Latvijas Nacionālās neatkarības kustība

Vikipēdijas lapa
Latvijas Nacionālās neatkarības kustība
Priekšsēdētājs Eduards Berklavs
Dibināta 1988. gada jūlijā
Likvidēta 1997. gadā
Pēctecis Tēvzemei un Brīvībai/LNNK
Ideoloģija nacionālisms, konservatīvisms

Latvijas Nacionālās neatkarības kustība (LNNK) bija politiska organizācija Latvijā no 1988. gada līdz 1997. gadam, kad tā apvienojās ar apvienību Tēvzemei un Brīvībai, izveidojot jaunu partiju — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

LNNK tika dibināta 1988. gada jūlijā kā latviešu nacionālistu kustība. Atšķirībā no Latvijas Tautas Frontes, kas sākotnēji iestājās tikai par Latvijas autonomiju PSRS sastāvā, LNNK jau tolaik stingri iestājās par Latvijas pilnīgu neatkarību. Starp Atmodas laiku LNNK līderiem minami Eduards Berklavs, Visvaldis Lācis, Einars Repše, Andrejs Krastiņš, Juris Dobelis un citi.

Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas LNNK tika pārreģistrēta kā nacionāli konservatīva politiska partija. 5. Saeimas vēlēšanās 1993. gadā tā ieguva 15 deputātu vietas Saeimā un bija ietekmīga opozīcijas partija. 1994. gadā LNNK uzvarēja pašvaldību vēlēšanās Rīgā, taču pēc tam tās popularitāte kritās. LNNK pārstāvim Andrejam Krastiņam 5. Saeimas laikā starp Valda Birkava un Māra Gaiļa valdību tika uzticēts veidot valdību, tomēr tā neguva Saeimas vairākuma atbalstu. 6. Saeimas vēlēšanās 1995. gadā LNNK zaudēja pusi no deputātu vietām Saeimā, un 1997. gadā apvienojās ar tai ideoloģiski tuvo apvienību Tēvzemei un Brīvībai, izveidojot jaunu partiju — Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Vēlēšanu statistika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Gads Vēlēšanas Rezultāti (%) Deputāti Piezīmes
1993. 5. Saeimas vēlēšanas 13,4%
15 / 100
1995. 6. Saeimas vēlēšanas 6,3%
8 / 100
Kopā ar Latvijas Zaļo partiju

Literatūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Mednis I. Partiju laiki Latvijā (1988-2002). — R.: Drukātava, 2007. ISBN 978-9984-798-20-2 — 155.—169. lpp.