Svētās Helēnas Sala
Svētās Helēnas sala |
||||||
|---|---|---|---|---|---|---|
|
||||||
.svg) |
||||||
| Galvaspilsēta (un lielākā pilsēta) | Džeimstauna 15°55′S 5°43′W / 15.917°S 5.717°W | |||||
| Valsts valodas | angļu | |||||
| Valdība | Britu aizjūras teritorija | |||||
| - | Monarhs | Čārlzs III Vindzors | ||||
| - | Gubernators | Marks Endrū Keips | ||||
| Aizjūras teritorija | ||||||
| - | Statuss piešķirts | 1659. gadā | ||||
| Platība | ||||||
| - | Kopā | 420 km² | ||||
| Iedzīvotāji | ||||||
| - | iedzīvotāji 2021. gadā | 4439 | ||||
| Valūta | Svētās Helēnas salas mārciņa (SHP) |
|||||
| Laika josla | GMT (UTC+0) | |||||
| Interneta domēns | .sh | |||||
| ISO 3166-1 kods | 654 / SHN / SH | |||||
| Tālsarunu kods | +290 | |||||
Svētās Helēnas Sala ir vulkāniskas izcelsmes sala Atlantijas okeāna dienvidos. Britu Svētās Helēnas salas aizjūras teritorija papildus sastāv no Debesbraukšanas salas, Tristana da Kuņjas salām un Gofa salas. Pašas salas platība ir 122 km2, iedzīvotāju skaits 4255. Svētās Helēnas sala ir viena no visizolētākajām vietām pasaulē. Tuvākais kontinents ir vairāk nekā 2000 kilometru attālumā. Teritorijas politiskais vadītājs ir Čārlzs III, kuru uz salas pārstāv ģenerālgubernators. Salai ir vienkameras parlaments ar 15 deputātiem, 12 no kuriem tiek ievēlēti.
Svētās Helēnas sala ir slavena ar to, ka uz to 1815. gadā tika izraidīts Napoleons I, kurš tur arī mira 1821. gadā. Mājas, kurās dzīvoja Napoleons, kā arī ieleja, kurā viņš bija apglabāts, ir franču teritorija.
Salu 1502. gada 21. maijā atklāja spāņu jūrasbraucējs Portugāles dienestā Huans de Nova un nosauca to Konstantinopoles Svētās Helēnas vārdā. Portugāļi uz salas uzcēla pāris mājas un mazu baznīciņu. No 1645. līdz 1651. gadam uz salas apmetās holandieši, bet pēc tam tā kļuva par Britu Austrumindijas Kompānijas īpašumu. Briti salu izmantoja kā piestātni garajā ceļā uz Indiju. Tika nodibināta pastāvīga apmetne, kuru nosauca par Džeimstaunu, par godu Anglijas karalim Džeimsam II.
1815. gada oktobrī salā nometināja izsūtīto Napoleonu I. Šajā laikā salā tika izvietots lielāks britu garnizons un briti savā kontrolē pārņēma divas tuvumā esošas salas, lai nepieļautu iespējamos franču mēģinājumus atbrīvot gāzto imperatoru.
Būru kara laikā (1899—1902) uz salas tika izmitināti apmēram 5000 būru karagūstekņi.
Salas ekonomika ir ļoti vāja un tā saņem ievērojamu atbalstu no Lielbritānijas. Lielu daļu salas ienākumu veido filatēlijas marku pārdošana.
Ievērojamas radības
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Džonatans (bruņurupucis) (izperēts ap 1832. gadu), Seišelu salu milzu bruņurupucis, kas 1882. gadā tika atvests uz Svētās Helēnas salu, ir pasaulē vecākais zināmais dzīvais sauszemes dzīvnieks. 2022. gadā viņš nosvinēja savu 190. dzimšanas dienu.[1]
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Svētās Helēnas sala |
| |||||||||||||||||||||
.svg){kind=small}
|