Mujānu pils
Mujānu pils (vācu: Muyan, dēvēta arī par Moyan, Maian, Mojahn) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļa pils 15.-16. gadsimtā, sagrauta 18. gadsimta sākumā, drupas tagad atrodas pie Mujāniem Kocēnu pagastā.
Blakus Mujānu pils drupām atrodas bijušā Mujānu pagasta valdes ēka, tagad viesu nams, Mujānu tautas nams, dzirnavu ezers, dzirnavu drupas, Mujānu muižas parks un muižas klēts.
Pils apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Pils bija uzcelta pie tilta pār Jumāras upi senā Limbažu-Valmieras ceļa malā nelielā pakalnā pie dzirnavu ezera. Tās sienas veidoja četrstūri, ziemeļu pusē bija divi apaļi torņi, bet dienvidaustrumu pusē bija galvenā ieeja ar četrkantīgu sargtorni pie tās. Mūsdienās saglabājies vienīgi ziemeļrietumu (Baltais) tornis ar 3 m biezām sienām pie pamatnes un atliekas no ziemeļaustrumu stūrī esošā apaļā torņa. Starp torņiem ir redzami 1,2 m biezās pils ziemeļu sienas fragmenti.[1]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Uz tirdzniecības ceļa pie Livonijas ordeņa robežas Rīgas arhibīskapa vasalim Johanam fon Rozenam iznomātā muiža pie Mujāniem (hofe to Moyane) pirmo reizi pieminēta jau 1390. gadā. 15. gadsimta beigās tā piederēja Ēvaldam Patkulam, bet 1494. gadā Hansam no Ikšķiles. 15. gs. beigās tās īpašnieki pakalnā pie dzirnavām uzcēla mūra nocietinājumu. Mujānu pils kā Rīgas arhibīskapijas nocietinājums pirmo reizi rakstos pieminēts 1503. gadā, kad Hanss Ikšķils dzirnavas un pili pārdeva Johanam Patkulam, kas to atkal pārdeva Hansam Rozenam. 1555. gadā Livonijas piļu sarakstā Mujānu pils nosaukta par arhibīskapa vasaļu Rozenu mantojumu. 1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Mujānu pilsnovada citadeli (latīņu: arx Moian, krievu: Мояна).
Poļu-zviedru kara (1600-1629) laikā 1601. gada pavasarī Mujānu pili ieņēma zviedri, jūlijā to atkaroja poļi, bet 1606. gadā zviedri pili nespēja ieņemt. Zviedru Vidzemes laikā 1622. gadā Mujāni piešķirti karaļa Gustava II Ādolfa valsts kancleram Akselam Ūksenšernam, kura dzimtas valdījumā tie atradās līdz pat muižu redukcijai. 1633. gadā bija plānots pili nostiprināt, bet Lielā Ziemeļu kara laikā to sagrāva un vairs neatjaunoja.
No 1759./1761. līdz 1801. gadam Mujānu pilsmuiža piederēja Meku dzimtai. 19. gadsimtā no Mujānu pils bija palikušas tikai drupas, izņemot Balto torni vairāku stāvu augstumā. Pils pēdējais īpašnieks grāfs Morics Mengdens 19. gadsimta otrajā pusē lika Baltā torņa otrā stāva velvi noklāt ar cementbetonu. [2]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «www.travelzone.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 26. augustā. Skatīts: 2013. gada 21. aprīlī.
- ↑ «Kocēnu novada mājas lapa». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2016. gada 20. jūnijā. Skatīts: 2013. gada 21. aprīlī.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)
|
Koordinātas: 57°31′23″N 25°16′44″E / 57.52306°N 25.27889°E