaužu deputātu pagaidu padomes izpildu komitejas priekšsēdētāju tika iecelts Bernards Škapars.
2. pasaules kara laikā bija Sarkanās armijas 201. latviešu strēlnieku divīzijā. 1944. gada nogalē smagi ievainots Kurzemes cietokšņa kaujās un miris Dobeles slimnīcā 1945. gada 1. janvārī[3]. Apglabāts Dobeles padomju armijas karavīru brāļu kapos.[4] 1945. gadā mirstīgās atliekas pārvestas uz Raiņa kapiem Rīgā.[5]
Sieva - vēlakā Lauksaimniecības akadēmijas pasniedzēja Valentīna Ancāne. Meita - grafiķe Baņuta Ancāne (1941—2024).[6]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Kārlis Siljakovs. Mana atbilde. Kāda laikmeta memuāri. Apgāds Gauja, 1982. — 199 lpp.
- ↑ Agr. Jānis Ancāns – Daugavpils pilsētas vecākais. Daugavas Vēstnesis. 1940. gada 11. jūlijā
- ↑ Память народа
- ↑ Dobeles padomju armijas karavīru brāļu kapi
- ↑ Pētot dzimtā novada pagātni. - Par Komunisma Uzvaru. - 1987.g. 14.februāris
- ↑ Liesma - 1975. - Nr.5
|