Lantāns
Lantāns | |||||||
---|---|---|---|---|---|---|---|
| |||||||
Lantāna paraugs argona aizsargatmosfērā | |||||||
Oksidēšanas pakāpes | +3 | ||||||
Elektronegativitāte | 1,10 | ||||||
Blīvums | 6162 kg/m3 | ||||||
Kušanas temperatūra | 1193 K (920 °C) | ||||||
Viršanas temperatūra | 3737 K (3464 °C) |
Lantāns ir ķīmiskais elements ar simbolu La un atomskaitli 57. Tas ir sudrabbalts, mīksts metāls, kas elementu tabulā ir 3. grupā. Elementi ar atomskaitļiem no 58 līdz 71 ir ļoti līdzīgi lantānam, tādēļ tos sauc par lantanīdiem. Dabā sastopams polimetāliskajās rūdās kopā ar lantanīdiem. Lantāns reaģē ar lielāko daļu nemetālu, kā arī ar ūdeni. Savienojumos tas ir trīsvērtīgs.
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lantānu 1839. gadā piesārņotā cērija nitrātā atklāja zviedru ķīmiķis Karls Gustavs Mosanders (Carl Gustaf Mosander). Relatīvi tīrā veidā pirmo reizi tas tika iegūts 1923. gadā. Elementa nosaukums ir veidots no grieķu vārda λανθάνειν (lanthánein), kas nozīmē ‘palikt nemanītam’.[1]
Atrašanās dabā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lantāns dabā tīrā veidā nekad nav atrasts. Lai gan lantāns ir retzemju metāls, tā koncentrācija Zemes garozā ir salīdzinoši liela — aptuveni 32 daļiņas no miljona. Tas vienmēr ir sastopams kopā ar citiem retzemju metāliem, īpaši ar cēriju un citiem lantanīdiem. No minerāliem, kas satur lantānu, visbiežāk sastopami ir monacīts ((Ce,La)PO4) un bastnezīts ((Ce,La,Y)CO3F).
Izotopi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dabā ir sastopami divi lantāna izotopi: lantāns-139 (99,9119 % no kopējā lantāna daudzuma) un lantāns-138 (0,08881 %).[2] Mākslīgi ir iegūti vēl 37 radioizotopi, kuru masas skaitlis ir no 117 līdz 155.
Iegūšana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lantanīdu galvenokārt iegūst no monacīta smiltīm.
Lantāna savienojumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lantāna savienojumu visbiežākā formula ir LaX3. Tiem ir raksturīga bezkrāsainība un diamagnētisms.
Savienojums | Ķīmiskā formula |
Blīvums, kg/m³ |
Kušanas t°, °C |
Vārīšanās t°, °C |
Rašanās reakcija | Raksturojums |
---|---|---|---|---|---|---|
Lantāna(III) hlorīds | LaCl3 | 3842 | 860 | 1750 | La2O3 + 6 NH4Cl → 2 LaCl3 + 6 NH3 + 2 H2O (augstā temperatūrā) |
Bezkrāsaini, šķīstoši un higroskopiski kristāli. LaCl3 sliecas veidot kompleksus savienojumus. Ar hlora joniem veido kompleksu anjonu [LaCl6]-3. LaCl3 kristalizējās no ūdens kā triklīns heptahidrāts LaCl3·7H2O. |
Lantāna(III) fluorīds | LaF3 | — | 1493 | 2330 | La2O3 + 6 HF → 2 LaF3 + 3 H2O | Reaģē ar sārmu metālu fluorīdiem, veidojot fluora kompleksos savienojumus M[LaF4] un M3[LaF6]. |
Lantāna sāļu šķīdumi savienojumā ar sārmu metālu hidroksīdiem, karbonātiem un oksalātiem veido ūdenī nešķīstošus savienojumus — lantāna(III) hidroksīdu (La(OH)3), lantāna(III) karbonātu (La2(CO3)3·8H2O), lantāna(III) oksalātu (La2(C2O4)3·9H2O). Ja šos savienojumus karsē, no tiem veidojas lantāna(III) oksīds (La2O3). Oksīda reakcija ar slāpekļskābi (HNO3) dod lantāna nitrātu (La(NO3)3·6H2O). Aptuveni 1000 °C var iegūt arī lantāna karbīdu (LaC2), lantāna borīdu (LaB6) un lantāna sulfīdu (La2S3).
Izmantošana
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Lantānu izmanto kā mikrokomponentu sakausējumos. Lantāna—kobalta sakausējums LaCo5 tiek izmantots kā feromagnētiķis. Ļoti tīru lantāna(III) oksīdu izmanto, lai gatavotu īpašu optisko stiklu, piemēram, augstas kvalitātes fotoaparātu lēcas.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ J. Baldunčiks, K. Pokrotniece. Svešvārdu vārdnīca. Apgāds "Jumava", 2005. ISBN 9984058794.
- ↑ «Isotopes of the Element Lanthanum» (angliski). Jefferson Lab. Skatīts: 2014. gada 16. maijā.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Lantāns.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (krieviski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Šis ar ķīmiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
H | He | ||||||||||||||||||||||||||||||
Li | Be | B | C | N | O | F | Ne | ||||||||||||||||||||||||
Na | Mg | Al | Si | P | S | Cl | Ar | ||||||||||||||||||||||||
K | Ca | Sc | Ti | V | Cr | Mn | Fe | Co | Ni | Cu | Zn | Ga | As | Br | Kr | ||||||||||||||||
Rb | Sr | Y | Zr | Nb | Mo | Tc | Ru | Rh | Pd | Ag | Cd | In | Sn | Te | I | Xe | |||||||||||||||
Cs | Ba | La | Ce | Pr | Nd | Pm | Sm | Eu | Gd | Tb | Dy | Ho | Er | Tm | Yb | Lu | Hf | Ta | W | Re | Os | Ir | Pt | Au | Hg | Tl | Pb | Bi | Rn | ||
Fr | Ra | Ac | Th | Pa | U | Np | Pu | Am | Cm | Bk | Cf | Es | Fm | Md | No | Lr | Rf | Db | Sg | Bh | Hs | Mt | Ds | Rg | Cn | Nh | Fl | Mc | Lv | Ts | Og |
Sārmu metāli | Sārmzemju metāli | Lantanīdi | Aktinīdi | Pārejas metāli | Citi metāli | Pusmetāli | Citi nemetāli | Halogēni | Cēlgāzes |
|