Rozbeķu pils

Koordinātas: 57°25′07″N 24°58′43″E / 57.41861°N 24.97861°E / 57.41861; 24.97861

Rozbeķu pils (latīņu: Castrum Rosenbeck) bija Rīgas arhibīskapijas vasaļu pils 14.-16. gadsimtā senā Rozulas pilsnovada teritorijā. Mūsdienās tās vietā netālu no Rozulas ciema atrodamas Rozbeķu jeb Rozulas pilsdrupas pie Stalbes pagasta Pilskalnu mājām.

Uz pilsdrupām ved pussabrukusi laipa, no kādreiz iespaidīgās pils ir palicis tikai viens tornis, mūru un aizsargvaļņu paliekas. Ir iespējams apskatīt pilsdrupas gan no iekšienes, gan no ārienes.

Vēsture

Arhibīskapa vasaļa Rozena mūra pils uzcelta pie Limbažu - Straupes lielceļa 14. gadsimtā. Vietvārds Rosula tiek skaidrots kā līvu vārda ros-ala ("Rosu novads") latinizēta forma un norāda par seno meslu atkarību no varjagiem rusiem.^[1]

Pirmo reizi Henkem Rozenam izlēņotās Rozbeķu pils (Rosenbeck) vārds rakstītajos avotos atrodams 1372. gadā. Kādā 1385. gada dokumentā parādās nākamā pils saimnieka arhibīskapa vasaļa Voldemāra Rozena vārds. 1399. gadā arhibīskaps Jānis no Vallenrodes Rozbeķu pilnovadu ar tā pieciem pagastiem un 12 ciemiem (latīņu: pagastis et villis) izlēņoja Jānim Vildenbergam, bet Jānis IV Ambundi 1419. gadā to izlēņoja Bertramam no Ikšķiles. 1431. gada Oto Rozenam izsniegtajā lēņa grāmatā teikts, ka arhibīskaps viņam Straupes draudzē izlēņoja Rozbeķu pili un tās novadu, Kūlēnu, Uzkalna, Rupsalas ciemus, Pētera Šūmahera ("kurpnieka") apakšlēni un tā zemi, tāpat Rubenes krogu, Svētezeru, Unguru un Ēiķēnu ezerus.

Arhibīskapu un ordeņa savstarpējo cīņu laikā 1479. gadā, kad arhibīskaps Silvestrs Stodevešers noslēdza savienību ar Zviedrijas karali, pili ieņēma Livonijas ordenis. 1480. gados pilī samniekoja Persevalu dzimta, kas uzturēja pils kapellu ar kapelānu. 1493. gadā arhibīskaps Miķelis Hildebrands no Branta Lūdes nopirka pusi pilnovada ar Rupsalas un Billēnu ciemiem. No kādas lēņa pārdošanas grāmatas redzams, ka 1498. gadā vasaļa Valdemāra Ikšķiļa meitas pusi Rozbeķu pils pārdeva Patkuļu dzimtai. 1518. gadā pili savā īpašumā ieguva Georgs (Jorgs) Krīdeners, kura pēcnācējiem tā piederēja līdz 17. gadsimta otrajai pusei.^[2]

1582. gada Jamas Zapoļskas miera līgumā tā nodēvēta par Rozbeķu pilsnovada citadeli (latīņu: arx Rosenbec, krievu: Розенбек). Poļu-zviedru kara laikā ēku ieņēma zviedru Sēdermanlandes hercogs Kārlis, bet 1601. gada vasarā pili nodedzināja vaivads Šišinskis. Zviedru Vidzemes laikā Krīdeneri zaudēja tiesības uz Rozbeķu muižu.

Pils apraksts tās dalāmajā grāmatā (1477)

Pilij bija tornis ar ēdamzālēm un pagrabu, divas velvētas telpas pie ēdamzālēm ar virtuvi, ērberģis, kapella, gaļas žāvētava. Pils piebūvē bija neprecēto sieviešu istabas ar pagrabu zem tām. Pilsnovadā jeb muižā ietilpa lauki, pļava un birzs, dzirnavas ar dīķi, zvejošanas tiesības Rustēga (Arellen) jeb Ungura ezerā. Pie pils piederēja arī Sulānu (Sulen), Uzkalnu (Uszkalnen), Baišānu (Beysen) ciemi un Ķelpes kunga sēta ar ezeru. ^[3]

Atsauces

↑ NACHRICHTENBLATT DES ROSENSCHEN FAMILIENVERBANDES, April 2008
↑ «Rozbeķu viduslaiku pils (drupas), Rozulas muižas vieta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. decembrī. Skatīts: 2014. gada 24. jūlijā.
↑ Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 492 lpp.

Ārējās saites

Armin Tuulse. Die Burgen in Estland und Lettland Arhivēts 2021. gada 26. augustā, Wayback Machine vietnē.. Dorpater Estnischer Verlag, 1942 (vāciski)

[1] NACHRICHTENBLATT DES ROSENSCHEN FAMILIENVERBANDES, April 2008

[2] «Rozbeķu viduslaiku pils (drupas), Rozulas muižas vieta». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 24. decembrī. Skatīts: 2014. gada 24. jūlijā.

[3] Indriķis Šterns. “Latvijas vēsture 1290-1500”. Daugava, 1997. - 492 lpp.

[1]

[2]

[3]