Zviedru Vidzemes laikā 1638. gadā tika izveidota Tīnūžu muiža (Lindenberg), kas 1648. gadā kļuva par Tīzenhauzenu īpašumu. No Tīzenhauzeniem arī, domājams, cēlies vietas latviskais nosaukums.[4]
Pēc 1920. gada zemes reformas Tīnūžu muižu sadalīja 84 vienībās 1214 ha kopplatībā, bet tās kungu māju iznomāja Ikšķiles lauksaimniecības biedrībai. Ikšķiles mācītājmuižu sadalīja 93 vienībās 380 ha kopplatībā. Nelielās Ikšķiles (Uexküll), Sprēstiņu (Pröbstingshof), Berkavas (Borkowitz) un Turkalnes (Turkaln) muižas piederēja Rīgas pilsētai.[5]
1935. gadā Rīgas apriņķa (no 1947. gada - Ogres apriņķa) Ikšķiles pagasta platība bija 190 km² un tajā dzīvoja 2442 iedzīvotāji.[4] 1945. gadā pagastā izveidoja Ikšķiles, Tīnūžu un Turkalnesciema padomes, bet pagastu 1949. gadā likvidēja. Ogres rajona Tīnūžu ciemam 1954. gadā pievienoja likvidēto Turkalnes ciemu. 1962. gadā padomju saimniecības «Budeskalni» Tīnūžu nodaļas teritoriju pievienoja Salaspils ciemam, 1963. gadā kolhoza «Ikšķile» teritoriju pievienoja Ikšķiles ciemam. 1977. gadā Tīnūžu ciemam pievienoja daļu Ikšķiles pilsētciemata lauku teritorijas un daļu Suntažu ciema teritorijas.[6] 1990. gadā ciemu reorganizēja par pagastu. 1997. gadā Tīnūžu pagastu pievienoja Ikšķilei kā Ikšķiles lauku teritoriju. 2004. gadā Ikšķiles pilsēta ar lauku teritoriju reorganizējās par Ikšķiles novadu. 2010. gadā Ikšķiles lauku teritoriju pārdēvēja par Tīnūžu pagastu.